Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. augusts

+19°C
Vējš: DR 3.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene

Teksti, kas top vannasistabā un bāros  (2)

Atslēgvārdi mūzika

Koncertos vai mājās, dzirdot skanam savas mīļākās dziesmas, skaļā vai pieklusinātākā balsī dziedam līdzi. Vārdi jau sen vairs azotē nav jāmeklē, jo tie tik lipīgi, ka iegulst atmiņā uz ilgu laiku. Taču, vai protat pateikt, esat aizdomājušies, interesējušies, kas tautā populārajiem skaņdarbiem sarakstījuši tekstu? Lielākā daļa droši vien neziņā raustīs plecus.      

Asaras un lepnums

Ja jums liktu ātri nosaukt vienu cilvēku, kas raksta dzeju un tekstus dziesmām, visticamāk, minēsiet eksliepājnieku Guntaru Raču. Viņš sadarbojies ar ļoti daudzām grupām, piemēram, "Līviem", "Credo", "Neptūnu", "Liepājas brāļiem", "Jaunu Mēnesi", "Zodiaku", "Bet bet", "Fominu & Kleinu", "6.jūdzi". Atsevišķas dziesmas ar viņa tekstiem tapušas arī "Turaidas rozei" un "Prāta vētrai". Račs arī latviskojis mūziklus "Mūzikas skaņas" un "Vestsaidas stāsts".

"Man vienmēr izdodas laba sadarbība ar Raimondu Paulu. Viņš zina, ko es varu, un es zinu, ko viņš vēlas. Tā ir sadarbība, kas sniedz baudījumu. Viņš arī nav piekasīgākais, savukārt es pats cenšos veidot savu cenzūru, jo Paulam tikai vienu reizi atliek uzrakstīt brāķi, un nākamās reizes var arī nebūt. Man patīk strādāt arī ar Tomasu Kleinu, Ivo Fominu un, protams, vecajiem cīņu biedriem Ainaru Virgu, Marhileviču un Grodumu. Visprasīgākie no vecajiem ir Marhilevičs, tagad arī Virga. Bet visi jaunie ir prasīgi bez izņēmuma, un tas mani priecē," ir gandarīts Račs.

Viņš savu pirmo dzejoli uzrakstījis, kad mācījies Liepājas 1.vidusskolas 6.klasē. "Literatūras skolotāja Aija Barča uzdeva rakstīt sacerējumu par brīvo tematu un, neko ļaunu nenojaušot, teica, ka var rakstīt arī dzejā. Tā es arī izdarīju. Uzrakstīju dzejoli "Darba rokas", ko vēlāk daiļlasīšanas konkursa uzvarētājs izteiksmīgi nolasīja skolas pilnsapulcē. Dziesmas teksts bija tad, kad sāku spēlēt savā pirmajā grupā, arī turpat, Liepājas 1.vidusskolā. Un dziesmas vārdi bija ļoti dzīvespriecīgi – "Tev šodien atļauts pakārties"," ar smaidu atceras Račs.

Mūziķis atzīst, ka visgrūtāk rakstīt dziesmas, kuras pats izpilda. Jo esot iekšēja cenzūra, kas nedod miera arī tad, kad darbs pabeigts. Vieglāk esot rakstīt tad, ja dzejnieks zina, kas būs izpildītājs, un jau pazīst viņa stilu un repertuāru. Dzejas tēmas parasti esot viņa paša ziņā. Račs gan atzīst, ka vieglāk ir strādāt, ja ir precīzs uzdevums.

"Tas bija 1985.gada "Mikrofona aptaujas" skaņdarbs "Bumerangs", kura melodiju sacerēja Virga, bet iedziedāja Igo. Un tas iekļuva aptaujas divdesmitniekā. Kad to dzirdēju pa radio, apraudājos. Biju lepns un priecīgs! Arī mamma bija uz brīdi laimīga," par sajūtām, kādas pārņēmušas, pirmo reizi dzirdot dziesmu ar savu tekstu, stāsta ražīgais dzejnieks.


Cimperlīgie atņem vēlmi rakstīt

Viens no mūsdienās interesantāko dziesmu tekstu rakstītājiem ir interneta portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Viņš ar dzejas rakstīšanu sācis aizrauties vidusskolas laikā, bet tad uz gadiem pieciem ieturējis pauzi. "1999.gadā tapa grupa "The Hobos", kurai sākotnēji mūzikas izdevēji ieteica dziedāt latviski. Bet tolaik grupas līderis Rolands Ūdris bija pārliecināts, ka latviski nemāk izteikties. Tad nu ķēros klāt ar domu izpalīdzēt draugam, un tapa pirmie pieci gabali. Pa to laiku Ūdris izšķīrās par Latvijas klausītāju iekarošanu angļu valodā, un man tos tekstiņus nebija kur likt. Iedevu Kauperam (Renāram Kauperam – I.G.) un Dreiblatam (Emīlam Dreiblatam – I.G.) ar domu, ka labākajā gadījumā kādreiz dzirdēšu kādā ballītē ar akustiskās ģitāras pavadījumu. Bet šie abi ņēma nopietni…" atceras Ingus. Viņš uzver, ka savus sacerējumus nekādā gadījumā nesaucot par dzeju.

Bez grupām "Willow Farm" un "Prāta vētra" Ingus vēl rakstījis tekstus apvienībām "re:public" un "Jumprava". Kā tad top teksti dziesmām? "Dažādi. Protams, ideālajā gadījumā mūziķim būtu jāpaņem mans teksts viens pret vienu un jāieliek melodijā, jo tie pantiņi, kuri rodas paši no sevis, ir noslīpēts darbs, par kura kvalitāti es atbildu katrā vārdā, katrā metaforā, katrā kultūrcitātā. Diemžēl lielākoties sanāk rakstīt piedāvātai melodijai, līdz ar to jāmēģina iekļauties konkrētā zilbju skaitā, un teksts cieš, jo māksla pārvēršas par rūpniecību," skaidro Ingus.

Portāla "Delfi" redaktors saka, ka jau vairāk par gadu viņš atsakot piedāvājumiem rakstīt tekstus, jo kompromisu meklēšana ar cimperlīgajiem māksliniekiem atņēmusi vēlēšanos kādu laiku ko darīt. "Es ne uz vienu neapvainojos, jo ļoti labi spēju iedomāties sevi mūziķu vietā – nekādā gadījumā nevarētu dziedāt to, ko nejūtu. Taču, no mana redzes punkta skatoties, šo kompromisu dēļ cieš sākotnējā teksta kvalitāte," apgalvo Ingus. Viņam līdz šim visinteresantāk bijis sadarboties ar Kauperu, kurš, pēc Inga  teiktā, ir ģēnijs un tāpēc respektē tekstu, nevis to salauž. Par populārāko dziesmu ar Inga sarakstīto tekstu var nosaukt grupas "re:public" izpildīto "Strēlnieci", kura atzīta par pērnā gada radio hītu. Par šo dziesmu teksta autors saņēmis līdz šim lielāko autortiesību atlīdzību.

Nauda paliek nauda, bet ne jau tā vienīgā spēj sagādāt prieku. "Neatceros pirmo reizi, kad izdzirdēju dziesmu, kurai esmu rakstījis tekstu. Bet atminos "Prāta vētras" koncertus "Skonto" stadionā un Mežaparkā, kad bija desmitiem tūkstošu liela auditorija. Būtu stulbi koķetēt un teikt, ka tā nebija tāda ego pabarošana, kādu novēlētu jebkuram," par izjūtām dalās Ingus. Viņš vēl svārstās, vai kādreiz neizdot grāmatiņu ar saviem tekstiem. "Man ir bail no iekāpšanas džentlmeņa necienīgā bezgaumības lauciņā, bet drusku jau gribas gan," saka Ingus.


Lasīt savu dzeju – smieklīgi

Kurš tad nezina dziesmas "Dzīve kā košums",  "1000000 itnekā", "Zvaigžņu kabarē", "Līdz Himalaju mākoņiem", "Kad Ēģiptē sniegs" un to sacerētāju Mārtiņu Freimani. 2004.gada rudenī klajā nāca grupas "Tumsa" solista pirmā dzejoļu un dziesmu tekstu grāmata "Zālīte truša dvēselei". Tās ievadā viņš aicina: "Mīļie literatūras speciālisti! Nemeklējiet, lūdzu, šajās rīmēs literāru vērtību! Tās ir tikai sajūtas un nemiers, kas mani tirda." Neskatoties uz diezgan lielo paškritikas devu, vairāki literatūras kritiķi diezgan augstu novērtējuši viņa veikumu. Un arī daudzi citi. Par to var pārliecināties ikviens, aizejot uz kādu no "Tumsas" koncertiem, kuros klausītāji saplūst vienā daudzbalsīgā korī, kurā tikai retajam samisējas ar tekstu prašanu.

Pašlaik sagatavošanā ir vēl viena dzejoļu grāmata. "Tā būs kā dienasgrāmata – viena dzejnieka dienas atspoguļojums no agra rīta līdz vēlai naktij. Doma – parādīt, ka mākslinieks neatšķiras no pārējiem cilvēkiem, ka viņš dara tieši tās pašas lietas, ko citi," par topošo, jautrā garā ieturēto grāmatu pačukstēja eksliepājnieks.

Mārtiņš nav egoists, ja jau Dievs devis talantu sacerēt pantus, tad to dara no visas sirds un ar tiem dalās ar citiem. Viņš sarakstījis dziesmu tekstus skaņdarbiem, ko izpilda, piemēram, grupa "Putnu balle", duets "Valters un Kaža", Gunārs Kalniņš un Lauris Reiniks, kuram, pēc Mārtiņa teiktā, esot visgrūtāk izdabāt. Dziedātājs atzīst, ka citiem rakstīt ir daudz grūtāk nekā sev, jo ir jāiztēlojas, kā dziesma šī cilvēka izpildījumā izklausīsies, vai tā viņam piestāvēs. Ir arī jāizjūt dziesmas izpildītāja raksturs.

"Ļoti bieži dziesmu teksti man top bāros un klubos. Lielākoties darbi ir autobiogrāfiski," stāsta Mārtiņš. Mākslinieks sarakstījis tik daudz dziesmu tekstu, ka tos visus pat galvā nevarot paturēt. Piemēram viņš minēja visai dīvainu gadījumu. Vienreiz izdomājis piedalīties radio "SWH" rīkotajā konkursā, kad jāatmin, kura apvienība izpilda dziesmu, kuras tekstu citē dīdžejs. Mārtiņš ar savu kolēģi nekādi nav varējis atminēt. Izrādījies, ka tas bijis apvienības "Tumsa" skaņdarbs.

Šogad Mārtiņš dzejas dienā viesosies pie vājdzirdīgajiem bērniem Rīgā, bet vispār viņam šādi pasākumi ne visai iet pie sirds. Mārtiņam šķietot smieklīgi, ja paši dzejnieki lasa savu dzeju. Viņaprāt, to labāk uzticēt darīt citiem, piemēram, aktieriem.  

 
Kopā radīšanas prieks

Nav jau tā, ka veči vien var uzrakstīt roķīgus dziesmu tekstus. Gadās arī pa kādai daiļā dzimuma pārstāvei, piemēram, Laura Daudiša. Dziesmas ar viņas vārdiem izpilda, piemēram, apvienības "Pienvedēja piedzīvojumi" un "Cacao", Fēlikss Ķiģelis, Igo, kā arī vairākas jaunās grupas. Jautāja, kura no dziesmām pašai visvairāk patīk, Laura atbild, ka to esot ļoti grūti pateikt. Starp favorītēm noteikti ir bijušā vīra F.Ķiģeļa dziedātās "Cerību laiks", "Vējā" un "Bezmiegs".

Pirmo dzejoli Laura kopā ar savu brālēnu sacerējusi sešu gadu vecumā makšķerējot. Un tas bija par tārpu, par mokām, kādas nabagam jāizcieš. Tolaik tas meitēnam šķitis svarīgi. Protams, mainās laiki, mainās uzskati, arī tēmas dzejā. Spriežot pēc tā, ka dziesmas ar Lauras tekstiem grozās topu virsotnēs, gados jaunajai dzejniecei piemīt spēja uztvert cilvēkiem svarīgākās, aktuālākās lietas. "Ir ļoti jauka sajūta, kad koncertā paskaties apkārt un redzi, ka, skanot šīm dziesmām, kāds ir aizdomājies, kādam birst asaras, kādam ir vienalga, jo viņš ir kopā ar savu mīļoto un apkārtējā pasaule viņam neeksistē. Ir prieks, ka tās cilvēkos izraisa dažādas emocijas," saka Laura.

Būtu visai grūti saskaitīt, cik dzejoļu ir viņas kontā. To ir ļoti daudz, divas kastes ar dažāda lieluma lapiņām pilnas. Taču ne jau visi sacerējumi der un ir domāti dziesmām. Laura skaidro, ka dziesmu var radīt dažādi, sākumā varot būt teksts vai arī melodija. Bet viņai vislabāk patīk, ja viss notiek vienlaikus. Tādēļ dzejniece parasti kravā mantas un dodas pie mūziķa ciemos un kopā ar viņu veido skaņdarbu. Laurai šis process šķiet ļoti interesants, jo ar katru no māksliniekiem strādāt ir citādāk. "Piemēram, man ļoti patīk sadarboties ar Igo. Jo tur ir pieredze, dzīves gudrība cilvēciskais un vokālais šarms," uzskaita Laura.

Izdomāt tēmu dzejolim Laurai nekad neesot bijusi problēma, viņa ķerot katru mirkli, to izbaudot un vēlāk pierakstot. Laura stāsta, ka viņai pašlaik darba esot pilnas rokas, jo strādājot pie kāda liela projekta, kurš atklātībā nāks jau visai drīz. 


Vientuļnieks ar skumjajām dziesmām

Arvien skaļāk sevi piesaka vairākas Liepājas jaunās grupas, kuras izpilda pašu sacerētos skaņdarbus. Viena no šādām apvienībām ir "Habemus" ar Matīsu Anuzi priekšplānā. Viņš arī ir grupas dziesmu vārdu autors. "Divpadsmit gadu vecumā biju vientuļnieks. Man nebija draugu, tādēļ bija daudz brīva laika, ko izmantoju dzejoļu rakstīšanai. Pirmie darbi, protams, bija visai naivi – par zaķīšiem, lācīšiem," atceras Matīss. Bet pusaudža vecumā rakstītajā dzejā atspoguļotas depresīvas izjūtas, kuras jaušamas arī pašreiz dziedātajās dziesmās. Un tas nav nekas īpašs, jo jau gadus trīs Matīss nevarot rast iedvesmu dzejai un viņš paša komponētajām dziesmām izmanto kādu no daudzajiem, agrāk tapušajiem dzejoļiem. Protams, ir arī izņēmumi, daži no tekstiem topot vienlaikus ar melodiju. Un tas varot notikt dažādās vietās un laikā, piemēram, skaņdarbs "Reizēm" radies vannasistabā, kad viņa mājās notikusi ballīte, no kuras Matīss vēlējies uz kādu laiku distancēties.

Ja kādreiz Matīsa daiļrades lielākā kritiķe bijusi viņa mamma, latviešu valodas un literatūras skolotāja, tad tagad tie ir klausītāji. Viņiem labprāt iet pie sirds skumjās dziesmas, kuras parāda, ka to autoram piemīt labs novērotāja talants. Tādi skaņdarbi kā "Reizēm", "Vai tu tā vari", "Tikai neaizlidot", "Liekas, ka neliekas" koncertos ir īpaši pieprasīti. Drīzumā grupas "Hebemus" cienītājiem tiks piedāvāts jauns Matīsa sarakstīts skaņdarbs – "Tu priecājies klusumā".

Līdz šim "Habemus" līderis uz pasūtījuma uzrakstījis dziesmas tekstu tikai kādai hiphopa grupai. Vienu dziesmu palūgusi arī dziedātāja Ronja, ar kuru kopā Matīss to iedziedājis. Jaunais mūziķis sacīja, ka viņš labprāt kādam vēl uzrakstītu dziesmu, tas nekādas grūtības nesagādātu. Vēl viņš cer, ka kādreiz varēs izdot savu dzejoļu grāmatu. "Tikai nezinu, kas to pirks!" piebilst jaunais dzejdaris.

Inita Gūtmane,
"Kurzemes Vārds" pielikums Kultūras Pulss

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!