Šogad Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas parlaments ieguva “Gada pašpārvaldes” titulu. Ar iegūto balvu jaunieši lepojas un jūtas to pelnījuši.

Krāšņo skolas dzīvi

Parlamenta prezidents Renārs Spinga atzīst, – liela pārsteiguma, uzzinot, ka starp astoņām skolām atzīti par labākajiem, neesot bijis. “Mēs zinājām, ka visa mācību gada laikā esam labi strādājuši, lai ko darījām, ieguldījām lielu darbu,” uzskata jaunietis, norādot, ka ar paveikto, kas novērtēts arī pilsētas mērogā, lepojas arī paši.

Spējuši šajā mācību gadā skolas dzīvi darīt krāsaināku un interesantāku, kas ir arī viens no parlamenta uzdevumiem.

Renāra vietniece Monika Varakušina smaidot papildina, ka “mēs jau vienmēr cenšamies būt tie pirmie”. “Ja kaut kam ķeramies klāt, tad cenšamies to izdarīt pēc iespējas labāk,” apliecina Monika, “un uz visiem 100 procentiem. Lai pēc tam nav kauns, – ka esam kaut ko darījuši tikai ķeksīša pēc”. Viņiem ir svarīga pozitīva ģimnāzijas tēla saglabāšana.

“Gada pašpārvaldes” titula ieguvēju noteica Liepājas Skolēnu dome. Viena no lietām, kas tika vērtēta, bija skolu iesūtītās prezentācijas vai video, kurā redzami pašu rīkotie pasākumi, labdarības akcijas utt. “Mēs uztaisījām abus – gan prezentāciju, gan video,” stāsta Monika, un skaidro, kādēļ tas bijis tik svarīgi: “Citi jau nezina, ko visu gadu esam darījuši. Gribējām, lai tas tiktu novērtēts.”

To, kas mācību gada laikā paveikts, palīdz neaizmirst ieviestā sistēma. “Mēs vācam materiālus no katra pasākuma, aktivitātes, ko esam organizējuši – kas notika, kāds bija scenārijs, kas par ko bija atbildīgs utt. To visu saliekam vienā mapē. Ļoti ērti un pārskatāmi. Līdz ar to mums bija viegli veidot gada kopsavilkumu. Vispār mums pašiem bija ļoti interesanti atskatīties, ko esam paveikuši.

Bijām pievērsuši uzmanību patriotisma jautājumiem – gan pret savu skolu, gan pilsētu, gan valsti, kā arī labdrības un skolas vides jautājumiem.”

Lielākie notikumi ir tikuši iemūžināti izteiksmīgos video rullīšos. Daļa no tiem ir aplūkojami Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas kontā sociālajā vietnē “Facebook”, un izpelnījušies daudzus šērus un laikus. Monika atklāj, ka parlamentam ir savs filmētājs Gundars Veits, kurš arī montē. “Kā redzams, video īsi un kodolīgi ir atspoguļots konkrētais notikums, redzamas cilvēku emocijas, – tāpēc arī mums patīk tos veidot.”

Lai arī balvu ļoti vēlējušies iegūt, Renārs uzsver, ka ne tāpēc visu gadu aktīvi darbojušies. “Mēs apzināmies, – viss, ko darām, ko rīkojam, ir tādēļ, lai veidotu skolas un reizē vidi sev apkārt. Tāpēc jau esam, lai krāšņotu skolas dzīvi. Cenšamies īstenot idejas, kas šā brīža ģimnāzistiem paliks atmiņā.” Renārs priecājas un pateicas skolas vadībai par lielo atbalstu. Savās izpausmēs parlaments var justies brīvi.

Sarunā jūtams, ka Monika un Renārs ir īsteni ģimnāzijas patrioti. To apliecina puiša teiktais: “Skola ir daudz devusi man, un, iesaistoties parlamentā, varu dot atpakaļ.”

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas parlamentā, kuram šogad aprit 20 gadu, darbojas skolēni no 10. līdz 12.klasei. Visvairāk ir desmitie un vienpadsmitie, pastāsta Monika, jo divpadsmito klašu audzēkņi ir vairāk pievērsušies mācībām. Šajā mācību gadā parlamentā aktīvi darbojušies ap 25 skolēni, lai gan oktobrī interesi izrādījuši teju 40. “Bieži vien daļa, kas atnāk, līdz galam nenojauš, kas ir parlaments,” Monika skaidro atbiruma iemeslus.

Parlaments mājvietu ir radis skolas pagrabstāvā, kur aktīvistiem piešķirtas pašiem savas telpas.

“Tas ir ļoti ērti, jo mums nav jāiet un jāmeklē, piemēram, kāds brīvs kabinets, lai novadītu sapulces,” priecājas jauniete. Renārs papildina, ka pirms diviem gadiem telpas ir skaisti izremontētas, radot patīkamus darba apstākļus, kas arī motivē strādāt. Telpas uztur kārtībā viņi paši. Ir dežurantu saraksts, un attiecīgi pēc stundām ir jānāk un šeit jāuzkopj.

Ar ierakstu CV leposies

Renārs parlamentu vada tikai šo mācību gadu. Viņš neslēpj, ka to ļoti vēlējies. “Jau gadiem ilgi, vēl tad, kad biju pamatskolēns, uz parlamentu skatījos ar apbrīnu un domāju, ka arī kādreiz tur gribētu būt. Man likās, – cik foršus pasākumus viņi rīko, cik droši vien forša ir viņu ikdiena!” savas sajūtas atminas jaunietis. “Man vienmēr likās, ka viņi ir pakāpi augstāk par pārējiem skolēniem, lai gan tā nebūt nebija.”

Renārs teic, ka pamatskolas laikā neesot bijis pārāk aktīvs, skolas līdzpārvaldē “Kodols” iesaistījies vien 9.klasē. “Es pat neatceros, kāpēc aizgāju, kas mani uz to pamudināja. Varbūt jutu, ka tas bija sava veida sākums, jo nākamgad, mācoties 10.klasē, varēju iekļūt parlamentā.” Sapnim piepildoties, Renārs tomēr neesot juties tik pārliecināts par sevi, lai uzreiz kandidētu uz prezidenta amatu.

“Nedaudz nobijos, jo likās, kā nu tagad vadīšu vienpadsmitos un divpadsmitos.”

Izlēmis vienu gadu būt vienkārši parlametārietis, un tad spert iecerēto soli.

Vēlēšanās konkurentu Renāram neesot bijis. Viņš pieteicās vienīgais, bet ar visu to satraukums bija, – ja nu tomēr neizdodas savākt nepieciešamo atbalstu. Taču bažas nepiepildījās. Gads prezidenta amatā paskrējis ātri. Vaicāts, vai lepojies ar ko īpaši, Renārs samulst un teic, ka grūti atbildēt uz šo jautājumu. Taču viens no mērķiem, ko vēlējies īstenot, ir “odziņu” jeb jaunu dvesmu ieviešana jau ilggadējās skolas tradīcijās. “Vēl visas ieceres neesmu realizējis. Piemēram, par vienojošo skolas atribūtiku. Rakstīju zinātniski pētniecisko darbu, skaidrojot, ko skolēni vēlētos. Informāciju esmu ieguvis, un tagad vasarā plānoju veidot skolēnu mācību uzņēmumu, lai tirgotu džemperus. Projekts top ciešā sadarbībā ar skolas vadību.”

Nākamajā mācību gadā uz prezidenta krēslu Renārs nepieteiksies, lai gan noteikumi to atļauj. “Manuprāt, 12.klasē ir vairāk jāpievēršas mācībām. Prezidentūra tomēr aizņem ļoti daudz laika. Domājot par savu nākotni, nevaru vairs to atļauties,” sapratis Renārs, taču bilst, ka turpināšot darboties kā vienkāršs parlamentārietis.

“Nevaru iedomāties savu vidusskolas laiku bez parlamenta. Tā ir ikdiena, pie kuras ļoti pierasts.”

Ko gads prezidenta amatā ir devis personīgi? “Esmu tiešām iemācījies daudz,” vērtē Renārs, “pirmkārt, saplānot savu laiku. Otrkārt, strādāt komandā un uzticēties cilvēkiem. Treškārt, uzstāties publikas priekšā, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem.” To, kas nāks viņa vietā, vēl īsti nav skaidrs, taču nojausma esot.

Monika, vaicāta, kā raksturotu savu “priekšnieku”, teic: “Renārs prot aizraut cilvēkus. Pazīstu viņu no 5.klases, un viņš vienmēr klasē bijis tas, kurš pavelk līdzi pārējos. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc mums šogad ir bijusi tik laba komanda.”