Ceturtdiena, 2. decembris Sniedze, Meta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Taciņu karte sūrajā ceļā uz pieaugušo pasauli

Ir tapis informatīvs materiāls – karte, kurā apkopoti resursi – iestādes, organizācijas, speciālisti, infrastruktūra u.tml. – tiem, kas iesaistīti jaunatnes dzīvē Liepājā un Dienvidkurzemes novadā.

Taciņu karte sūrajā ceļā uz pieaugušo pasauli
Jaunatnes jomas resursu karti ir plānots katru gadu atjaunot. "Gribējām, lai izveidotā karte nav kaut kas, kas tapis vienreiz, jo resursi, kontaktpersonas mainās, kaut kas nāk klāt, kaut kas pazūd," uzsver tās izveidotāji. (Foto: Publicitātes)
25.10.2021 06:00

Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Kartes izveidotāji cer panākt pušu ciešāku sadarbību un stiprināt jaunatnes jomu pašvaldībās. Taču karte noderēs arī tiem, kas vēlēsies, piemēram, uzzināt, kādas ir iespējas, ko var izmantot un kur meklēt atbalstu un iesaistīties, pastāsta biedrības “Attīstības platforma YOU+” projekta koordinatore Inga Birzgale.

Maz jaunatnes organizāciju

Ir mēģināts apkopot pēc iespējas plašāku resursu spektru – izglītības iestādes, bibliotēkas, kultūras namus, jauniešu centrus, radošos un sporta kolektīvus utt., pastāsta I. Birzgale. “Šis materiāls kalpos kā viens no pamatakmeņiem efektīvai un plānveidīgai jaunatnes jomai, kurā Liepājas pilsēta un Dienvidkurzemes novads spēs sadarboties,” cer projekta koordinatore, jo, viņasprāt, komunikācija un sadarbība ir mūsdienās nozīmīgas vērtības, bez kurām nekas nav iespējams.

“Man kā jaunietei šīs resursu kartes izstrāde un projekts kopumā ir īpaši nozīmīgs, jo tas ir veids, kā varu ietekmēt attīstību. Tā bija iespēja aktualizēt jauniešu intereses un tiem nepieciešamos resursus.”

I. Birzgale vēlētos, ka esošo resursu apzināšanās un kartes izstrāde būtu sākums jaunai sadarbībai.

Darbs pie kartes veidošanas aizsācies augustā, kad Grobiņā tikušies dažādi speciālisti un jaunieši no Liepājas un Dienvidkurzemes novada.

Diskusijās izsvērts, kas būtu iekļaujams resursu kartē, pēc tam secinājumi apkopoti un izstrādāti gatavā materiālā. Lai sasniegtu pēc iespējas vairāk interesentu, karte pieejama digitālā veidā. “Ir paredzēts dažus eksemplārus drukāt, taču koncentrējāmies tieši uz elektronisko versiju. Tā ir publicēta mūsu sociālajos tīklos, mājaslapā,” pastāsta I. Birzgale un norāda, ka kartes mērķauditorija ir jebkurš ar jaunatnes jomu saistīts cilvēks.

Atbildot uz jautājumu, vai, strādājot pie resursu kartes un redzot gala rezultātu, par kaut ko bijis pārsteigums, I. Birzgale ievērojusi, ka Dienvidkurzemes novadā tomēr ir maz jaunatnes organizāciju un attiecīgi iespējas tajās darboties. “Apskatot karti, redzams, ka, piemēram, Rucavas novadā ir daudz mazāk iespēju nekā, piemēram, Aizputē.

Tas parāda, cik neattīstīta ir šī joma. Pieļauju, tas ir tādēļ, ka trūkst speciālistu, kas uzņemtos jaunatnes jomu un tajā darbotos.”

Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada jaunatnes jomas resursu karte, ko izstrādājusi biedrība “Attīstības platforma YOU+” un Aizputes novada jauniešu “Ideju māja”, ir veidota projektā “Jaunatnes politikas attīstība Liepājas un Dienvidkurzemes pašvaldībās”. Projekta mērķis ir veicināt Liepājas un Dienvidkurzemes jaunatnes politikas attīstību, jaunatnes dialoga efektivitāti un ilgtspēju pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Trauksme un pamestības sajūta

Šajā pašā projektā vēl pirms resursu kartes izveides ir aptaujāti jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, lai noskaidrotu vērtējumus par sev pieejamām iespējām brīvā laika pavadīšanai, izglītībai, darbam un citos aspektos.

Aptauju veica no 2021. gada februāra līdz aprīlim, anketu e-vidē aizpildīja 1124 jaunieši. Taču datu analīzei derīgas bijušas 756 anketas: 337 Liepājas pilsētā un 419 Dienvidkurzemes novadā.

Secināts, ka, piemēram, novados, kur darbs ar jaunatni līdz šim bijis mazāk attīstīts (nav atsevišķa darbinieka šajā jomā), jauniešu vērtējumi par savām iespējām ir izteikti kritiskāki.

Aptaujas dati arī liecina – jo mazāka apdzīvotā vieta, jo jauniešu vērtējumi par savām iespējām ir kritiskāki.

Vairākums jauniešu ir apmierināti ar savu pašvaldību kā vietu, kur dzīvot, strādāt un pavadīt brīvo laiku. Tai pašā laikā – ne mazāk kā katrs piektais jaunietis pauž kritiskus vērtējumus.

Viskritiskākie pret savu esošo novadu bijuši jaunieši Pāvilostas, Priekules, Vaiņodes un Durbes novadā. Zīmīgi, ka pēdējie trīs ir novadi, kuros darba ar jaunatni īstenošanai nav bijis atsevišķa darbinieka.

Precizējot, ar ko tieši jaunieši ir neapmierināti gan Liepājas pilsētā, gan Dienvidkurzemes novadā, visbiežāk ticis norādīts uz jauniešu brīvā laika aktivitāšu trūkumu, kā arī nodarbinātības iespēju trūkumu.

Jaunieši novados ir aktīvāki nekā Liepājā. Izņēmums ir tālākizglītība un dalība nevalstiskajās organizācijās, kur Liepājas jaunieši ir aktīvāki. Novados jaunieši ir izteikti darbīgāki tādās aktivitātēs kā talkas un interešu pulciņi.

Kopumā novērojams, ka līdzdalībā aktīvāki ir jaunieši Nīcas, Vaiņodes, Pāvilostas novados. Bet mazāk aktīvi – Priekules, Grobiņas un Durbes novados.

Jaunieši izteikti pozitīvi vērtē savas iespējas brīvā laika pavadīšanā, īpaši iespēju pavadīt laiku ar draugiem un atbilstoši savām vēlmēm. Taču daudz kritisku vērtējumu ir arī par iespējām iesaistīties mākslinieciskajā pašdarbībā. Tas visdrīzāk saistīts ar faktu, ka jauniešiem nešķiet pievilcīgs esošais šādu aktivitāšu piedāvājums.

Pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka brīvā laika pavadīšanas iespēju vēlmes jauniešiem pilsētā un novados ir līdzīgas – vairāk sporta, pasākumu, kas domāti tieši jauniešiem, koncertu un teātra, kino.

Bieži jaunieši arī norāda, ka vēlētos plašākas brīvprātīgā darba iespējas (Liepājā tā pat ir visbiežāk minētā atbilde).

Novērojams, ka dažādas iespējas kā nepietiekamas šobrīd biežāk izjūt krievvalodīgie jaunieši, kā arī pilngadīgie.

Salīdzinot ar Latvijas kopējiem rādītājiem, jaunieši Liepājā un novados kritiskāk vērtējuši savas iespējas iegūt tādu izglītību, kā paši vēlētos, kā arī īpaši kritiski vērtētas tālākizglītības iespējas. Tai pašā laikā pozitīvāk nekā jaunieši Latvijā kopumā pilsētas un novadu jaunieši vērtē iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Lielākā daļa aptaujāto jauniešu atklāj, ka ir saskārušies ar kādiem mentālās veselības traucējumiem. Pilsētā jaunieši biežāk nekā novados saskaras ar trauksmi, ēšanas problēmām, datoratkarību un pašnāvības domām.

Savukārt novadu jaunieši biežāk saskaras ar visām pārējām anketā iekļautajām situācijām, īpaši – ar vientulības un pamestības sajūtu. Un, lai gan lielākā daļa jauniešu, kas saskaras ar kādām mentālās veselības grūtībām, vēršas pēc palīdzības, samērā daudz ir tādu, kuri to nedara.

Liels ir to jauniešu īpatsvars, kuri nevar finansiāli atļauties šādus speciālistus, un novados daļa jauniešu norāda, ka šādu speciālistu viņu dzīvesvietā nemaz nav.

Uzziņai

Jauniešu skaits (no 13 līdz 25 gadiem) 2020. gadā

  • Liepājā – 9302.
  • Dienvidkurzemes novadā – 4388.
  • Jauniešu skaita aspektā: lielākie novadi ir Grobiņas (1115), Aizputes (1116) un Priekules (693) novadi, mazākie ir Pāvilostas (280) un Rucavas (161) novadi.

Avots: Biedrības “Attīstības platforma YOU+” pētījuma ziņojums sadarbībā ar Aizputes novada jauniešu “Ideju māju”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz