Ņēmu vērā veco teicienu, ka labāk vienreiz redzēt, nekā simt reižu dzirdēt, un vēru vaļā mājaslapu www.vakaraflirts.lv, lai pieteiktos uz ašo randiņu pasākumu, kas pirmo reizi notika ārpus Rīgas – Liepājas viesnīcā “Fontaine Royal”.

Neesmu tik izšķērdīga, lai atdotu desmit latu par sarīkojumu, par kuru man vājš priekšstats radies tikai no Holivudas filmām un šur tur lasītā, tāpēc pirms tam iepazinos ar internetā ievietotajām atsauksmes par Rīgā notikušajiem pasākumiem. Lielākoties vērtējums bija labs.

Paziņām tiešām “uzdūros”

Mājaslapā atrodami arī pasākuma “Vakara flirts” rīkotāju padomi. Viens no tiem – sagatavot iepriekš interesantus jautājumus, lai, pirmkārt, neapmulstu neierastajā situācijā un neiestātos neveikls klusums, un, otrkārt, izceltos uz pārējo, manā gadījumā, meiteņu fona. Tā kā mans darbs saistīts ar jautājumu uzdošanu, šis mājasdarbs grūtības man nesagādāja. Jāsaka, ka meitenēm, kuras iecerējušas doties uz kādu ašo randiņu baļļuku, arī es iesaku labi padomāt par jautājumiem. Kāpēc tā, par to mazliet vēlāk.

Kad meitenes jau bija iekārtojušās pie galdiņiem vienā no kluba “Fontaine Royale” restorāna zālēm un kad skaistā svītriņā tika ievesti septiņi vīrieši, manā atmiņā uzplaiksnīja vēl kas iepriekš lasītais par Rīgas randiņu sarīkojumiem – tajos daiļā dzimuma pārstāves lielākoties ierodas džinsu biksēs, bet puiši ir tērpušies uzvalkā. Liepājā viss ir otrādi. Meitenes saposušās kā lelles – piedomāts gan pie frizūras, gan piemeklēts apģērbs, kas der tikpat labi koncerta vai teātra apmeklējumam. Puiši? Tikai viens no viņiem bija ģērbies melnā uzvalkā. Pārējie atnākuši drēbēs, kādās mēs viņus varētu sastapt uz ielas vai naktsklubā. Vīriešu apģērbs kontrastēja ar sieviešu tērpiem. Tas liecina, ka liepājniekiem vēl nav radies priekšstats, kas tad šis ir par pasākumu un kā tajā vajadzētu ģērbties. Iespējams, būtu līdzējis, ja pasākuma rīkotāji būtu norādījuši “Dress Code”.  

Pirms devos uz pasākumu, iepazinos arī ar portālā www.liepajniekiem.lv izteiktajiem viedokļiem par šo iepazīšanās burziņu. Ne viens vien izteicās, ka tam Liepājā ir būtisks trūkums –varēs uzdurties paziņām. Jāatzīst, ka ar lielu interesi gaidīju, cik tad daudz pazīstamu cilvēku satikšu. No meitenēm pazinu vienu, bet no septiņiem puišiem divi bija labi zināmi – mūziķi, kurus pazīstu gan pēc vārda, gan izskata, gan nedaudz pēc rakstura. Taču citiem savstarpējo pazīšanos nelikām manīt un pieņēmām spēles noteikumus.

Kādi ir šie noteikumi? Pēc dažām atrakcijām tika noskaidrots, ar kuru puisi meitene sāks iepazīties. Sarunai dotas tikai piecas minūtes. Pēc tam atskan signāls, un stiprajam dzimumam jāmēro ceļš pie nākamā galdiņa, kur gaida cita daiļava. Kopā astoņām sievietēm bija iespēja iepazīties ar septiņiem gados jauniem vīriešiem, dažādu profesiju pārstāvjiem. No īsajām sarunām uzzināju, ka viens no viņiem saistīts ar zobārstniecību, divi – ar celtniecību. Bet viens vēl studē un brīvajā laikā rīko pasākumus. Trīs no “Vakara flirta” dalībniekiem bija mūziķi.

Dažs bija ieradies ar konkrētu mērķi, tas ir, atrast savu otro pusīti, citam tā bija tikai izklaide, labs laika pavadīšanas veids. Cik nozīmīgi tas bija stiprajam dzimumam, varēja just no uzvedības, attieksmes pret sarunas partneri un jautājumiem. Tie, kuri šo pasākumu, tā teikt, ņēma nopietni, bija mazliet vairāk uztraukušies nekā citi un arī sagatavojuši kādu jautājumu.

Puiši ar jautājumiem “neapgrūtina”

Kad jau bija beidzies pasākums un pārdomāju notikušo, sevi sāku strostēt, ka laikam būšu par daudz aizrāvusies ar jautājumu uzdošanu, neļaujot to tikpat aktīvi darīt arī pretējā dzimuma pārstāvim. Neteikšu, ka biju nodomājusi maskēties un neatklāt, kas esmu un kādēļ esmu ieradusies. Taču to neviens tā arī nepajautāja. Man jautājumus uzdeva tikai divi sarunu biedri, viens no tiem bija nepazīstamais, kurš interesējās, kāda būtu mana ideālā diena, un otrs – pazīstamais, kurš apjautājās, kā pavadu savu brīvo laiku, un vēl par šādām tādām lietām no manas dzīves.

To, ka puiši ne tikai mani nav iztincinājuši, bet ar jautājumiem daudz nav nogurdinājuši arī citas “Vakara flirta” dalībnieces, uzzināju, vēlāk aprunājoties ar vēl vienu pasākuma dalībnieci. Arī viņa apgalvoja, ka puiši vairāk stāstījuši par sevi, nevis interesējušies par viņu. Izrādās, ka pirmajos trijos randiņos vīrieši lielākoties runā par sevi, tā teikt, izrāda savas spalvas, un tikai pēc tam interesējas par uzaicināto personu.

Grūti pateikt, pēc kādiem kritērijiem puiši novērtēja sarunas biedrenes, bet arī viņiem, tāpat kā meitenēm, pēc katras sarunas lapiņā bija jānorāda, vai viņi grib ar šo personu iepazīties vairāk vai ne. Kad visi ar visiem bija aprunājušies, lapiņas atdeva pasākuma rīkotājiem. Pēc tam, kad bija beigušās arī atrakcijas, kurās bija iespēja tikt pie balvām uz Liepājas izklaides vietām, pasākuma rīkotājas izdalīja aploksnes ar rezultātiem. Ailītē bija parādīts, cik daudz pretējā dzimuma pārstāvjiem esi paticis. Ja simpātijas bija abpusējas, tika norādīts otra cilvēka tālruņa numurs.

Pieņemot, ka šis pasākums man ir tikai darbs, nevienu krustiņu par labu kādam puisim neievilku. Taču lapiņas strēmelīte rādīja, ka no septiņiem puišiem ar mani labprāt būtu tuvāk iepazinušies seši. Sīkums, bet patīkami!

Vēlāk no kādas meitenes uzzināju, kas šie ātrie randiņi tiešām darbojas – tikko viņa bija izgājusi no Fontēna viesnīcas, zvanījuši divi no trijiem puišiem, ar kuriem saskanējušas simpātijas. Ar abiem vīriešiem viņa turpina sarakstīties portālā “Draugiem.lv” un, iespējams, kādu dienu aizies uz īstu satikšanos.

Drosmīgākas ir sievietes

“Vakara flirta” rīkotāja Lilita Kozireva pastāstīja, ka ierosmi šādam pasākuma guvusi, skatoties seriālu “Makleoda meitas”. Daudzviet ārzemēs šādi iepazīšanās pasākumi esot ļoti populāri, taču lielākoties tajos cilvēki tikai parunājas un aiziet. Lilita vēlējās ko vairāk. Tāpēc Latvijā šie randiņi papildināti ar atrakcijām, un tie notiek dažādās vietās: Rīgā tie ir norisinājušies kafejnīcās, pludmalē, svinību autobusā, tirdzniecības centrā “Mols” un pat uz jahtas. “Tā ir gan iespēja labi atpūsties, gan iepazīties,” pamatoja Lilita.

 Pasākuma rīkotāja no pusotra gada pieredzes, kopš darbojas šajā jomā, ir secinājusi, ka Latvijā drosmīgākas izmēģināt kaut ko jaunu ir sievietes. Tāpēc daiļā dzimuma atsaucība šādiem pasākumiem ir liela. Lilita stāsta, ka viņi izmēģinājuši rīkot ašo iepazīšanos dažāda vecuma cilvēkiem, bet nākusi pie atziņas, ka vispateicīgāk tos ir rīkot cilvēkiem vecumā zem un nedaudz pāri trīsdesmit gadiem. “Pēc četrdesmit gadiem ir daudz vientuļu sieviešu, bet piesakās maz vīriešu,” teica Lilita.

Iepriekš sarīkojumi “Vakara flirts” Rīgā rīkoti divas reizes mēnesī. “Diemžēl krīze skārusi arī mūsu jomu un turpmāk pasākumu rīkosim tikai reizi mēnesī,” sacīja Lilita. Jaunā sieviete apgalvoja, ka patīkot eksperimentēt, tāpēc ar kolēģiem izdomājusi, ka pasākumus varētu rīkot arī ārpus Rīgas. “Liepāju mēs izvēlējāmies tāpēc, ka te dzīvo atsaucīgi un smaidīgi cilvēki,” pamatoja Lilita. Vai arī Liepājā turpmāk notiks ašie randiņi, Lilita vēl nevarēja pateikt, tas būšot atkarīgs no liepājnieku atsaucības. Uz pirmo pasākumu tā nav bijusi īpaši liela. Citi to pamato ar pārāk augsto biļešu cenu, bet Lilita skaidro, ka zemāku to nevar nolaist. Jo no desmit latiem jāatrēķina gan PVN nodoklis, gan samaksa par telpu īri, gan jāmaksā alga darbiniekiem, kas palīdz rīkot pasākumus.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”