Ceturtdiena, 17. jūnijs Artis, Artūrs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Tā var notikt tikai Jāņos

Tā var notikt tikai Jāņos
23.06.2009 07:00

Atslēgvārdi

Pa gadskārtu Jānīt’s atkal ir atnācis. Rīt Līgo vakars. Bet, pirms to vēl esam sākuši svinēt, atcerēsimies, kādi tik joki un starpgadījumi šajā svētku dienā nav notikuši ar mums pašiem vai ar tiem, ar kuriem kopā esam līgojuši.

Danču nebija, bet kājas beigtas

“Mēs vienmēr Jāņos braucam ārpus pilsētas, un, lai kur arī būtu, vienmēr ir liela dziedāšana – līdz rītausmai,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes docente Māra Birze. Viņa atceras kādu piedzīvojumu, kas beidzies diezgan sāpīgi: “Danču nebija, bet, kā parasti, dziedājām līdz spēku izsīkumam. Tonakt bija ļoti, ļoti tumšs un stipri lija, tāpēc, dodoties no svinību nama uz mājām, lai nepazaudētu ceļu svešā vietā, turējāmies uz asfalta baltās viduslīnijas. Tā plikām kājām jautri soļojām, jāiet bija krietni tālu, tāpēc pa ceļam vēl uzdziedājām. Tikai pret rītausmu bijām mājās un pa tiešo gultās. Bet, kurš no rīta cēlās, tam pirmais vārds bija – šausmīgi sāp kājas! Citam tās bija tulznās, citam pat brūcēs, it kā visu nakti būtu nodancojuši ciešās kurpēs. Gājām skatīties, kas uz tā asfalta tāds ir, un ieraudzījām, ka tieši baltās līnijas vietā ir asfalta abu pušu salaidums. Un tas bija krietni grubuļains un pat ass. Tā nu Jāņu dienu pavadījām guļus, uz augšu paceltām kājām.”

Citu gadu Jāņos, ko Birzes ģimene svinējusi Gaviezē, vēl būdami studenti, pie Māras vīra ciemos atbraukuši divi draugi no Baltkrievijas, no Gomeļas Dzelzceļnieku institūta, jo gribēja redzēt, kā latvieši svin Jāņus. Ciemiņiem bija uzdots sarūpēt svinībām alu. “Viņi to patiešām izdarīja, tikai – kā!” vēl šodien Māra nespēj to atcerēties bez skaļiem smiekliem. “Viņi no Liepājas uz Gaviezi atbrauca ar motociklu. Un aizmugurē sēdošais baltkrievu puisis, cieši starp kājām iespiedis, turēja… spaini ar alu.” Un, tā kā kompānijā nebija neviena Jāņa, par tādu nokristīja saimnieku lielo zostēviņu, kam tad arī tika viss svinību gods.

Bēgšana no Jāņiem

“Es melotu, ja teiktu, ka Jāņi man ir sirdij tuvi svētki,” atzīstas Liepājas Reģionālās slimnīcas Ambulatorās nodaļas vadītāja Inese Flaksa. “Tāpēc pērn, kad uz Jāņiem iekrita daudz brīvdienu, kopā ar vīru un jaunāko meitu izlēmām sarīkot bēgšanu no Jāņiem un braukt ceļojumā uz Londonu. Tas bija lieliski, bet pats interesantākais bija mūsu Jāņu cienasts: Jāņu siers un pīrādziņi, ko lidostā visiem aizbraucējiem piedāvāja firma “Lido”. Tā teikt, ja nebūsit Jāņos Latvijā, tad te ceļamaize, ko paņemt līdzi. Tad nu līgo vakarā savā viesnīcas numuriņā ar to cienājāmies un, protams, nedaudz iedzērām arī Londonā pirktu “Ginesa” alu. Bet tika mazliet, jo – dārgs! Un kā partizāni nodziedājām arī kādu Līgo dziesmu, bet nevienu līgojošu latvieti Londonā nesatikām.”

Kā Jāņi, tā galva plika

Aktierim Marģeram Eglinskim spilgti atmiņā palikuši Jāņi pirms četriem gadiem. Aiz muguras teātra sezona, kurā visvairāk bija cietusi viņa kuplā galvas rota – mati bija tīti uz ruļļiem, karsēti, staipīti un visādi citādi tiem darīts pāri. Tāpēc svētkos aktieris izdomājis no tiem atbrīvoties. Mājas saimniecei, pie kuras Eglinsku ģimene devusies atzīmēt svētkus, tieši atradies matu griežamais aparāts. Taču no viena plikpaurīša šajos svētkos sanākuši četri. Ieraudzījuši, cik labi Marģeram izskatās bezmatainā galva, pie tādas pašas vēlējušies kļūt vēl četri stiprā dzimuma svinētāji, kuriem alutiņš jau bija devis lielāku omu un uzdrīkstēšanos. Taču viens no viņiem ieņēmis prestižu amatu, kas ar skūtu galvu nekādi nav savienojams. Ko nu? Viens no variantiem – melot. Vīrietis saviem darbabiedriem skaidrojis, ka Jāņos plīsusi darvas muca un tās saturs – ak, neraža! – uzlijis viņam tieši uz galvas. Vai kolēģi noticēja, nav zināms.

Vai arī šogad Marģeru Jāņos redzēsim ar pliku galvu? Visticamāk, jā, jo aktierim nesen ienācis prātā, ka viņam varētu piestāvēt balināti mati, taču, izrādās, necik skaists blondīns viņš tomēr neizskatās. Tāpēc pirms svētkiem atkal pa Marģera galvu ripos matu griešanas mašīnīte.

Jāņu nakts šausmas sienaugšā

Ja daudzi pilsētnieki priecājas, ka reizēm tiek uz laukiem un nakti var pārlaist, guļot smaržīgā sienā, tad kādai pie labiekārtota dzīvokļa ērtībām pieradušai liepājniecei šādi pavadīta Jāņu nakts pārvērtās šausmās.

Liepājniece bija nolēmusi līgot pie vīra radiem dziļos laukos. Viss noticis, kā nākās, svinēts pēc senču tradīcijām, ar bagātīgu mielastu un lustīgiem dančiem. Kad jau klāt bijis nogurums, pilsētniecei teikts, ka ir jāizbauda nakts šķūņaugša, kur esot ievests svaigs un mīksts siens. Tā kā vīrs jau bija noguris ātrāk un devies gulēt sienaugšā, liepājniece bažīgi, bet tomēr piekritusi. “Bija akla tumsa. Viens puišelis mani aiz rokas vilka augšā pa trepēm. Tad šķūņaugšā viņš lika man tumsā lavierēt, jo kaut kur esot caurumi. Puika smējās, ka citādi nogāzīšos lejā pie govīm,” ar šausmām to nakti atceras liepājniece. “Tad mani pieveda pie siena kaudzes un pateica, ka, rekur, varot likties slīpi, tas tur esot mans vīrs.

Apsēdos un domāju, ka ir pilnīgs vāks! Visapkārt kaut kas kustējās un krāca. Nevienu no viņiem saskatīt nevarēja. Es pat nebiju droša, vai tas, kas krāc man blakus, patiešām ir mans vīrs. Sajutu, ka pa kājām sāk rāpot visādi kukaiņi, sāku cīniņu ar tiem. Tad arī odi sāka dīkt visapkārt. Tā es līdz pat rīta gaismai sēdēju nomodā, odu sakosta, nikna uz visu pasauli un tuvu asarām.”

Pēc tās reizies liepājniecie, pirms dodas pie kāda ciemos uz laukiem, vienmēr noskaidro, kādas ir nākšņošanas iespējas. Un sienaugšu vairs ne redzēt negrib.

Plašākus Jāņu svētku piedzīvojumus varat lasīt arī laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.jūnija numurā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz