Lai arī diena ir apmākusies pelēka, auksta un pirms tam nedaudz smidzinājis lietus, Jūrmalas parka skeitparkā braucēju netrūkst. Pāri rampām puikas “lēkā” ar BMX riteņiem, skrejriteņiem un skrituļslidām. Ir teju visi Liepājā esošo ekstrēmo sporta veidu pārstāvji, trūkst vienīgi skeitbordistu.

Dienā, kad ierodamies, skeitparkā vairumā ir “inline” skrituļslidošanas pārstāvji. Viņiem pa vidu divi “ikseri” un skūterists. Neviens nesēž malā – visi ir laukumā un mēģina izpildīt trikus. Kādam sanāk, kāds savukārt piedzīvo neveiksmi un krīt, taču atkal ceļas un turpina. Braucēji ir dažāda vecuma puikas.

15 gadus vecais Roberts Ludans, kurš “uz slidām” ir jau četrus gadus, pastāsta, ka atnācis atpūsties un pabraukāt vienkārši tāpat. Pirmo reizi skeitparkā pēc ziemas atgriezies februārī. “Diena bija diezgan saulaina, nācu garām un redzēju, ka skeitparks ir sauss. Nodomāju, ka jāaiziet mājās pēc skrituļslidām un jāatnāk pabraukāties,” atminas jaunietis.

Pagaidām braucēju skeitparkā vēl esot maz, tas jāizbauda. Vasarās šeit var būt līdz pat 50 ekstrēmistiem.

“Tad var tikai stāvēt malā un gaidīt īsto brīdi,” zina teikt Robis, kā viņu te sauc citi braucēji.

Ja gadoties ar kādu nejauši saskrieties, līdz nopietnam konfliktam tas nepāraugot. “Paspiežam viens otram roku un braucam tālāk. Esam draudzīgi.” Daudz satraucošākas ir sajūtas, kad pēkšņi, izpildot triku, priekšā izskrien mazs bērns, kurš iemaldījies no turpat blakus esošā rotaļlaukuma. “Ir mums grūti sadzīvot,” atzīst R.Ludans. “Vecāki domā, ka mēs te tikai tā vizināmies, nedarām neko nopietnu. Taču tā nav.” Ja skeitparku no rotaļlaukuma, piemēram, norobežotu daudz augstāka siena, nekā tā ir tagad, Roberts uzskata, ka tas neko daudz nemainīšot. “Tik un tā viņi tiks iekšā.” Tāpēc jādomā kāds cits risinājums.

“Būtu ideāli, ja būtu vēl viens skeitparks, un tieši skūteristiem, skrituļslidotājiem,” atzīst R.Ludans, skaidrojot, ka esošais ir paredzēts tieši BMX braucējiem. “Konstrukcijas ir piemērotas viņiem, mēs tikai pielāgojamies,” teic Roberts, taču ir pateicīgs arī par to, kas ir, ņemot vērā, kāds skeitparks bijis pirms dažiem gadiem. “Esmu dzirdējis, ka aprīļa beigās paredzēti remonta darbi. Jo dažās vietās ir caurumi, ir arī kaut kas salauzts, jo apsarga, kas šeit teritoriju uzmanītu, nav.”

Roberts piekrīt, ka skeitparkā prasītos šo to uzlabot, piemēram, gribētos vairāk “trubiņu”, “kastīšu”, – tās lietas, kas pietrūkst tieši skrituļslidotājiem.

Jaunietis šurp nākot ikreiz, kad iegadās brīvs brīdis un ir piemēroti laikapstākļi. “Vasarā es te esmu katru dienu, ziemā pārsvarā iekštelpu skeitparkā, kas atrodas ostmalā.”

Arī 12 gadus vecais Markuss Berjozkins šogad uz skeitparku atnācis jau februārī. Galvenais esot silti saģērbties, lai gan skrituļojot ātri vien paliekot karsti, un griboties drēbes vilkt nost. Taču viņš zina, ka tā darīt nevar. Saslimšot un sanāks kavēt skolu. Laikā, kad āra skeitparks nav bijis piemērots aktivitātēm, pusaudzis nav arī īpaši braukājis. “Negāju uz iekštelpu skeitparku, jo tur bija pārāk daudz cilvēku.” Šobrīd nodoties savam vaļaspriekam sanākot tikai tad, kad ir piemēroti laikapstākļi. Lietus laikā paliekot mājās, jo slidām riepiņas esot no gumijas un uz slapjajām rampām ļoti slīdot.

Markuss ar “inline” skrituļslidošanu nodarbojoties aptuveni gadu. “Bija doma braukt ar riteni, taču tad redzēju, ka mani klasesbiedri braukā ar slidām, un izdomāju, ka arī varētu,” atminas pusaudzis. Skrituļslidošana kā tāda viņam nav bijusi sveša, jau pirms tam braukājis vienkārši pa ielām. Lai pievienotos skeitparka apmeklētājiem, atlicis iegādāties pašas slidas un ķiveri, elkoņu un ceļu aizsargi viņam jau bijuši.

Markuss piekrīt, ka ekipējums ir svarīgs, taču no traumām tas tik un tā nepasargājot.

Pagaidām nekas nopietns nav gadījies, atšķirībā no Roberta, kurš kopš pievēršanās “inline” skrituļslidošanai trīs reizes lauzis roku, ticis pie smadzeņu satricinājumiem un iesprāgušas ribas. “Nē, neattur,” R.Ludans saka, tas nav licis viņam iesākto pārtraukt. “Esmu gājis visvisādos sporta veidos, bet ātri pametis,” viņš teic, ka ikreiz atgriezies pie slidām. “Man riktīgi patīk. Šķiet, ka visu laiku braukāšu.” Jāpiebilst, ka jaunietis ar labiem panākumiem startē arī sacensībās, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. “Jā, man tas ir nopietni,” norāda R.Ludans.

Viņš novērojis, ka šobrīd Liepājā tomēr visvairāk esot BMX freestyle braucēji, vismazāk – skeitbordistu. “Nevar saprast, kas seko pēc “ikseriem” – skrituļotāji vai skūteristi,” smaidot teic jaunietis. Braucēji ar skrituļdēļiem uzradušies tikai pēdējā laikā, turklāt – lielā skaitā. Taču visi skeitparkā spējot sadzīvot.