Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. oktobris

Vārdadiena: Airisa, Irīda, Īrisa

Starp austrumiem un rietumiem  (4)

Atslēgvārdi ceļojums | Turcija | Tez Tour

Lielai daļai mūsu tautiešu eksotiskā zeme Turcija asociējas ar laiskošanos pludmalē, siltām peldēm un tamlīdzīgi. Taču tāda nebūt nav visa šī zeme. Reālā Turcija ir gana plaša – gan pludmales ar palmām, gan granātkoku un mandarīnu birzis, gan kokvilnas un meloņu lauki, gan arī kalni. Un gadsimtiem sena vēsture. To visu nepietiek redzēt, tas jāizjūt! Un tieši šobrīd, iespējams, ir īstais laiks doties uz Turciju.

Civilizāciju krustcelēs

Koši zila Vidusjūra, kurā ūdens tik sāļš, ka peldētāju notur virspusē bez peldēšanas. Aprīlī ziedošas rozes. Ik vēsma nes akāciju un ziedošo mandarīnu smaržu. Cauri palmu lapu vēdekļiem lūkojas apaļš mēness. Bet pamalē nikna mākoņa vietā slejas kalns ar sniegotu cepuri galvā. Tempļi un baznīcas, amfiteātri un cietokšņi, akvedukti un agoras. Minareti, mošejas, pilis. Pilsētas, izcirstas kalnos un pazemē. Akmens sfinksas un mauzoleji.

Turcija ir kā tilts starp divām pasaulēm, zeme, kur sastopas Austrumi un Rietumi. Tā bijis allaž. Heti un persi, grieķi un romieši, bizantieši un arābi; seldžuki un krustneši, mongoļu ordas – visiem ir bijis kāds iemesls atstāt savas pēdas tagadējās Turcijas zemē. Bet, ja tā nebūtu bijis, mēs nevarētu vienviet iziet cauri dažādu gadsimtu vēsturei, jūsmot par dažādu tautu atstātajām kultūru zīmēm. Jā, šī ir raibu raiba dažādu civilizāciju kultūru glezna, kas pārsteigs pat ļoti pieredzējušus tūristus.

Turcijā rodams viss, ko ceļotājs var vēlēties: kontrasti starp seno un mūsdienīgo, krāšņas un daudzveidīgas dabas ainavas, piedzīvojumi kalnos, golfa laukumi un apbrīnojami skaistas pludmales ar dzidrūdens lagūnām, viesnīcas un atpūtas centri.

Kur ir droši?

Kad uzzināju par tūroperatora “Tez Tour” sarūpēto iespēju aprīļa pēdējā nedēļā doties uz šo ekscentrisko zemi, ar “Jā” vārda došanu nevilcinājos ne mirkli. Jā, daudzi paziņas bija izbrīnīti: nav bail? Nē, nebija! Pirmkārt, Stambula, kur pāris dienas pirms Latvijas žurnālistu grupas došanās ceļā bija nograndis terorista pašnāvnieka sarīkotais sprādziens, kā arī Ankara, kurā, kā vēsta ziņās, nav mierīgi, atrodas vairāk nekā 1000 kilometru no Vidusjūras piekrastes. Otrkārt, esmu no tiem, kuri uzskata, ka ar cilvēku notiks tas, kam jānotiek. Ja būs lemts iet bojā negadījumā, tad uz ietves mani var notriekt mašīna vai pat griesti mājās var uzgāzties virsū. Protams, ir baisi, kad teroristu sarīkotos uzbrukumos iet bojā desmitiem cilvēku, bet auto avārijās un citos negadījumos ik dienu izdziest tūkstošiem dzīvību...

Turklāt par tūristu drošību Turcijā tiek gādāts pēc visaugstākajiem standartiem. Neviens tūroperators taču savus klientus nevedīs uz vietām, kur pastāv riska draudi! Rūpes par drošību izjutām jau Rīgas lidostā, pirms došanās uz aviokompānijas “Air Bartic” laineri, kas mūs trijās stundās no drēgnas un lietainas dienas pārcēla pavisam citā pasaulē – ziedošā, ar siltu sauli. Tik nopietnu kontroli lidostā vēl nebiju piedzīvojusi. Tikpat nopietna drošības kontrole tika piedzīvota arī galamērķī - Antālijā.

Par drošību patiesi rūpējas. Turcijas policija ne tikai kūrortpilsētās, bet arī uz ceļiem strādā pastiprinātā režīmā. Trafarētos tūristu autobusus gan apstādina un pārbauda retāk, taču likumsargu klātbūtne jūtama it visur. Policijas ekipāžas uz ceļiem apstādina automašīnas, ne tikai pārbaudot braucēju dokumentus un izprašņājot par galamērķi, bet ielūkojoties arī spēkratu bagāžas nodalījumos. Policisti gan ar automašīnām, gan uz motocikliem ir it visos tūrisma objektos. Pat lielveikalā ieejot, apsardzes darbinieki ielūkojas apmeklētāju somās. Varbūt kāds teiks: neērti. Bet lietderīgi! Tāpat apsardze palielināta ikvienā hotelī.

Tiesa, kaut arī par drošību rūpējas augstākajā līmenī, nenovērojām neko aizdomīgu – dzīve rit ierastajā ritmā. Tūristi bauda šīs eksotiskās zemes skaistumu, vietējie iet savās ikdienas gaitās. Un ikviens tūrists tiek uzņemts kā karalis – aprūpēts, apčubināts un pabarots kā kāzās. Arī manis uzrunātie vietējie, no kuriem liela daļa bija iebraucēji gan no Krievijas un Ukrainas, gan Latvijas un dzīvo un strādā Turcijā jau gadiem, atzina, ka jūtas droši. Viņi teicās nevienu aizdomīgu personu pat neredzējuši.

Politiskās spēlītes

Tiesa, šogad tūristu skaits Turcijā krasi samazinājies. Kā pastāstīja tūroperatora “Tez Tour” rezervācijas daļas direktore Žanna Ozera, kura uz Turciju, lai strādātu tūrisma nozarē, no Rīgas pārcēlusies pirms 24 gadiem, salīdzinājumā ar 2015.gadu, šogad tūristu skaits samazinājies par 70%. Pērn caur “Tez Tour” Turciju apmeklējis 1,5 miljoni tūristu, no kuriem 900 000 tūristu bijis no Krievijas. Šogad krievu tūristi no došanās uz Turciju attiekušies, līdz ar ko tūrisma nozarē vērojama krīze.

Viesnīcu nozarē strādājošie, kas Turcijā ieradušies no Krievijas, Ukrainas u.c. valstīm un dzīvo jau gadiem, uzskata, ka tūristus no Krievijas no došanās uz iecienītajiem Turcijas kūrortiem attur nevis bailes par savu drošību, bet gan politiskās spēlītes. Kā atzina kādas viesnīcas darbiniece, kura pati ir no Krievijas, krievi nevis bažījas, ka Turcijā var būt apdraudēta viņu drošība, bet gan par situāciju pašā Krievijā: “Putins televīzijā norādīja, ka krievi jau var braukt uz Turciju, bet neesot zināms, kā būs ar atgriešanos mājās... Un tas ceļotājus biedē. Krievija visiem spēkiem maksātspējīgos tūristus virza uz kūrortiem Krimā. Tādējādi politiski tiek darīts viss, lai maksātspējīgo Krievijas tūristu nauda nonāktu nevis Turcijā, bet paliktu Krimā.”

Alternatīva Krievijas ceļotājiem šogad būs tūristi no Vācijas, jo “Tez Tour” izdevies noslēgt līgumu ar Vācijas tūroperatoru “Alltours”, kas sola 500 000 tūristu. Tāpat palielinās tūristu skaits no Baltijas valstīm. Ja caur “Tez Tour” 2015.gadā Turciju apmeklēja ap 60 000 tūristu no trim Baltijas valstīm, tad šogad no Lietuvas tūristu skaits palielinās pat 10%. Tūristu pieplūdumu Turcija šogad piedzīvo un piedzīvos arī pateicoties izstādei “Expo”, kas 24.aprīlī sākās Antālijā un ilgs 91 dienu.

Taču tas tikai daļēji kompensēs milzīgo ceļotāju plūsmu no Krievijas. Pēc Žannas teiktā šogad visvairāk tūristu Turcijā ierodas no Vācijas (tie ir golferi, kas izmanto lielisko golfa infrastruktūru), Holandes un Ukrainas: “Pieaug arī Latvijas krievvalodīgo skaits.” Tūroperators lēš, ka šogad ar “Tez Tour” gādību Turciju baudīs ap 750 000 tūkstoši tūristu. Tādēļ aptuveni 5 līdz 10% viesnīcu šogad neatvērsies. Taču iesāktie projekti tādēļ nav iesaldēti, turpinās arī jaunu viesnīcu būvniecība. Nākamajā gadā pilnībā plānots pabeigt milzīgo kompleksu “Rixos World the Land of Legends” netālu no Antālijas, kas būs vesela Disnejlenda.

Manuprāt, šogad došanās uz Turciju ir īpaši izdevīga, jo sakarā ar tūristu skaita samazināšanos par 10 līdz 15 % samazinātas cenas gan ceļojumiem, gan ekskursijām un pārējiem pakalpojumiem.

Un, ko redzēt, ir

Turcijā nebiju pirmo reizi. Iepriekšējo reizi man šo zemi bija iespēja baudīt vēlā rudenī, kad Vidusjūras ūdens tik silts kā vannā, bet daba pēc lielā vasaras sausuma papelēka. Šoreiz, dodoties ceļā, liku lielas cerības uz to, ka zeme būs ziedoša. Un sapnis piepildījās par veseliem 200 procentiem. No Latvijas +5 grādiem nokļuvu vārda vistiešākajā nozīmē paradīzē – izejot no lidostas, pretim dvesa vasara ar + 34 grādu siltumu, zarus vēcināja palmas un gaisā virmoja ziedu smarža. Silto pelžu cienītājiem pavasaris varbūt nav tas piemērotākais gadalaiks, lai dotos ceļojumā uz Turciju, jo ūdens, kaut koši zils, Vidusjūrā vēl pavēss. Kā atzina mūsu fantastiskā gide, pavasarī peldas tikai roņi. Taču tūristiem, kuri vēlas iepazīt Turciju, baudīt tās dabu un izzināt gadsimtiem seno vēsturi, pavasaris ir īstais laiks ceļojumam – nav vēl pārlieku karsti, bet eksotiskā zeme sevi parāda visā savā krāšņumā.

Un redzēt un izbaudīt šajā zemē ir, ko. Tūroperators “Tez Tour” vien piedāvā ne tikai atpūtu brīnišķīgajos Turcijas Vidusjūras Rivjēras kūrortos: Antaljā, Alanjā, Belekā, Kemerā, Sidē u.c., bet arī ekskursijas, kuras ir tik piesātinātas, ka nav dzēšamas no atmiņas.

Nevienu neatstās vienaldzīgu Antālija, kas jau desmitiem gadu laikā kā magnēts pievelk visas Eiropas tūristus. Šī pilsēta, kas celta uz klintīm, ar fantastiskajām vecpilsētas ieliņām, dibināta vēl sirmā senatnē – 159.gadā pirms mūsu ēras. Tagad pilsētā dzīvo vairāk par 2 miljoniem iedzīvotāju, un Antālija pamatoti tiek uzskatīta par Turcijas dienvidu daļas galvaspilsētu. Protams, tai ir atbilstoša starptautiskā lidosta un attīstīta infrastruktūra – kā jau tas pienākas lielpilsētai. Tomēr vienlaikus Antālija ir spožs kūrorts. Vecpilsēta Kaleiči atrodas pie krauja jūras krasta, skaista līča ar tādu pašu nosaukumu. Šeit ir ne tikai šauras omulīgas ieliņas ar sīkiem veikaliņiem un kafejnīcām, te var aplūkot arī neskaitāmus vēstures pieminekļus, piemēram, Adriāna vārtus, kas celti par godu Romas imperatora Adriāna apciemojumam; Kesik minare – minaretu, kura augšdaļu nošķēlis zibens;  vēl 2.gs. p.m.ē. uzbūvēto apaļo Hidirlik torni, kas romiešu laikā kalpojis par  bāku utt. Šajā pilsētā aplūkojams arī vienreizējais Duden ūdenskritums, virs kura saulainā laikā vērojama krāšņa varavīksne.

40 km attālumā no Antaljas atrodas Kemera. Tā, izaugusi no neliela zvejnieku ciematiņa, ir viens no noslogotākajiem tūrisma centriem. Kemeras dabas ainavas ir pārsteidzošas: mežiem apauguši kalni stiepjas gandrīz līdz jūrai, un šaurā sauszemes joslā atrodas pilsētiņa ar jahtu piestātni, lielu piejūras parku, daudzām izklaides iestādēm un īstu Austrumu tirgu. Apelsīnu dārzu, priežu mežu, ziedu pārpilnība rada vieglu ēnu un raisa lieliskas smaržas. Pludmales joslas garums ir vairāk nekā 40 km. Pārsvarā Kemerai raksturīgas pludmales ar plakaniem oļiem un pārsteidzoši dzidru jūru: tās dibens redzams pat vairāku metru dziļumā! Arī mēs, esot Kemerā, apjūsmojām antīko pilsētu Olimpas un Faselas drupas, kur joprojām apbrīnu raisa sendienu akvedukts, amfiteātri, bizantiešu u.c. pirtis, plaša nekropole, kapenes un sarkofāgi.  

75 km attālumā no Antaljas, braucot pa serpentīnveida ceļu gar pašu klinšaino Vidusjūras krastu, kas liek aizrauties elpai, atrodas Side – ļoti sena pilsētiņa. Pirmās rakstiskās liecības par to attiecas uz VII gadsimtu p.m.ē., bet līdz mūsdienām saglabājušies daudzu vēstures un arhitektūras pieminekļu fragmenti, kas tūristus joprojām neatstāj vienaldzīgus: antīkais teātris ar 17 tūkstošiem skatītāju vietu, Atēnas Pallādas un Apollona tempļu drupas, nekropole, strūklakas un akvedukts, romiešu termas, kurās mūsdienās izvietots muzejs ar antīkā perioda eksponātiem u.c. apskates objekti. Sides pilsēta, kas arī tagad nav izpletusies daudz tālāk par savām antīkajām robežām, ir pārsteidzoši rosīga: gar senajām sienām un mūriem izvietojušās nelielas mājiņas, kafejnīcas un veikaliņi, ko apvij zaļumi un ziedi. Sidei raksturīgas smilšainas pludmales, turklāt par tajās valdošo ekoloģisko tīrību un sakoptību kūrortam piešķirts ES Zilais karogs.

Kūrortpilsēta Beleka atrodas tikai 35 km attālumā no Antālijas lidostas un ir viens no lielākajiem tūrisma projektiem pasaulē. Gandrīz visām viesnīcām šeit ir 5* kategorija, un katra no tām piedāvā ļoti plašu pakalpojumu spektru – parasti piedāvājot Ultra All Inclusive, Max All Inclusive u.tml. servisa sistēmas. Nevainojama viesu apkalpošana, augstas klases personāls – šie principi tiek ievēroti katrā viesnīcā. Taču līdz XIX gadsimta vidum Belekas rajons bija līdzens, tuksnešains un neapstrādāts – kamēr sultāns Abdils Azizs II, lai apturētu augsnes eroziju, pavēlēja to apstādīt ar priedēm un eikaliptiem. Kopš tā laika koku audzes ir izpletušās vairāku kilometru attālumā no jūras. Liedagi piekrastē ir tikai smilšu, krasti pie jūras – lēzeni. Atpūta Belekā patiks tiem, kas priecājas par iespēju doties ekskursijās vai patstāvīgos braucienos pa apkaimi. Netālu atrodas antīko pilsētu Perges un Selges drupas, kā arī majestātiskais amfiteātris Aspendā.

Savukārt tiem, kuriem galvenais, dodoties ceļojumā, nav vēsture, ir iespēja apjūsmot šo dienvidu zemi, kurā ražu iegūst divas reizes gadā. Ir fantastiskas izjūtas, veroties ziedošā mandarīnkokā, kuram vienlaikus ir arī augļi. Ieguvums ir klātienē uzzināt, kā top slavenie turku paklāji, kurus sievietes no zīda, vilnas vai kokvilnas darina rokām, un kam cenu nosaka ieguldītais darbs – 1 kvadrātmetrs vilnas paklāja atkarībā no raksta sarežģītības no audējas prasa līdz pusgadam, bet zīda – astoņus deviņus mēnešus un vairāk. Tāpat baudīšanas vērta ir turku pirts jeb hamams, kurā ikviens apmeklētājs tiek apčubināts kā ķeizars. Un noteikti – turku virtuve. Eksotisko ēdienu, piemēram, turku maizes, saldās bahlavas u.c. nogaršošana vien jau draud ar pārēšanos. Taču varu nomierināt – ēdieni, kaut pikanti, nav trekni. Turku virtuvē netiek izmantota cūkgaļa, bet dārzeņiem un augļiem ir pavisam cita garša, nekā Latvijas lielveikalos nopērkamajiem. Tie galdā tiek celti saulē nogatavināti.

Viesmīlības paraugstunda

Pirmkārt, mūsu grupai Turcijā bija stipri paveicies ar gidi – “Tez Tour” profesionālo ekskursiju vadītāju Elu Bilginu, kura perfekti pārvaldīja gan angļu, gan krievu valodu. Jau no viņas uzzinājām tik daudz šīs zemes dzīves smalkumu! Arī mošejā, kur ieiet drīkst tikai basām kājām, jo grīdu klāj biezi paklāji, bet sievietēm jāapsedz galva, tikām. Ella izskaidroja, ka turku sievietes galvu piesedz un mošejā lūdzas atsevišķā telpā nevis tāpēc, ka tiktu uzskatītas par mazsvarīgākām, nekā vīrieši. Nē. Tādējādi vīrieši netiek vesti kārdināšanā un viņu domas novirzītas no lūgšanām...

Tāpat nav tiesa, ka vietējie ir laipni un izpalīdzīgi tikai tūrisma objektos un viesnīcās, jo tādējādi cer nopelnīt. Turki ir komunikabli, smaidīgi un pretimnākoši ikvienā vietā – pilsētā uz ielas, tirgū utt. Ja būsi apmaldījies, laipni parādīs ceļu. Turklāt to stāstīs gan angliski, gan vāciski un arī krieviski.

Jau pirmo reizi, dodoties uz Turciju, biju saklausījusies brīdinājumus uzmanīties no turku vīriešiem. Tādus pašus brīdinājumus uzklausīju arī šoreiz. Varu droši teikt, ka dāmām un meitenēm, dodoties uz šo eksotisko zemi nav pamata satraukumam! Jā, turku vīriešiem un jaunekļiem ļoti patīk Eiropas sievietes un meitenes! Sevišķi blondīnes! Un viņi, atšķirībā no ziemeļniekiem, savas emocijas, tostarp simpātijas, neslēpj – tāds temperaments. Ja ir vēlme, var paflirtēt, bet robežu novelk sieviete.

Manus novērojumus apstiprināja arī eiropietes un dāmas no Krievijas, kuru dzīvesvieta ir Turcijā. Kā atzina Darja, kura pirms padsmit gadiem Turcijā ieradusies no Krievijas ziemeļiem un patlaban strādā pieczvaigžņu viesnīcā “L’Oceania” par menedžeri, viss atkarīgs no pašas sievietes, viņas nostājas: “Ja sieviete vēlēsies atrast dzīvesdraugu un apprecēties, viņa to izdarīs. Man nav šāda mērķa.” Līdzīgu viedokli pauda SPA salona vadītāja, dāma arī no Krievijas. Un arī ukrainiete. Savukārt “Tez Tour” rezervācijas daļas direktore Žanna, kura jau 16 gadus precējusies ar uzņēmuma ģenerāldirektoru un savu priekšnieku un kuru ģimenē aug divi bērni, ar smaidu atzina: “Jā, turku vīrieši prot aplidot. Mani aplidoja trīs gadus. Viss attiecībās atkarīgs no sievietes. Ja vīrietis mīl, viņš visu izdarīs tā, kā sieviete vēlas.”

Var noderēt

Turcijas oficiālais nosaukums ir Turcijas Republika.

Turcijai ir sauszemes robeža ar 8 valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju.

Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos – Egejas jūra, bet dienvidos – Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Eiropu un Āziju.

Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, Turcijas ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums.

Turcijas galvaspilsēta ir Ankara.

Turcijas teritorija administratīvi iedalīta 81 ilā un tie katrs atrodas kādā no 7 reģioniem. Katrs ils ir iedalīts rajonos - pavisam ir 923 rajoni.

Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata; ieskaitot ūdenskrātuves, tā aizņem 783 562 kvadrātkilometrus.

Āgri kalns ir augstākā Turcijas virsotne – 5165 m.

Turcijā valda Vidusjūrai raksturīgs klimats.

2007.gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%.

Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta.

Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir turku valoda.

Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par musulmaņiem. 

Oficiālā naudas vienība ir turku lira. 1 eiro = aptuveni 3,2 līdz 3,5 liras.

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!