Pienāk brīdis, kad gribas izrauties no ierastās vides un ieelpot svešzemes gaisu. Mums, liepājniekiem, ir lieliska iespēja nokļūt ārzemēs jau pēc apmēram četrdesmit minūšu brauciena.

Līdz Palangai tikai 72 kilometri! Kopā ar draudzeni bijām nolēmušas doties mazliet tālāk, līdz Klaipēdai, lai palūkotu, ko marta pirmajā sestdienā piedāvā šās pilsētas grandiozākais tirdzniecības centrs “Akropolis”. Vakarā mājupceļā iebraucām Joža krogā.

Sestdiena ir ļoti saulaina un gaiša – gluži kā radīta nelielam ceļojumam. Klaipēdā esam ap pulksten pieciem pēcpusdienā. Milzīgais automašīnu stāvlaukums pie centra “Akropolis” nebūt nav pārblīvēts. Vai nu tādēļ, ka jau sestdienas pēcpusdiena, vai arī tādēļ, ka krīze (kas šķiet ticamāks variants), “Akropolē” ļaužu noteikti vairs nav tik daudz kā pirms diviem gadiem. Toreiz šis milzīgais tirdzniecības centrs sestdienās vienmēr bija pārpildīts. Pat tā, ka virzīties uz priekšu bija apgrūtinoši. Toreiz ne viens vien liepājnieks smējās, ka sestdienā jāaizbrauc uz Klaipēdu, lai “Akropolē” satiktu tautiešus, savus paziņas. Nav ko noliegt – šis lielveikals bija un arī tagad ir Liepājas iedzīvotāju iecienīts, jo tajā ir tik daudz veikalu un tik daudz dažādu zīmolu, par kādiem mēs savā pilsētā varam tikai sapņot. Klaipēdas pluss – tā atrodas tikai simt kilometru attālumā no Liepājas, bet Rīga divas reizes tālāk.

Ekonomiskā stagnācija savu ietekmi atstājusi arī uz “Akropoli“. Tur, protams, var doties tikai pastaigā pa veikaliem un pabrucināties sabiedrībā, taču vietas galvenā sūtība tomēr ir iepirkšanās. Tomēr cilvēki to dara, ja naudas ir pietiekami. Skaidri manāms, ka attieksme pret naudas tērēšanu kļuvusi piesardzīgāka. Lielākā daļa veikalos vispirms dodas pie stendiem, kur ar atlaidēm piedāvātas ziemas sezonas preces, un tikai tad uzmanību pievērš pavasara kolekcijām. Mazliet lielāka rosība veikalā “Maxima”. Kopumā vērtējot, pārtikas cenas līdzīgas kā pie mums, taču nepamet grūti noformulējama izjūta, ka viss tomēr ir nedaudz lētāks. Neapgrūtinu sevi ar absolūti smalku mūsu latu un lietuviešu litu izdevīguma salīdzināšanu cenu jautājumā, bet skaidrs, ka tām precēm, kurām atlaides, cenas ir ļoti izdevīgas un gribot negribot iepirkuma ratiņos sakrājies šis un tas no visa kā.

Pēc “Akropolē” pavadītajām vairāk nekā trim stundām aizbraucam līdz Klaipēdas vecpilsētai izvēdināt galvu nelielā pastaigā. Ir mīnus seši grādi. Vecpilsētas ielas tukšas, krodziņi arī. Tikai no kazino puses atskan mūzikas skaņas, un viss liecina, ka tur mājo dzīvība. Klaipēdā vairs nekavējamies un dodamies uz Palangu, uz Joža krogu. Tur mūs sagaida pavisam cita dzīve!

To, ka Joža krodziņš nebūs tukšs, apliecina stāvlaukumā novietotās automašīnas. Kad, no aukstuma drebinoties, veram šīs labas paēšanas un izklaides vietas durvis, nokļūstam siltuma, smaržu un skaņu pārpilnā pasaulē. Sajūtamies kā pasakas “Brēmenes muzikanti” galvenie varoņi, kas liela, tumša meža vidū pēkšņi nonāca pie spoži apgaismota namiņa, kurā dzīroja. Joža kroga pirmais stāvs cilvēku pārpildīts. Uz skatuves vietējā grupa “Tobasco” četru mūziķu sastāvā. Viņi izpilda kā šlāgerus, tā pasaules popmūzikas klasiku. Vārdu sakot – dancojami gabali. Brīvu galdiņu atrodam otrajā stāvā. Situācija, kurā nokļūstam, nemaz nepārsteidz. Pie diviem blakus galdiņiem skan latviešu valoda! Liepājnieki. Lielākā daļa kroga publikas – jaunieši pēc divdesmit, bet ir arī gados vecāki atpūtnieki, kuri izrādās tie aktīvākie dejotāji. Kad mūziķiem pārtraukums, sākas karaokes konkurss. No trim dziedātājiem par labāko tiek atzīts vīrietis, kurš atraktīvi izpildījis kādreiz populārās grupas “Ornaments” dziesmas “Puiši, puiši” lietuvisko versiju. Starp citu, “Tobasco” repertuārā ir arī mūsu Igo dziedātā dziesma “Nāk rudentiņis”.

Ja reiz esam Joža krogā, jāpaēd. Sapratne par to, ka pēc pulksten deviņiem vakarā tomēr vajadzēja izvēlēties kaut ko vieglāku, nāk tikai pēc tam, kad man atnes šķīvi, kurā trīs ar gaļu pildīti cepelīni. Klusībā nodomāju: “Īstas malkas cirtēja vakariņas…” Cenas Joža krogā kļuvušas tiešām izdevīgas. Ēdieniem cena samazināta par 1 līdz 4 litiem, tas ir, apmēram par 20 līdz 80 santīmiem. 0,3 litri alus maksā 2,5 litus, litrs – 6 litus.

Mūziķi beidz spēlēt vienpadsmitos. Krogs pamazām kļūst tukšāks, lai arī tas atvērts līdz pusnaktij. Mājās braucot, abas ar draudzeni meklējam atbildi uz jautājumu: “Kādēļ gan tik maz lietuviešu brauc atpūsties uz mūsu kafejnīcām un mūzikas klubiem?” Ja no Liepājas līdz Palangai tikai 72 kilometri, tad no Palangas līdz Liepājai taču tikpat.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”