Lielai daļai latviešu Austrija asociējas ar diviem populārākajiem tūrisma maršrutiem – sniegotajiem Alpu kalniem vai tās galvaspilsētu, klasiskās mūzikas citadeli Vīni. Taču arī bez šiem abiem mērķiem Austrija ikviena, pat viskaprīzākā ceļotāja gaumei spēs piedāvāt ko īpašu. Šoreiz viesojāmies valsts otrajā lielākajā pilsētā, Štīrijas zemes administratīvajā centrā Grācā. Sena studentu pilsēta ar burvīgu baroka arhitektūru, milzu rātsnamu, daudzām baznīcām, no kā lielākā daļa ir katoļu, vairākiem slaveniem torņiem, taču bez neviena gaiļa to galā!

Savukārt to vietā pašā Grācas centrā, Mūras upes krastā dižojas valis jeb Mākslas māja, kas pēc savas īpatnējās formas nepārprotami atgādina milzīgo dzīvnieku.

Tornis ir, pils nav

Štīrijas galvaspilsētas lielākais magnēts ir Grācas pils zvanu tornis, kas lepni paceļas virs kalnienes, kura pilsētu ieskauj no trim pusēm. Ja vēlaties tikt kalnienē un zvanu torni skatīt tuvumā, ir divas iespējas – vai nu kāpt kājām (ziemā un aukstā laikā tā ir vienīgā iespēja), vai arī uzbraukt ar funikulieri. No pieredzes varu teikt, ka kāpiens augšup ir grūts un ilgs. Ja jūs augstums nevilina, skaisto torni varat apbrīnot, lūkojoties turpat no Pilskalna laukuma, kas ir Grācas vecpilsētas kodols. Uz laukuma iekārtotas vairākas omulīgas āra kafejnīcas un restorāni, kas darbojas arī vēsākā laikā, taču tad oficiants jums piedāvās pledu, ko uzklāt uz pleciem vai kājām, lai, gaidot ēdienu, nekļūtu vēsi. Turklāt turpat, Pilskalna laukumā, atrodas arī Svētās Trīsvienības klostera baznīca, kas būvēta vēlā baroka arhitektūras stilā un ir tūristu iecienīts objekts.

Neparasta ir Grācas pils zvanu torņa vēsture. Pilsētu 1797.gadā ieņēma Napoleona karaspēks bet, pamatojoties uz miera līgumu starp Napoleonu un Austriju 1809.gadā, Grācas pili nojauca. Iedzīvotāji to ļoti pārdzīvojuši un, lai no līdzīga likteņa pasargātu vismaz nojauktās pils zvanu torni, kas īpatnējā plānojuma dēļ palika neskarts, viņi bija ar mieru Francijas karavadonim samaksāt milzu izpirkuma maksu. Tieši grāciešu patriotisma dēļ pils zvanu tornis saglabājies līdz mūsdienām, pievelk neskaitāmus tūristus un nepārprotami ir šīs pilsētas zīmols jeb atpazīstamības zīme pasaulē.

Kultūras galvaspilsēta

Nokļūstot otrā lielākajā Austrijas pilsētā, bija pārsteigums, cik daudz šai tālajai vietai kopīga ar Liepāju. Gan Grāca, gan Liepāja ir Darmštates (Vācija) partnerpilsētas. Turklāt abu sapnis bijis kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu – tikai Grācai sapnis pilnībā piepildījās 2003.gadā, kamēr Liepāja savu pieteikumu Eiropas Kultūras galvaspilsētas nacionālās atlases konkursam LR Kultūras ministrijā iesniedza novembra sākumā.

Būt par Eiropas kultūras galvaspilsētu Grācai bija ne tikai liels gods un atbildība, tas bija arī grandiozākais līdz šim notikušais kultūras projekts Austrijā, kā laikā Štīrijas centra attīstībā ieguldīja milzu līdzekļus. Grācā blakus senatnīgajiem baroka arhitektūras pieminekļiem atradīsit daudz modernu būvju, kas veiksmīgi iekļaujas kopējā panorāmā un nerada sliktas gaumes izjūtu. Piemēram, mākslīgi veidota pussala Mūras upes vidū, kas atrodas tikai pāris soļu attālumā no Pilskalna laukuma. Šī saliņa, kas pa gabalu atgādina no stikla un trosēm veidotu bumbu un savieno abus Mūras krastus, straujās upes vidū tiešām ir ievērības cienīga. 

Savukārt Mūras otrā krastā atrodas Grācas Mākslas māja, kas pēc formas atgādina prāvu vali. Īpaši skaista tā šķiet naktī, kad vali apgaismo ar neskaitāmām mazām spuldzītēm. 

Pošamies ceļā!

Štīrijas galvaspilsētā nokļūt no Rīgas nav viegli. Ja izmanto aviosabiedrības “Air Baltic” pakalpojumus, ir iespējams lidot, pārsēžoties vai nu Austrijas galvaspilsētas Vīnes, vai arī Vācijas pilsētas Minhenes lidostā. Savukārt, ja pa Viduseiropu un Rietumeiropu ceļojat ar savu transportu vai vilcienu, problēmām nevajadzētu būt. Pēc pieredzes varu ieteikt, ka visērtākais transportlīdzeklis, ja nav personīgās mašīnas, pārceļojumiem no vienas Eiropas pilsētas uz citu ir vilciens. Turklāt šim ceļošanas veidam ir viens plus – pie viena nesteidzīgi varat aplūkot skaisto, kalnaino Štīrijas dabas ainavu – kalnus ar sniega cepurītēm pamalē, perfekti iekoptās lauku saimniecības ar lielākiem vai mazākiem augļu koku dārziem, kas pavasaros ir baltu ziedu pilni, un ar atklātajiem āra peldbaseiniem koši zilā krāsā, no kuriem daži iekārtoti pat pavisam netālu no dzelzsceļa līnijas. Šur tur pamanīsit ar pa kādam nūjotājam vai vientuļam jātniekam zirga mugurā. Taču, tuvojoties pašai Grācai, pāris reižu nāksies izbraukt caur tumšu tuneli, kā jau tas kalnainā apvidū pieklājas. Savukārt iebraucot Austrijā no austrumu puses, vispirms nokļūstam Grācas Austrumu dzelzceļa stacijā, kas drīzāk gan atgādina muzeju vai sižetu no vēsturiskas filmas – tik neparasta caur vilciena logu šķiet vecā stacijas ķieģeļu ēka un laternu stabi.

Uzziņai

GRĀCA

– Pilsētas tiesības ieguva 1281.gadā, kad tā bija Hābsburgu dinastijas īpašums.
– Nosaukumu ieguva no slāvu cilmes vārda “Gradec”, kas savukārt ir deminutīvs vārdam “Grad”, un tulkojot nozīmē “mazā pils”.
– Lielākā pilsēta Mūras upes krastos, kur dzīvo ap 280000 iedzīvotāju.
– Tās vecpilsēta iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
– Ir pilsēta, ko no trim pusēm ieskauj kalni. Visaugstākā vieta ir Plabutšs (Plabutsch) – 754 metri, un tas atrodas Grācas ziemeļrietumu pusē.

Lāsma Ģibiete,
“Kurzemes Vārds”

Lāsmas Ģibietes foto

Augsts kāpiens vai mierīga uzbraukšana ar funikulieru pils tornī – tā ir katra paša izvēle.