21 gadu vecais Artūrs Novikovs nevar iedomāties, ko darītu, ja nestrādātu servisā par autoatslēdznieku. “Neko citu neprotu,” viņš saka, kautrīgi nolaižot acis un lūkojoties rokām, kas dienas laikā nosmērētas eļļām. “Datori nepatīk, būvēt mājas arī negribas. Par ārzemēm nedomāju, man gribas dzīvot šeit, Liepājā.”

Artūrs ir liepājnieks, beidzis DALP 5.vidusskolu. Uz RTU automehāniķiem aizgājis uzreiz pēc 9.klases. Kāpēc? “Nezinu, patika sētā ap mašīnām ņemties, kaut ko skrūvēt,” atminas jaunietis, lai gan atzīst – bijis grūti. Kā jau ikreiz, kad ķeramies klāt lietām, ko nepārzinām. “Bet, ja ir interese un vēlēšanās, visu var iemācīties,” uzskata Artūrs. Tas arī palīdzējis kļūt par to, kas viņš šobrīd ir – labu un centīgu darbinieku, uzslavē autoservisa “Ardala” vadītājs Kristaps Lagzdiņš, kas intervijas brīdī iegadās blakus. “Darbs ir atbildīgs, no tā, kā tu strādā, atkarīga citu cilvēku veselība un dzīvība,” lietas nopietnību uzsver K.Lagzdiņš. 

Artūrs ikdienā apseko spēkratu ritošās daļas, riepas, regulē riepu ģeometriju utt. Tā kā darba pieredze ir tikai divi gadi, pie dzinējiem vēl nelaiž, smejas puisis. Kļūdas var maksāt dārgi, bet pie vecākiem auto modeļiem gan viņu pielaižot.

Ne vienmēr ikdienā darbi raiti iet uz priekšu. Serviss nav specializējies kādas konkrētas automašīnas markas ķīlēšanā. Tiek apkalpoti ļoti dažādi transportlīdzekļi. Un, ja, piemēram, pietrūkst kāda rezerves daļa, remonts apstājas. “Tādā gadījumā ķeros klāt kam citam. Kad iespējams atgriežos pie iesāktā,” teic Artūrs. Viņš stāsta, ka nepārtraukti nākas mācīties, jo arvien nāk iekšā jaunas mašīnas, jauna tehnika. Tādēļ svarīga ir komanda, kas tev apkārt. “Lai brīdī, ja ko nezini, vari pajautāt,” kāpēc, skaidro autoatslēdznieks. 

Apķērīgam cilvēkam darbi iet no rokas, saka Artūrs. Nenoliedzami, ja grib strādāt servisā, jābūt krampim, spēkam. “Reiz pie mums atnāca strādāt kāda meitene. Izturēja divas nedēļas. Ja nevari atskrūvēt skrūves, tad šis īsti nebūs tavs darbs,” iespējams, aiz šī iemesla – nepietiekama fiziska spēka – arī Liepājā servisos nav nevienas sieviešu kārtas pārstāves. Vai visiem vīriešiem ķīlēt mašīnas ir asinīs? “Nē, nav gan. To ir jāprot,” smaidot noraida liepājnieks. “Tā kā arvien tiek izlaisti jauni auto modeļi, bez speciālista padoma neiztikt. Un ne vienmēr mājās ir nepieciešamie instrumenti, iekārtas, lai radušos bojājumu novērstu.” Artūrs neslēpj: “Jā, brīžos, kad nezinu, ko darīt, uznāk škrobe, bet tad apsēžos, padomāju. Pieķeroties no jauna, risinājums atrodas.” 

Autoatslēdznieka atrodu var apgūt arī neejot speciāli mācīties, uzskata jaunietis, galvenais ir vēlme to apgūt, un tas iespējams tikai praksē. Tādēļ aicina darba devējus dot iespēju un ļaut mēģināt. “Kā savādāk speciālisti radīsies?” retoriski vaicā Artūrs. Turklāt pa lielam skolā apgūsti to, ka automašīnai ir četri riteņi un dzinēji. Pie tā, ka visu laiku esi nošmulējies, Artūrs ir pieradis. Visu varot nomazgāt, viņš smaidot saka, piebilstot, ka tam, kam nepatīk smērēt rokas, strādāt par auto “dakteri” būtu grūti. Un svaigu gaisu saelpojoties pēc darba mājās pļaujot zāli.

Ārpus darba Artūrs savam autoparkam – “BMW” un “Subaru” – nemaz tik daudz laika nevelta, kā varētu likties. “Pietiek ar to, kas šeit,” viņš smaidot rāda uz darbīcu servisā. Turklāt tad būtu jāuzklausa draudzenes pārmetumus, ka dzelžiem pievēršot vairāk uzmanības, nekā viņai. “Šīs lietas ir jāsabalansē.”

Jāpiebilst, ka autoatslēdznieka amatu var apgūt, piemēram, Liepājas Valsts tehnikumā, Cīravas arodvidusskolā.

________________
P.S. Katru nedēļu publicējam dažādus stāstus,
iepazīstinot ar šobrīd darba tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un
kas zin’, varbūt kāda pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā
virzienā lūkoties, domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas.
Vari droši līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected] ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.