Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 24. augusts

+16°C
Vējš: Z 8.8 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Boļeslavs, Bērtulis

Šonedēļ sākas 5.starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls

Atslēgvārdi mūzika

Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls šogad svin pirmo pusapaļo jubileju. Jau piekto reizi Liepāju – un šogad festivāla laikā arī Kuldīgu un Rucavu – pieskandinās ērģeļu skaņas. Liepāja var lepoties ar savām ērģelēm, jo šeit atrodas divi no Latvijas lielākajiem instrumentiem – Sv.Trīsvienības baznīcā un Sv.Annas baznīcā. Pēdējais dievnams remonta dēļ gan nav iekļauts festivāla programmā. Taču pirmo reizi festivāla vēsturē būs iespēja klausīties Sv.Jāzepa katedrāles instrumentu, kā arī Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīcas un Rucavas baznīcas instrumentu.

Internetā pieejamā virtuālajā ērģeļu katalogā teikts, ka Latvijas ērģeles ir Eiropas ērģeļu mantojuma likumsakarīga, savdabīga un ļoti interesanta daļa, kura bijušās ilgstošās piespiedu izolācijas laikā ir spējusi saglabāt daudzas autentiskas pērles. Kā viens no piemēriem minēts Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas instruments – vienīgais pasaulē, kas sevī vēl glabā skanošas Heinriha Andreasa Konciusa būvētās stabules, un tās joprojām ir lielākās vēsturiski nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē. Sv.Trīsvienības baznīcas instrumentam arī šogad nāksies uzņemties vislielāko slodzi, jo puse no visiem festivāla koncertiem notiks tieši šeit.

Lai gan festivāla galvenie varoņi neapšaubāmi ir ērģelnieki, šogad pavisam kopā astoņi, klausītājiem festivāla laikā būs iespēja baudīt arī citu instrumentālistu sniegumu. Piemēram, lietuviete Elena Paradiesa uzstāsies kopā Vītautu Tetensku, kurš atskaņos pūšaminstrumentu birbīni. Larisa Bulava savā koncertā aicinājusi piedalīties vijolnieku Jāni Bulavu un čellistu Māri Villerušu. Vislielākā intriga mākslinieku sastāva ziņā šķiet atklāšanas koncerts, kurā bez ērģelniekiem Lotara Džeriņa un Ivetas Apkalnas piedalīsies arī Liepājas ceļojošais leļļu teātris "Maska".    

Jubileju festivāls. Varētu teikt, ka viens no šā gada festivāla vadmotīviem ir jubilejas un piemiņa. Jubileju tēma caurvīs visu festivālu. Pat viens no koncertiem nosaukts "Jubilārs un jaunie talanti", kurā piedalīsies viens no izcilākajiem latviešu ērģelniekiem Tālivaldis Deksnis ar savām labākajām studentēm. Neatsverams ir Aizputē dzimušā ērģelnieka ieguldījums Latvijas ērģeļu izpētē un atjaunošanā un jauno talantu skološanā. Šā gada oktobrī Rīgas Domā paredzēts īpašs, 60.gadu jubilejai veltīts T.Dekšņa koncerts.

Jubileju šogad svin vēl kāds festivāla dalībnieks – viens no ievērojamākajiem Latvijas čellistiem, atskaņotājmākslinieks un pedagogs Māris Villerušs. Šā gada maijā notika čellista 70 gadu jubilejas koncerts, kuru ļoti atzinīgi vērtēja kā klausītāji, tā arī kritiķi. Liepājā kopā ar Larisu un Jāni Bulaviem būs iespēja klausīties programmu "Romantiskais sniegums", kas izdota albumā "The Great Performances at The Riga Dom Cathedral" (The Royal Entertainment Production 2001, Kanāda).

Ja turpina jubilāru sarakstu, tad noteikti jāmin ukraiņu ērģelnieka, Jekaterinburgas Valsts akadēmiskās filharmonijas solista Tarasa Bagiņeca piedāvātā programma koncertam "Krievzemes krātuve".  Dmitrijam Šostakovičam šogad apritētu 100. Daudzviet pasaulē šī jubileja tiek atzīmēta ar īpašiem koncertiem. Festivāla laikā krievu mūzikas koncertā komponistu pieminēsim, klausoties skaņdarbu "Pasakaija", kas ir starpspēle no operas "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta".

Šajā paša koncertā tiks pieminēts arī kāds traģisks notikums. Ir pagājuši 20 gadi kopš katastrofas Černobiļā. Arī Latvijā dzīvo daudz šīs katastrofas upuru. Šo notikumu kopsakarībā T.Bagiņecs nolēmis atskaņot komponista un filozofa Mikaela Tariverdijeva ērģeļu simfoniju "Černobiļa".

Leļļu teātris, birbīne un kino. Laikam jau visvairāk jautājumu festivāla rīkotājiem uzdoti par trim lietām: ko koncertā darīs leļļu teātris, kas tā tāda birbīne un kas notiks kinokoncertā?
Jau vairākus gadus festivāla rīkotāji domājuši par īpašu programmu jaunajai paaudzei. Un šogad tāda tapusi. Festivāla atklāšanas koncertā "Brīnumzemē" duetā (četrrocīgi un četrkājīgi) muzicēs ārzemēs vispopulārākā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna un festivāla mākslinieciskais vadītājs Lotars Džeriņš kopā Liepājas ceļojošo leļļu teātri "Maska". Programma ir unikāla, jo līdz šim šāda teatrāla ērģeļmūzikas koncerta nav bijis. Tas būs aizraujošs gudrās meitenes Alises ceļojums "Ērģeļu brīnumzemē", uz kuru aicināts ikviens, bet jo īpaši bērni.

Par to, kas ir birbīne. Lietuviešu mākslinieku Elenas Paradiesas un Vītauta Tetenska koncertā "Ērģeles un birbīne" skanēs pie mums reti dzirdēts lietuviešu tautas instruments birbyne, kas pirmoreiz rakstos minēts psalmu grāmatā 1625.gadā. Pagājušā gadsimta 50.gadu sākumā pēc pāris eksperimentu gadiem Povils Samuitis un Prans Serva izveidoja modernu virtuozai solo muzicēšanai piemērotu koncertinstrumentu – soprāna birbīni. Tās korpusu veido no kļavas, oša, ābeles vai bumbieres koka, bet iemutnis tāpat kā klarnetei izgatavots no ebonīta. Arī skanējumā laikmetīgā birbīne apvieno saksofona un klarnetes tembrus.

Iepriekšējo festivālu klausītāji jau pieraduši, ka daudzos koncertos ir ne tikai ko klausīties, bet ir arī ko skatīties. Tā jau ir tradīcija, ka festivāla koncertos uz ekrāniem tiek translēta ērģelnieka spēle. Šoreiz varēs skatīties arī īstu kino. Vācu režisora Friča Langa melnbaltā kino šedevra "Metropolis" muzikālo pavadījumu veidos jauns, bet tajā pašā laikā daudz pieredzējis un konkursos titulēts solists Ansgars Vallenhorsts no Vācijas.

Režisors Fricis Langs (1890–1976) "Metropolis" 2026.gada fantāzijtēlu tapšanā iespaidojies no ekspresionisma, industriālisma un politiskās situācijas (kā pa pusei ebreju izcelsmes režisoram, kurš nevēlas sadarboties ar nacistiem, viņam nācās bēgt uz ASV, 1935.gadā pieņemot pilsonību). Debesskrāpju pilsētā sabiedrības slāņi katrs dzīvo savu, absolūti atšķirīgu dzīvi. Filma stāsta par pazemes rūpnīcu, kur nokļūst valsts pārvaldnieka dēls Freders, kurā dzimst līdzjūtība pret mehānismiem vergojošajiem, pārmocītajiem strādniekiem. Freders sastop Mariju, kura cenšas uzturēt ticību arī nomocītajos strādniekos, rīkojot sapulces – dievkalpojumus. Pārvaldnieks Džons Fredersens ar velnišķīga zinātnieka Rotvanga palīdzību vēlas strādniekus likvidēt, lai to vietā darbotos roboti. Nolaupot Mariju, Rotvangs izveido meitenes robotu – līdzinieci, kuras uzvedība ir pilnīgi pretēja eņģeliskajai Marijai.

Tā kā ar vārdiem mūzikas burvību izstāstīt nav iespējams, tad vislabākais ieteikums rast atbildes uz šiem jautājumiem ir vienkāršs – nāciet uz koncertiem un skatieties, vērojiet un klausieties.

Interesanti fakti par ērģelēm
Kā to 1889.gadā slavenajā Mūzikas un mūziķu vārdnīcā uzsvēris Sers Džordžs Grovs (George Grove), "līdz ar pulksteņmehānismu ērģeles ir viens no pašiem sarežģītākajiem mehāniskajiem instrumentiem, kas radīti pirms Industriālās revolūcijas… tā repertuārs ir vissenākais un visplašākais… nav cita instrumenta, kas būtu pelnījis tādu cieņu un atzinību kā ērģeles".
Daudzi 19.gs. industriālisti kļuva par mākslu patroniem. Piemēram, Endrū Karnegi (Andrew Carnegie), sākot ar 1873.gadu, atbalstīja ērģeļu būvniecību, Amerikas Savienotajās Valstīs dāvājot instrumentus kopumā 8812 baznīcām, skolām un iestādēm.
Ērģeļu būve Amerikā kļuva par lielu biznesu, piemēram, 1927.gadā vien uzbūvēja 2400 instrumentu (1909.gadā – 1200). Izcilais franču ērģelnieks un komponists Marsels Diprē (Marcel Dupre) 1923–1924. gadā sniedza šajā valstī 110 koncertu, bet franču virtuoza Luisa Vjerna (Louis Vierne) turnejas laikā klausītāju skaits dažbrīd sasniedza 30 000 vienā koncertā!
1910.gadā Vurlicera (Wurlitzer) kompānija sāka būvēt instrumentus ar īpašiem skaņu efektiem, kas bija paredzēti teātra izrāžu un mēmo filmu pavadījumiem. Daudzviet Amerikā atrodamas lielas un iespaidīgas ērģeles art deco stilā būvētu kinoteātru zālēs, taču līdz ar skaņu filmas attīstību daudziem virtuoziem tapieriem nācās pārkvalificēties.
Dažādu valstu ērģeles tika eksponētas 1851.gadā Lielajā izstādē Londonas Kristāla pilī (Great Exhibition in London’s Crystal Palace).
1855.gadā Džošua S.Stodards Vorčesterā radīja ērģeles ar tvaika dzinēju, tās nosaucot dzejas mūzas Kaliopes vārdā, taču pilsētas valde aizliedza instrumentu tā skaļās skaņas dēļ pilsētas robežās izmantot.
1856.gadā britu ērģelniece un komponiste Elizabete Stērlinga (Elizabeth Stirling) izturēja visus pārbaudījumus, lai iegūtu mūziķes grādu Oksfordas universitātē. Tomēr grāds netika piešķirts, jo tolaik šāda iespēja tika dota vienīgi vīriešiem. 

Apkopojusi Maruta Rubeze,
"Kurzemes Vārds" pielikums Kultūras Pulss

 

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!