Ne gluži balti un sniegoti, bet gan silti un pavisam nemanāmi pie mums ir atnācis Ziemassvētku laiks. Palūdzām jauniešus dalīties savās pārdomās, cerībās un vēlmēs par šo īpašo laiku, kas katru no viņiem uzrunā personiski.

Brīnumu gaidīšanas laiks

Māra, kurai ir 23 gadi, jau sen vairs netic Ziemassvētku vecītim un briedim Rūdolfam, kuri svētku vakarā mēdz ielavīties cilvēku mitekļos. Bet sajūtu, ka šis ir brīnumu gaidīšanas laiks, vecums viņai nav laupījis. Jauniete katru gadu arvien vēl cer, ka ir kas tāds, kas piepildās un notiek tikai Ziemassvētkos.

Kad Māra bija mazāka, ar brāli un brālēnu, kā jau īstiem latviešiem pienākas, svētku vakarā vilkuši bluķi cauri mājas pagalmam. Tagad gan šī tradīcija vairs netiek piekopta, bet pēc pantiņa noskaitīšanas un dāvanu izsaiņošanas vienmēr ir laiks karstvīnam un kūkai.

Kaut gan gatavošanās svētkiem viņai ir izpalikusi lielās aizņemtības dēļ, tomēr visi svarīgākie darbi tiek apdarīti laikus, lai svētkus pavadītu ar mierīgu sirdi un varētu ievilkt elpu un atpūsties. Māra atzīst, ka miers un saskaņa ģimenē ir tas, pēc kā sirds šajā laikā ilgojas visvairāk un saviem tuviniekiem viņa gribētu dot to, ko viņi kāro visvairāk, ja vien tas būtu iespējams.

Ir kas svarīgāks par materiālām vērtībām

Turpretī 19 gasvarīgākas nekā materiālās vērtībasdus vecajam Matīsam svētku sajūta šogad vēl nav bijusi un pie vainas ir sniegs, kura nav, jo tieši ar lielām, baltām kupenām viņam saistās Ziemassvētki. Arī piparkūku smarža vēl nav uzvirmojusi un eglīte nav iegādāta, kuras izrotāšana parasti ir pirmais uzdevums, lai sāktu gatavoties svētkiem. Pēc tam var sākt domāt par tuvajiem cilvēkiem, radiem, draugiem un dāvanu iegādi.

Tā kā Matīss mācās un strādā, tad šogad vislabākā dāvana viņam būtu – saņemt tik daudz enerģijas, cik vien tas ir iespējams. Darāmā ir pagalam daudz, un dienā vienkārši ir par maz stundu. Arī citiem viņš vēlētos dāvināt to pašu, kā arī patīkamas atmiņas, jo viņam šīs lietas ir daudz svarīgākas nekā materiālās vērtības.

Savukārt 18 gadus jaunais Ivars Ziemassvētkus uzņem ar dalītām emocijām. Viņš atzīst, ka šajos svētkos jūtas ļoti neērti, saņemot dāvanas ne par ko, un pārmērīgi lielā komercializācija ir nevajadzīga, īpaši uzsverot, ka Ziemassvētki tiek uzskatīti par kristīgiem svētkiem, kaut gan patiesībā tie ir tikai ziemas saulgrieži. Arī gatavošanās puisim nav aktuāla. Sev tuvākajiem cilvēkiem dāvanas, protams, tiek sagādātas, bet vairāk, lai parādītu savas rūpes par līdzcilvēkiem, vēlmi dot mīļumu, tuvību un pats galvenais drošības sajūtu.

Puisis vēl piebilst, ka bez tās pārmērīgās ēšanas gan varētu iztikt, bet tā ir kā sava veida tradīcija, un tradīcijas lauzt nedrīkst.

Harmonijai – vienkāršas lietas

Bet Ilze, kurai ir 20 gadu, īpašu uzmanību pievērš ne tikai pašiem svētkiem, bet arī to gaidīšanās procesam, kurš sākas pēdējā novembra dienā ar mājas izrotāšanu. Tā viņai jau otro gadu ieviesusies par tradīciju, tādējādi ienesot mājā un arī sevī patīkamo gaidīšanas sajūtu.

Viņasprāt, cilvēkiem daudz biežāk vajadzētu uzturēt sevī to harmoniju, ko rada Ziemassvētki, un tam pamatā ir pavisam vienkāršas lietas. Tā ir patīkama, sirdi sildoša atmosfēra, kad mājās ir miers, tiek aizdedzinātas sveces un ir jūtamas īpašās mājas smaržas. Viņai Ziemassvētki ir vairāku lietu un darbību kopums, kas cilvēku pozitīvi uzlādē, dara laimīgu un nomierina, atliekot malā visu, kas nomāc gan sirdi, gan prātu un lietas, kuras ikdienas skrējienā viņu ir kaitinājušas, vairs nespēj izsist no līdzsvara. Ilze uzskata, ka šiem svētkiem piemīt liels spēks, jo tie spēj cilvēka mājās ienest tās sajūtas, kas ikdienā visa gada garumā ļoti pietrūkst.

Arī eglītes meklēšana mežā ir obligāts pasākums un netiek apmeklēti nekādi veikali vai tirdziņi, pavisam vienkārša iemesla dēļ – jo tā ir mīļāk. Ar dāvanām jauniete un viņas ģimene neaizraujas, uzsverot, ka tradīcija dāvināt lielas dāvanas cilvēkus ir nogurdinājusi, jo tas rada liekas raizes finansiāli. Ģimenē jau laikus tiek izlozēts, kuram tuviniekam tiks iegādāta dāvana un rezultātā tiek nopirkta viena īpaša lieta, bet saņēmis dāvanu ir katrs.

Šogad Ziemassvētki Ilzei būs īpaši, jo tie pirmo gadu tiks svinēti kopā ar viņas mazo, četrkājaino draugu Pērkiju. “Kad es redzu, kā mans mazais suns skrien pa istabu, cenšas aizsniegt eglītes mantiņas un skatās uz mani lielām, mīļām acīm, kad savu purniņu ir nosmērējis ar balto sniegu eglītē, man gribas smieties un priekā smaidīt,” saka jauniete. Šādos brīžos viņa saprot, cik daudz jauka slēpjas vienkāršās lietās, un, cik maz ir vajadzīgs laimei, uzsverot, ja, cilvēkā pašā ir prieks, tad to dod arī citiem. Un ko gan vairāk vēlēties?