Ceturtdiena, 16. maijs Edijs, Edvīns
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tas smagais darbs – iepirkšanās ārzemēs

Tas smagais darbs – iepirkšanās ārzemēs
12.11.2008 12:56

Atslēgvārdi

Daudz ir dzirdēts par cilvēkiem, kas dodas iepirkšanās braucienos uz ārzemēm. Tieši tā, nevis ceļojumā, ko apvieno ar iepirkšanos, bet mērķis ir tieši pati iepirkšanās. Vajadzētu vienreiz pamēģināt! Lai atklātu šī procesa plusus un mīnusus, kā arī dažādas interesantas nianses, dodamies neklātienes iepirkšanās braucienā uz Londonu vai Berlīni kopā ar apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” Kurzemes reģionālās filiāles vadītāju Sandru Dreibergu – sievieti, kas šādā veidā iegādājas sev un citiem ģimenes locekļiem apģērbu, kā arī citas mantas jau vismaz 15 gadu.

Divreiz gadā uz Londonu vai Berlīni

Sandra atklāj, ka sākotnēji, kad vēl strādājusi par tulku, iepirkšanos apvienojusi ar darba braucieniem. Vēlāk sapratusi – Latvijā iepirkties vairs ne vēlas, ne arī tas ir izdevīgi. Un vēl viņa piebilst, ka labāk ir iepirkties vienā reizē, bet tad kārtīgi, nekā ik reizi, kad vajag ko jaunu, bizot pa veikaliem. Iepirkšanās braucienos viņa dodas divas reizes gadā un tad iegādājas gan darba apģērbu, kad svētku tērpus, gan ikdienā nepieciešanas drēbes, lai vēlāk nebūtu nekādu kreņķu: darba kostīms ir, pat vairāki, jāiet uz kāzām – lūdzu, izņem tērpu no skapja, vajag ikdienas drēbes – arī ir! Un tāpat ar apaviem un aksesuāriem. Sandras meklējumu laiks ir beidzies un viņas iepirkšanās braucieniem ir divi galamērķi – Londona, kur galvenā iepirkšanās notiek Oksfortstrītas veikalos, vai Berlīne, kur viņa apmeklē Kurfurstendammu – ielu, uz kuras atrodas visi viņai tīkamie veikaliņi. Tiesa gan, Sandra piebilst – šie nav tie lētākie. Atkarībā no vajadzībām un arī piedāvājuma, viņa vienā braucienā pirkumiem iztērē no 300 līdz 600 latu. “Jā, varbūt uzreiz tas nav maz,” viņa piekrīt, “taču, ja sadala pa mēnešiem uz visu gadu, nemaz nav dārgi.” Un piebilst, ka naudu samaina eiro vai sterliņu mārciņās, nevis iepērkas ar kredītkarti, jo, pirmkārt, nereti veikalos rodas problēmas ar karšu atpazīšanu un, otrkārt, bieži vien, ja maksā skaidrā naudā, veikalos dod atlaides. Ja runājam par atlaidēm, tad Sandra saviem iepirkšanās braucieniem neizvēlas klasiskos atlaižu laikus, kas ir vasarā jūlija beigas un augusts, bet ziemā – janvāra beigas un februāris. Viņa parasti dodas iepirkties decembra sākumā un vasaras sākumā. Arī šogad 4.decembrī viņa dosies ceļā. Decembris izvēlēts ar ļoti konkrētu mērķi – Londonā vai Berlīnē šajā laikā jau ir Ziemassvētku noskaņojums, ir mūzika uz ielām, ir karstvīns, desiņas, slidotavas, koncerti, rotājumi, gaismas un noskaņojums. Viņa piebilst: “Vismaz es nekoncentrējos tikai un vienīgi uz iepirkšanos, bet gan vēlos izbaudīt arī gaisotni, noskaņojumu, atmosfēru – vārdu sakot, ir jābūt arī tusiņam.” Tāpēc pirms došanās ceļā Sandra ar interneta starpniecību iepazīstas ar kultūras un izklaides pasākumu piedāvājumu konkrētajā pilsētā. Bet, runājot par naktsmītnēm, Sandra tās izvēlas pēc noskaņojuma. Ja vēlas greznāk, apmetas viesnīcā, ja personiskāk un sirsnīgāk – ar savu rīta kafiju, siltām maizītēm un rītu uz terases, tad īres dzīvokļus. Šajos gados viņai ir izveidojušies labi sakari, taču informāciju var meklēt arī internetā.

Gan iepirkšanās, gan izklaide

Vidējais ilgums, ko Sandra atvēl iepirkšanās braucieniem, ir trīs dienas. Dažreiz četras, bet ilgāk gan ne, jo, kā viņa apgalvo, iepirkšanās – tas ir smags darbs. Lai ieekonomētu laiku, viņa ceļā dodas no rīta, tā, lai vēl rīta pusē jau būtu galapunktā. Ja gribas lidojumu pēc iespējas lētāku, biļetes ir jārezervē laikus – vismaz divus mēnešus iepriekš. Nonākot galapunktā, Sandra vispirms iekārtojas naktsmītnē un tad dodas iepazīšanās gājienā pa pilsētu. “Nekad nevajag sākt iepirkšanos jau pirmajā dienā,” viņa pamāca. “Tā ir jāvelta aklimatizācijai, vides apzināšanai un tam, lai aizmirstos no ikdienas skrējiena. Un arī tam, lai iepazītos un aprastu ar apģērbu modi, jo gan Berlīnē, gan Londonā mode iet dažas sezonas mums pa priekšu. Tāpēc nav retums gadījumu, kad nopērku kādu apģērbu vai apavus, bet uzvelku tikai pēc gada, kad beidzot pati esmu to pieņēmusi un jūtos tajā labi.” Vislabāk pirmās dienas iepazīšanās pastaigas pa veikaliem miksēt ar pasēdēšanu kādā kafejnīcā, ar vīna glāzi un atmosfēras baudīšanu. Vakarā Sandra ar līdzbraucējiem visbiežāk dodas pasēdēt kādā krodziņā vai baudīt atmosfēru ielās. Ja ir muzeju nakts, noteikti apmeklē arī muzejus vai citus kultūras pasākumus.

Un tad pienāk otrā diena, kas iepirkšanās ziņā ir visatbildīgākā. Možu garu, labu noskaņojumu un uz priekšu! Jā, būs nogurdinoši, būs nemitīgas uzlaikošanas, būs pārdomas, vai man to vajag, un šaubas, vai tas ir īstais. Būs kārdinājumi un vilinājumi, un tikai katra paša ziņā ir tiem ļauties vai turēties pie iepriekšējām iecerēm. Par pirkumu plānošanu Sandra saka – jā, viņa apmēram izdomā, ko vēlētos iegādāties, taču pieredze rāda – tā nenotiek, tāpēc nav ko skumt, ja neesi nopircis cerētos divus lietišķos kostīmus, bet to vietā ir lieliska izejamā kleita un pāris burvīgu ikdienas tērpu. Ja reiz izvēlējies un nopirki tos – tātad vajadzēja. 

Cik stundu veltīt iepirkšanās priekiem, tas ir atkarīgs no katra izturības. Vēlreiz Sandra atgādina – tas nebūs viegli! Toties pēc tam ir prieks. Starp citu, viņa no saviem iepirkšanās braucieniem pārved arī dažādas interjera lietiņas un daudz ko citu, arī kosmētiku, pat tādu, ko te var nopirkt. Tikai un vienīgi ar domu, lai pēc tam nebūtu jāstaigā pa veikaliem.

Trešā diena visbiežāk tiek veltīta vēl kādu nieciņu vai konkrētu, iepriekšējā dienā noskatītu mantu iegādei vai arī izklaidei – zooloģiskajam dārzam vai kaut kam citam, kas nu kuram interesē, bet pēcpusdienā jau jāpošas mājupceļam – arī tas ar domu, lai nebūtu viesnīcā jāpavada vēl viena nakts.

Kopš Sandra dodas šajos iepirkšanās braucienos, ar ekskursijām viņa īpaši neaizraujas, taču vienlaikus uzsver šo braucienu lielo ieguvumu bez jau pieminētās iepirkšanās – ja nav laika atvaļinājumam nedēļas garumā, trīs dienas vienmēr ir iespējams izbrīvēt, lai atslēgtos no ikdienas. Un tas ir tā vērts! Tikai viņa vēlreiz atgādina – lai šie braucieni patiešām sagādātu prieku, ir jāļaujas arī izklaidei, nevis tikai drudžainai skriešanai pa veikaliem. Bet to iemācās ar laiku, tāpēc ir vērtīgi vismaz pirmoreiz doties ceļā kopā ar kādu, kam šajā ziņā jau ir pieredze.

Daži vērtīgi padomi iesācējiem

Tipiska iesācēja kļūda – pirmajā vakarā pasēžot angļu krodziņā vai vācu vidē baudot karstvīnu, pārforsēt ar alkoholu. Tas nozīmē, ka mājās var nākties atgriezties tukšā – bez neviena pirkuma, jo, ja otrā dienā nav skaidra galva un lieliska pašsajūta, nekāda iepirkšanās neiznāks.
Apģērba meklēšana, uzlaikošana un pirkšana ir ļoti nogurdinošs un reizēm pat kaitinošs process, tāpēc, lai to atvieglotu, jātērpjas pēc iespējas vieglākās drēbēs, ko veikalā viegli noģērbt, kad pienāks kārta kārtējai laikošanai.
Obligāti – ērti apavi! Sandra ir aprēķinājusi, ka iepirkšanās laikā nosoļo 30 – 50 kilometru.
Lai iepirkšanās brauciens neizvērstos lielā viedokļu saskaņošanā un citās sadzīviskās būšanās, vislabāk braukt divatā – vienam ir garlaicīgi, bet lielākā kompānijā katram ir savas vēlmes.
Viesnīcu, dzīvokļu un istabu meklēšanai var izmantot interneta lapas www.hrs.lv vai www.unterkunft.de. Naktsmītnes var meklēt arī pilsētu mājaslapās, turpat var apskatīties arī plānotos pasākumus un aktualitātes.
Noteikti nevajag ieciklēties, ka šajā braucienā nopirkšu tik un tik kostīmu, tik kurpju, tik zābaku un tā tālāk. No tā visa var nedabūt neko, taču nopirkt daudz ko citu interesantu un noderīgu, tāpēc šie braucieni jāuztver viegli kā spēle, bez sasprindzinājuma.
Jāatceras, ka lidmašīnā par katru bagāžas kilogramu, kas pārsniegs atļautos 20 kilogramus, ir jāmaksā, un tas jau vairs nav izdevīgi, tāpēc pirkumi ir jākontrolē.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” pielikums “Ceļa soma”

Foto no Sandras Dreibergas albuma

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz