Maija sākumā no Rīgas braucienu sāka laiva, kas ikvienam bez maksas piedāvā izbaudīt Latvijas piekrastes dabas skaistumu, reizē atpūsties uz ūdens un airējot iejusties jūras braucēja lomā.

Pašlaik laiva pietauvota Tukuma rajona Lapmežciemā un ceļu atsāks 22. maijā. Brauciena galamērķi – Pāvilostu – iecerēts sasniegt turpmāko mēnešu laikā, taču, cik ātri tas izdosies, būs atkarīgs no dabas labvēlības un laika apstākļiem.

Brauciena ideja pieder pāvilostiniekam Mārtiņam Upmanim, bet to īstenot palīdz divi Liepājas puses piedzīvojumu meklētāji pāvilostnieks Reinis Bistrovs un nīcenieks Jānis Sūriņš. Iemesls  pavisam vienkāršs – laivu ir nepieciešams nogādāt no Rīgas uz Pāvilostu. “Ja es īrētu treileri, tad sanāktu daudz dārgāk nekā pa jūras ceļu,” paskaidroja M. Upmanis, piebilstot, ka tā ir daudz interesantāk un reizē var sagādāt prieku citiem, ļaujot paraudzīties uz Baltijas jūras piekrasti no malas un gūt pavisam citas jūtas. Kopumā nāksies pieveikt vairāk nekā 300 kilometru.

Laiva ir septiņus metrus gara un piemērota 12 cilvēkiem. Tā nav aprīkota ar motoru, tāpēc ikviens varēs iemēģināt roku airēšanā. Jautāts, ko darīs gadījumā, ja atsauksies vairāk interesentu, nekā laiva spēj uzņemt, M. Upmanis uzreiz atbild: “Mainīsimies. Tie, kas kādu laiku būs laivojuši, samainīsies ar tiem, kas būs pārvietojušies kājām. Turklāt braucienu esam iecerējuši vairākos posmos, tajos būs ne tikai šūpošanās uz jūras ūdens un airēšana, bet arī piekrastes tuvumā esošo dabas vietu apskate.” Tā kā laivas iegrime ļauj viegli piestāt jebkurā vietā un izkāpt krastā, tad paredzēti izpētes gājieni un iepazīšanās ar Kurzemes piekrastes ļaužu dzīvi. “Visu laiku pārvietosimies paralēli piekrastei, un sauszeme būs acu priekšā,” uzsver M. Upmanis. Un tas ir viens no apstākļiem, kas ikvienam ļaus pievienoties jebkurā brīdī, iepriekš piezvanot un noskaidrojot atrašanās vietu.

Braucienu ar laivu jau veikuši 5 cilvēki un to atzinuši par labu. Sākums bija Rīgā, izmēģināta arī Buļļupe. Viens no pirmajiem līdzbraucējiem bijis kuģa stūrmanis, kas sacījis, ka airēšana paša rokām jūrā braukšanas procesam piešķirot pavisam citas izjūtas. Savukārt citiem interesanti šķitis lūkoties uz sauszemi no jūras puses. Diemžēl brauciens ildzis tikai dažas dienas, jo to pārtraukuši ne pārāk labvēlīgi laika apstākļi un spēcīgais vējš, kas radījis lielus viļņus. Salūzis arī airis, taču jaunu izdevies izgatavot pašiem. Pašlaik laiva noenkurota pie Lapmežciema zvejniekiem.

“Braucienam droši var pieteikties arī ģimenes ar bērniem, jo visi drošības pasākumi tiek ievēroti – ir gan glābšanas vestes, gan viss pārējais nepieciešamais,” uzsver M. Upmanis. “Bet, vai ir vērts ņemt līdzi mājdzīvnieku, piemēram, suni, to derētu iepriekš pārdomāt. Jo kādam brauciena dalībniekiem tas uz ūdens nejutās pārāk labi un bija nemierīgs, tāpēc pavisam drīz abus izsēdinājām krastā.”

Pirms došanās jūrā braucējiem vajadzētu ņemt līdzi telti, guļammaisu un pārtiku. Laiva ir bez kajītes, tāpēc naktis tiek pārlaistas uz sauszemes, pie dabas.

“Brauciena burvība ir tāda, ka jebkurā laikā un vietā mums var pievienoties, kā arī izkāpt un doties mājup vai kur citur. Tas ir tikai paša priekam,” noteica M. Upmanis.

Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka veselību var saglabāt ar pareizu ēšanu un aktīvu kustēšanos. Attiecībā uz pirmo pāvilostniekam ir īpašs stāsts. Jau labu laiku viņš esot sapratis, ka ne tikai kultūraugi izmantojami uzturā, ko speciāli dārzos un lielākās platībās kultivējam, bet arī tie dabas augi, kas aug savvaļā – gārsa, ceļmallapas utt. Zaļie augi, ko uzskatām par nezālēm. “Organismu piesārņojam pavisam vienkārši – ar veikalā iegādātajiem produktiem, tāpēc ir svarīgi veikt attīrīšanas kūres. Un, kā es to daru, iepazīstinu arī citus,” atklāja M. Upmanis. Pirmajos braucējos tas raisījis izbrīnu un pagatavotajam ēdienam nav bijusi liela atsaucību, taču, Upmaņaprāt, tas ir tādēļ, ka cilvēks ir konservatīva būtne – savu ieražu varā.

Brauciena organizētāji jau pārkāpuši 65 gadu slieksnim, taču tas nemazina viņu degsmi un piedzīvojumu kāri. Piemēram, J. Sūriņš ir liels velo cienītājs un, kopš devies pensijā, riteņbraukšana ir viens no viņa lielākajiem vaļaspriekiem – apbraukāt ne tikai skaistākās Latvijas vietas, bet arī tuvākas un tālākas ārzemes. R. Bistrovs kājām izstaigājis Īriju, kā arī daudzas citas vietas. Viņš pazīstams arī ar vārdu Klaidonis. M. Upmanis ar velosipēdu paspējis izbraukāt vienpadsmit Eiropas valstis.

Braucienam var pieteikties pa tālruni 29844776 (Mārtiņš) vai 29479434 (Reinis).

Ligita Kupčus,
“Kurzemes Vārds”

Laivai, kas ceļotājus vizinās gar Latvijas piekrasti līdz Pāvilostai, nav sava nosaukuma. Iespējams, brauciena beigās notiks kristības un tā tiks pie sava vārda. Viens no laivotājiem ir Reinis Bistrovs (pirmais no kreisās), kas sniegs palīdzīgu roku un norādījumus pareizā airēšanā.