2. janvārī stājās spēkā pērnā gada pavasarī Saeimā pieņemtais “Jaunatnes likums”. Tā mērķis ir uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Likums nosaka, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu.

Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni. Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus. Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Pašvaldības savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas. Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju vai ieceļot jaunatnes lietu speciālistu – personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu biedrību un nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, pārstāvjus.

Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā. Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām.

Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni.

Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja jaunatnes organizācijā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas ar kopējo biedru skaitu, kas nav mazāks par 500 biedriem, un tās veic darbību visos plānošanas reģionos.

Jaunatnes organizācijas darbības ilgumam, veicot darbu ar jaunatni, nedrīkst būt mazāks par trim gadiem, tai jābūt sabiedriskā labuma organizācijai un jānodrošina līdzfinansējums projekta īstenošanai.

Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.