Piektdien, 26. februārī, bija tā diena, kad Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas 12. klases skolniece Agnese Puiķe devās uz Rīgu, lai aci pret aci tiktos ar Latvijas valsts prezidentu Valdi Zatleru. Pēc vizītes sazvanījām Agnesi, lai uzzinātu, kā viņai gājis un cik nenovērtējama ir šī Ēnu dienā gūtā pieredze, saskaroties ar tik augstu amatpersonu.

“Ēnot Latvijas Valsts prezidentu izvēlējos tāpēc, ka pēdējo trīs gadu laikā, kad mācos vidusskolā, sevī esmu sajutusi dziļu patriotismu pret savu valsti, jo nereti nonāku situācijā, kad atkal mēģinu pārliecināt savus vienaudžus par to, ka, piemēram, šajā ekonomiskajā situācijā nedrīkst vainot tikai valdību. Mans dzīves mērķis ir dzīvot Latvijā un cīnīties par šīs valsts labklājības līmeni.”

Tas ir tikai neliels fragments no motivācijas vēstules, ko pirms vairākām nedēļām Agnese nosūtīja prezidenta kancelejai cerībā, ka viņa būs viena no pieciem jauniešiem, kas iegūs iespēju ēnot pašu Valdi Zatleru. “Konkurence bija liela, un iespēja, ka izvēlēsies mani – minimāla,” stāsta jaunā liepājniece, “bet veiksme noteikti bija manā pusē un jau pēc pāris nedēļām atrados prezidenta pilī.”

Agnese pastāsta, ka uztraukums bijis patiešām liels un vienam no V.Zatlera ēnotājiem pat palicis slikti, bet brīdī, kad jaunieši satika prezidentu, satraukums pārgājis, jo mūsu valsts pirmā persona, kā atzīst Agnese, ir ļoti atvērta un harizmātiska persona.

Tikšanās ar prezidentu bijusi neilga, vien 20 minūtes, bet kā pastāstīja pats prezidents, tas tomēr esot ilgs laiks, jo prezidenta dienas kārtība ir saplānota pa minūtēm un konkrēts darba laiks nav. “Tātad būt prezidentam nav darbs, tas ir dzīvesveids,” saka Agnese. Par interesantu jauniete atzina arī to, ka pie Valda Zatlera strādā cilvēks, kas pilda tādas kā pulksteņa funkcijas. Brīdī, kad prezidentam pienācis laiks doties uz nākamo tikšanos, šis cilvēks ienāk telpā un to paziņo. Tāpat prezidentam ir arī savs personīgais fotogrāfs un filmētājs.

“Nekad nebiju domājusi, ka prezidenta darbs ir tik grūts. Iepriekš man tas vairāk saistījās ar interesantiem ceļojumiem un komunikāciju ar cilvēkiem,” atzīst Agnese. “Tagad, kad uzzināju par saspīlēto grafiku un to, ka ik pēc desmit minūtēm jābūt gatavam doties uz citu pieņemšanu un katrā jārunā par citu tēmu, vairāk tā nedomāju. Prezidents – tā noteikti ir viena no grūtākajām profesijām.”

“Kad bija pienācis laiks doties prom, es to nemaz nevēlējos,” saka Agnese, “jo attieksme ar kādu mūs – ēnotājus – uzņēma bija tik silta un laipna. Nevienu brīdi tur nejutos neomulīgi vai kā traucēklis. Šobrīd, kad viss jau aiz muguras, jūtos patiešām pacilāta un pārliecināta, ka nākotnē strādāšu savas valsts labā un risināšu sabiedrībai svarīgus jautājumus. Pieredze, ko šodien guvu ir nenovērtējama tālākai dzīvei.” Ēnu diena Anesei palīdzēja satikt cilvēku, kas ir ne tikai valsts prezidents, bet arī iedvesmojoša personība, kura devusi motivāciju tiekties uz saviem mērķiem, tāpēc viņa iesaku arī citiem piedalīties “Junior Achievemet Latvija” rīkotajās Ēnu dienās. “Tā ir iespēja, ko nedrīkst laist garām!” pārliecināta Agnese.

Jāpiebilst, ka tiesības ēnot Valsts prezidentu bija ieguvuši arī jaunieši no Madonas, Kārsavas, Rīgas un Jelgavas.

Toma Kalniņa foto, Valsts prezidenta kanceleja

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, liepājniece Agnese Puiķe (otrā no labās) atzīst, ka tā noteikti ir viena no grūtākajām profesijām.