“Kad visiem pārējiem cilvēkiem laiks nepatīk, mums tas ir vislabākais,” tikko iznācis no bangojošās jūras, mazliet aizelsies, saka vējdēlists Dagnis Bricis. Aizvakar vējainajā Pāvilostas pludmalē varēja redzēt vairāk nekā desmit vindsērfingistu.

Kad ir stiprs vējš un saulains, sevišķi ja šāds laiks iekrīt brīvdienā, jūrā varot redzēt pat vēl vairāk buru – kādas 20 līdz 30. Toties, kad vējš pierims, jūrā vairāk būšot redzami sērferi – uz dēļa bez buras. “Agrāk uzskatīja, ka Latvijā sērfot nevar. Taču, kad pēc vētras agri no rīta vai vēlu vakarā viļņi sakārtojas, ir diezgan labi.”

Lai uzzinātu, kad būs vaļaspriekam piemēroti viļņi un vējš, ekstrēmo ūdenssporta veidu cienītāji cītīgi seko laika prognozēm. D. Bricis rēķina, ka šī iemesla dēļ īpašumus Pāvilostā iegādājušās vismaz 30 ģimenes no Rīgas.

“Mols palīdz viļņiem sakārtoties,” D. Bricis skaidro, kādēļ tieši Pāvilosta, nevis, piemēram, Pape ir vējdēlistu iecienīta. “Liels pluss ir arī infrastruktūra. Visas mājas ir pie jūras. Te ir vismazāk nokrišņu gadā. Un pašai Pāvilostai ir īpaša aura.”

Novērojumi rāda, ka vindsērfingistu paliek aizvien mazāk, bet populārāka kļūst sērfošana. Vēl iecienīts virziens ir braukšana ar SUP dēli. “Tas ir piemērots cilvēkiem, kas neko nav darījuši un kas grib darīt kaut ko vairāk par nūjošanu,” D. Bricis paskaidro. Ar šiem dēļiem varot iemācīties braukt piecās minūtēs, un tie ir piemērotāki maršrutiem pa upi, jo “jūrā nemainās ainava”.

Uz iebildi, ka vindsērfingistiem jau arī ainava nemainās, D. Bricis norāda: “Tur ir vairāki attīstības posmi. Sākumā esi priecīgs, ja atgriezies tajā punktā, kur sāki. Nākamais – kad jau iemācies apgriezties. Vislielākais azarts sākas, kad sāk planēt pa ūdeni kā mēs šodien. Tad lielākai daļai ir āķis lūpā. Vidējais pārvietošanās ātrums mums ir trīsdesmit kilometru stundā.”