Gan jau grobiņnieki un liepājnieki ir pamanījuši dīvaini tērptus jaunus cilvēkus, kas ar tauriņķeramajam tīkliņam līdzīgu priekšmetu cenšas sagūstīt bumbiņu un trāpīt to vārtos. Viņi spēlē lakrosu. Spēka spēli, kas paredzēta jauniešiem, kuri ir vecāki par 16 gadiem.

Sākums jau skolas laikā

Puisis, kas cenšas aktivizēt Liepājas pilsētas un tuvējo novadu jauniešus iesaistīties vietējā lakrosa komandā, ir Gints Grasis. Šogad 19 gadu vecais puisis mācīsies Rīgas Tehniskās universitātes Profesionālās vidusskolas pēdējā kursā banku un apdrošināšanas darbību.

Aizraušanās sākusies vēl skolas laikā. Gints mācījies Liepājas Katoļu pamatskolā, kur skolotājs iemācījies spēlēt interkrosu. Tas ir lakrosa paveids bērniem līdz 16 gadu vecumam. Bumbiņa ir mīkstāka, un spēle notiek telpās – uz basketbola laukuma. Panākumi komandai bijuši diezgan labi, un pēc pāris gadiem Latvijas Lakrosa federācijas prezidents, arī liepājnieks, Gatis Ginters Gintu aicinājis izveidot komandu. Viņš kopā ar Gintu, Jāni Anškēvicu arī esot lielākie komandas “Libava” spēlētāju padomdevēji.   

Interese mainīga

Paziņojumu par spēlētāju piesaisti var izlasīt arī Grobiņas skeitparkā, kas atrodas pie futbola laukuma. Laiku pa laikam puiši dīvainos aizsargtērpos un ekipējumā tur manīti arī sportojam.

Tagad gan mazpilsētas iedzīvotāju interese noplakusi, tādēļ treniņi notiek pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem Liepājā. Laukumā sportojošie puiši garāmgājējos izraisot neviltotu ziņkārību.

Treniņu norises vietu puiši norunājot, piezvanot cits citam. Gints apgalvo, ka no komandas 10 biedriem iepriekš nav pazinis teju nevienu. Viņi arī ir Liepājas lakrosa komanda, kas piedalās Latvijas čempionātā.  

Nav lēts prieks

Gints neslēpj, ka lakross nav lēts sporta veids. Nepieciešami buči, ķivere, bruņas, nūja. Viss kopā maksājot aptuveni 200 latu, tādēļ daži izmantojot hokeja bruņas. Tās ir lētākas.

Pie tam ekipējumu nelielā pieprasījuma dēļ Latvijā nemaz nevar iegādāties. To sūtot paziņas no Amerikas.

“Tas ir tikai vasaras sporta veids,” piebilst Gints.  ASV un Ziemeļamerikā gan to spēlējot arī slēgtā hokeja arēnā bez ledus. Tad to saucot par “boxlakross”.  

Futbolists nevar

Galvenā lakrosa doma ir trāpīt bumbiņu vārtos, kurus sargā vārtsargs. Gints arī izvēlējies šo lomu, bet pats nespēj atbildēt kādēļ. Viņš gan neslēpj, ka uz vārtsarga pleciem gulstas vislielākā atbildība. Taču var gūt vismazākās traumas – tikai kādu zilumu. Laukuma spēlētājiem uztūcis rokas sasitums, smadzeņu satricinājums neesot nekāds brīnums.

Lakross pieradina pie disciplīnas, organizētības, koordinētības. “Attīstās roku un pārējo muskuļu koordinētība,” apgalvo jaunietis un piebilst, ka spēle nemaz nav vienkārša: “Futbolisti nevar noķert bumbiņu, bet tenisists bumbiņu var noķert, taču nevar paskriet.”

Uzziņai

/ Lakross – komandu spēle, ko spēlē 10:10 ar speciālām nūjām un bumbiņu. Spēles mērķis ir, piespēlējot bumbiņu pa gaisu, to raidīt vārtos. Lakross ir Kanādas nacionālais sporta veids, kas iegūst arvien lielāku popularitāti arī Eiropas valstīs.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Foto no personiskā arhīva

Lakross ir spēle, kurā viegli gūt traumas, tādēļ spēlētāja ekipējumam jābūt pamatīgam, pamāca komandas “Libava” vārtsargs Gints Grasis.