Iemācīties būt par stilistu nevar, pārliecināta šīs profesijas pārstāve stila studijas “UNIQ” imidža dizainere Elīna Štobe. “Vai nu ir šī izjūta, vai nu nav,” saka modes pazinēja ar aptuveni desmit gadu pieredzi. Vislabākā reklāma ir paveiktais, un darba laikā saņemtā pozitīvā enerģija nav naudas zīmēs izmērāma, uzskata Elīna, tādēļ aicina par to neaizmirst arī citus.

Dzīvesstils – dinamisks

“Es zināju, ka gribēšu būt māksliniece un strādāt  radošā jomā, bet ko tieši, nenojautu,” atminas sieviete, stāstot, ka izvēle kļūt par stilisti izkristalizējusies laika gaitā. Lai arī Liepājas Mākslas koledžā iestājusies, kā pati saka, ne tajā nodaļā – interjera dizaineros, programma pabeigta. Turklāt paralēli mācoties modeļu skolā, kur arī radusies interese par modi. Par stilisti Elīna strādā jau aptuveni desmit gadus. Teorētiskas un praktiskas iemaņas stilista darbā apguvusi dažādos kursos, semināros Latvijā, kā arī lekcijās pie Konstantīna Bogomolova. “Viņš ir brīnišķīgs modes vēsturnieks, profesionālis, tik inteliģentu un gudru cilvēku modes jomā līdz šim vairāk neesmu sastapusi,” slavē liepājniece, ar smaidu piebilstot par sabiedrībā teikto, ka vislabākie pavāri, frizieri un stilisti ir tieši vīrieši, ne sievietes. “Tik izteikti tas ir tikai Latvijā,” teic Elīna, noraidot priekšstatu, ka par stilistiem izvēlas kļūt vairāk tomēr daiļā dzimuma pārstāves. Izrādās, ir pavisam otrādi. Šo profesiju iecienījuši arī vīrieši.

Tā kā katra diena ir savādāka, Elīna to nemaz nevēlas nosaukt par ikdienu. Viņa strādā ne tikai ar individuāliem klientiem, konsultējot, kā veiksmīgāk ģērbties un vizuāli izskatīties, bet arī, piemēram, stiliste piedalās dažādās fotosesijās stila lapām, katalogiem, žurnāliem, veido skatuves māksliniekiem vizuālo tēlu utt. “Mana diena veidojas no manu klientu vai pasūtītāju uzdevumiem,” īsi nosaka modes pazinēja. “Varu ne tikai ieteikt, kādu apģērbu izvēlēties, bet arī kāds grims labāk izskatītos, matu sakārtojums utt.” Elīna strādā gan viena, gan ar komandu, kurā ietilpst, piemēram, frizieris, vizāžists u.c. arodu profesionāļi, kas iecerēto palīdz realizēt dzīvē.

“Mana dinamiskā dzīvesstila un pārvietošanās dēļ, ofiss ir kļuvis lieks. Šodien varu būt Liepājā, rīt Ventspilī, parīt Rīgā, aizparīt Berlīnē. Es strādāju visur,” skaidro Elīna, tādēļ nereti ar savu kompīti strādā iemalkojot kafiju kādā no iecienītajām kafetērijām, piemēram, izvēlos no piecsimt  fotogrāfijām desmit veiksmīgākās.  Ja nepieciešams, kādu telpu vai apartamentus vienkārši noīrē. Katrai dzīves situācijai aktīvā sieviete pielāgojas.

Darbs nav viegls

Elīna ir veidojusi stilu, piemēram, lielkoncerta “Liepāja svin” , “Goda un Gada liepājnieks” vakara vadītājiem, kā arī Liepājas Sudraba viļņu korim mūzikas šovā “Koru kari 3” un tagad aktīvi strādā pie kādas jaunas un talantīgas dziedātajas imidža izstrādes, pavasara stila lapām. Ir konsultante etiķetes jautājumos “Swedbank” vadošajām darbiniecēm. Stila studija “UNIQ” sadarbojas ar latviešu apģērbu un aksesuāru zīmolu “Cinnamons”. Darba ir daudz, neslēpj liepājniece. “Labākā reklāma ir mani darbi. Un ar to es lepojos,” kā kļūt par pieprasītu stilistu darba tirgū, kur nav mazums šo profesiju pārstāvju, atklāj Elīna. Turklāt apkārtējie, topošie un esošie klienti novērtē to, ja strādā no sirds. “Es daru to, kas man patīk un par to vēl saņemu atalgojumu.”

Tā kā Elīnas darbs nav no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, bet gan tiek plānots kā nepieciešams, tas savā ziņā ir šīs profesijas pluss un mīnuss. Dažkārt tiek strādāts arī brīvdienās – dienās, ko būtu jāpavada kopā ar ģimeni. Taču, kad zudusi iedvesma vai nepieciešams atgūt enerģiju, bez liekām šaubām tiek ņemta brīvdiena. “Un arī tas man patīk manā darbā,” Elīna piebilst. Tāpat kā iespēja pašizpausties. To var ierobežot vienīgi klients. Un maldīgs ir uzskats, ka stilists cenšas apģērbt otru līdzīgu sev. “Tā nav,” noraida modiste. “Ietērpju atbilstoši etiķetei, un ņemu vērā cilvēka personību, dzīves uzskatus u.tml. Brīžiem man jābūt kā psihologam. Jo pārvērtības jau nenotiek vienā dienā, tam jānobriest pamazām. Process ir ilgstošāks, lai rezultātā cilvēks var teikt – tas ir mans apģērbs, mans jaunais veidols, un ar to esmu gatavs startēt publiski. Un arī turpmāk pieturēties. Tikai tā tiek pamainīts domāšanas veids.”

“Neapnīk, nē,” smaidot noraida Elīna, vaicāta par šopingu. Viņa var vairākas stundas nodoties staigāšanai pa veikaliem, izvēloties klientiem nepieciešamās lietas. “Jo es daru to, kas man patīk.” Un ar tiem, kas vīpsnājot nosaka – mode, kas tad tas ir! – Elīna nestrīdas. “Lai jau! Katrs darbs ir atšķirīgs. Uzskatu, ka salabot velosipēdu ir grūti, ķirurgi vispār, manuprāt, ir ģēniji. Un arī darīt manu darbu ne visi varētu. Tā kā dzīve noliek visu savās vietās.”

________________
P.S. Katru nedēļu publicējam dažādus stāstus, iepazīstinot ar šobrīd darba tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un kas zin’, varbūt kāda pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā virzienā lūkoties, domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas. Vari droši līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected] ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.