Ielūkoties aizkulisēs, lai ieraudzītu to, ko ikdienā neredzam, ir interesanti. Tā nolēma “Brīvbrīdis” un turpmāk katru otro sestdienu saviem lasītājiem piedāvās iespēju ielūkoties kādās aizkulisēs, piemēram, smalkmaizīšu ceptuvē, teātrī vai kur citur.

Šoreiz “Brīvbrīdis” devās uz televīzijas “Dzintare” studiju, lai izpētītu, kāds ir ziņu sižetu tapšanas ceļš līdz brīdim, kad tos sava televizora ekrānā ierauga skatītājs.

Viss sākas no rīta

Televīzija “Dzintare” saviem skatītājiem katru darbadienu pulksten 21 un 5 minūtēs piedāvā 15 minūšu garu raidījumu ar aktuālām ziņām no Liepājas un rajona. Ziņas gatavo reportieres Inese Ķestere un Inga Ozola, kurām ir jau desmit gadu darba pieredze televīzijā, un operators jeb vīrs ar kameru – Ģirts Gertsons. “Dzintares” redaktore ir Līga Ratniece-Kadeģe, kuras uzdevums organizēt un koordinēt kolēģu darbu.

Kā reportieri tiek pie ziņu sižetiem? Ceļi ir dažādi, bet galvenais esot no rītiem izsijāt visu pieejamo informāciju (kā no ziņu aģentūrām, pašvaldībām, tā saviem avotiem), lai izvēlētos pašu, pašu aktuālāko un skatītājiem interesantāko. “Dzintares” reportieres droši var dēvēt par universālajiem kareivjiem, jo viņas gatavas izveidot ziņu sižetu, intervējot kā mākslinieku, celtnieku, uzņēmēju, zvejnieku, tā lauksaimnieku, domes priekšsēdētāju, vēstnieku vai mūziķi. Kad ikdienas ziņu izlaiduma plāns ir skaidrs, atliek tikai nenokavēt īsto brīdi un doties uz filmēšanas vietu. Ziņa televīzijā nav radio ziņa, tādēļ informācijai jādabū klāt arī bilde jeb jāuzfilmē tas, ko rādīt skatītājiem. Laiks, cik ilgi nāksies pavadīt filmēšanas vietā, nav prognozējams, jo ne jau reportieris vai operators ir tas, kurš organizē notikumu. Lai nofilmētu tiešām labu, vizuāli izteiksmīgu materiālu, dažubrīd vajadzīgs daudz, daudz vairāk par desmit minūtēm!

Atpakaļ uz studiju!

Televīzijas “Dzintare” redakcija tagad atrodas divās nelielās telpās Radio ielā. Tur tad arī tiek sagatavota iegūtā informācija un nofilmētais materiāls. Reportieris uzraksta ziņu sižeta tekstu, videoinženieris, izvēloties piemērotākos kadrus, no visa uzfilmētā samontē apmēram 2–3 minūšu garu skatāmo materiālu. Lai sagatavotu vienu 3 minūšu garu ziņas sižetu, reportieris redakcijā parasti strādā apmēram divas stundas. Protams, neskaitot filmēšanas vietā pavadīto laiku. Katru dienu 15 minūšu garajam “Dzintares” ziņu raidījumam tiek sagatavoti 3 oriģinālas ziņu reportāžas. Tas tikai reportiera ziņā, lai ziņa būtu sagatavota interesanti, lai informācija būtu skatītājam aktuāla un arī noderīga.  Kā teica “Dzintares” redaktore: “Ziņu raidījums nav vakara pasaciņa, bet iespēja operatīvi uzzināt par pilsētā notiekošo!”

Visa dienas laikā iegūtā un apstrādātā informācija tiek likta kopā un filmēta apmēram sešos vakarā. Diktora lomā iejūtas kāda no abām reportierēm vai “Dzintares” redaktore. Līga Ratniece-Kadeģe: “Mums katrai ir pietiekama pieredze, strādājot televīzijā,  tādēļ zinām, kā sagatavoties filmēšanai studijā. Ar visu, atšķirībā no lielajām televīzijas studijām, jātiek galā pašām. Kā ar grimēšanos, tā matu sakārtojuma izveidi un tērpa izvēli. Uzpošanās parasti prasa tikai minūtes piecpadsmit.”

Viss nav tā, kā izskatās!

Neiedziļinoties tehniskos sīkumos, kuru televīzijas darbā ir bezgala daudz, kā interesantu var minēt faktu, ka redakcijā-studijā (apmēram 40 kvadrātmetru lielā telpā) viss nebūt nav tā, kā redzams, skatoties ziņu raidījumu. Diktoram studijā aiz muguras ir pavisam vienkāršs, tumši zaļš fons, un tā viņš tiek filmēts. Pēc tam ar speciālas datorprogrammas palīdzību fonu uzliek tādu, kādu to redz skatītāji. Liela nozīme televīzijas darbā ir tehniskajam aprīkojumam, jo gadās, ka tehnika ir tā, kas ievieš savas korekcijas “Dzintares” reportieru, operatora, videoinženiera darbā. Ja automatizētā sistēma pasaka: “Error”, tad programmas nav un, kamēr nav atrasts dialogs ar tehniku, nekas nenotiek… Šovasar “Dzintare” modernizēja tehnisko aprīkojumu, lai varētu strādāt digitālajā sistēmā.

Protams, televīzjas cilvēkiem gadās arī visādas likstas un nebūšanas, kas patraucē plānoto filmēšanas gaitu. Piemēram, vasarā filmēšana un saimnieka intervēšana notiek pļavā, kurā ganās govis. Viena gotiņa tik ļoti ieinteresējusies par tās pļavā neredzētajiem ļaudīm un interesanto priekšmetu – mikrofonu, ka viņu pa varītēm neesot varēts dabūt prom no filmēšanas vietas. L. Ratniecei-Kadeģei pirms vairākiem gadiem bijis tā, ka no rīta sižets filmēts pilsētas izgāztuvē, kurā satiktie klaidoņi reportierei laipni piedāvājuši turpat starp atkritumiem konservu kārbā vārītu tēju, bet vakarā kādā smalkā pasākumā visi viesi, arī “Dzintares” darbinieki, cienāti ar smalkām Mārtiņa Rītiņa gatavotām uzkodām…

Pats galvenais, kā teica “Dzintares” ļaudis, katra darbadiena nekad nav salīdzināma ar iepriekšējo, un ne vienmēr no rīta zināms tas, kā un kur pienāks vakars.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Vakarrīt studijā “Dzintare” satikām reportieri Ingu Ozolu, un mākslinieku-videoinženieri Mārtiņu Vamzi.