Kaut arī stipri šaubos, ka kārtīgs makšķernieks varētu aizmirst ko tādu, tomēr atgādināšu –tuvojas 1.maijs. Droši vien lielākā daļa spiningošanas sezonu jau dedzīgi gaida vismaz mēnesi un labu laiku atpakaļ izvēlējusies, kurp doties meklēt savu zaļsvārci. Tiesa, tiem, kas par makšķernieku saimes zīmīgo datumu bija aizmirsuši, iespējams, vēl jāsteidz iepirkt inventārs, makšķerēšanas kartes, kā arī licences, ja tēmējat Liepājas ezera virzienā.

Būs stingrāka kontrole

Kā zināms, mūsu pašu pilsētas ezerā jau vairākus gadus saimnieko biedrība “Liepājas ezeri”, kas rūpējas par zivju resursu vairošanu, kā arī nodrošina ūdenstilpes regulāru kontroli. Protams, nekas nenotiek par baltu velti. Tā kā ezers tiek apsaimniekots, copes draugiem bez makšķerēšanas kartes jāiegādājas arī licence, kuras cena maijam palikusi nemainīga – 13 latu, bet dienas licence šajā mēnesī izmaksās trīs latu. Savukārt gada licence (izņemot maiju) makšķerēšanai Liepājas ezerā ir 12 latu. Jau pērn bija mainījušies noteikumi attiecībā uz noķertajām līdakām – katrs spiningotājs drīkst paturēt ne vairāk kā trīs zivis.

Biedrības “Liepājas ezeri” pārstāvis Ēvalds Urtāns pastāstīja, ka nākotnē ļoti iespējams tiks mainīti saistošie noteikumi, tomēr pašlaik tie palikuši nemainīgi, un, ja, piemēram, Bārtā katrs makšķernieks drīkst paturēt piecas līdakas, tad Liepājas ezerā tās joprojām ir tikai trīs. Vēl Urtāns uzsvēra, ka biedrība esot noalgojusi vēl vienu zivju inspektoru, tā ka kontrole mūsu ezerā būs ļoti stingra. Pēdējos gados regulāri tiek pavairoti līdaku resursi, un to plāno darīt arī šajā rudenī – septembrī Liepājas ezerā varētu iemājot ap tonnu līdacēnu. “Šķiet, līdz ar slikto ekonomisko situāciju licences tiek pirktas stipri mazāk, un, iespējams, makšķernieki izvēlas doties savu vaļasprieku baudīt ūdenstilpēs, kur pietiek ar makšķerēšanas karti vien. Tiesa, nevienam nav noslēpums, ka netrūkst tādu, kas vienkārši neuzskata to par vajadzīgu,” atzina Ē. Urtāns.

Kādas ir prognozes?

1. maija pavadīšanai pie dabas krūts vismaz atpūtas ziņā vajadzētu būt veiksmīgai – tiek solīta samērā silta, saulaina diena ar mēreni stipru ziemeļu vēju. Interesanti, ka pēdējos trīs gadus tieši spiningošanas sezonas atklāšanas dienā veicies dažādi – 2006. gada vasarā pēc aukstās ziemas līdakas ķērās vairāk nekā tikai labi, jo kurš gan neatceras maijā notikušās makšķerēšanas sacensības, kurās praktiski ikviens tika pie pāris brangām līdakām. Ne velti vietējie makšķernieki to atzina par labāko sezonu pēdējo desmit gadu laikā. Tiesa, 2007. gadā, kad ziema bija krietni siltāka, zaļsvārču cope nebija tik iespaidīga, drīzāk jau bāla, jo augstā ūdens līmeņa dēļ zivīm bija vieglāk izvairīties no makšķerniekiem. Siltā klimata iespaidā neķērās visā Latvijā. Savukārt pērn, lai arī gūtos lomus diezin vai varētu nosaukt par diženiem, cope tomēr bija veiksmīgāka nekā iepriekšējā gadā. Pēdējos gados maijs lielākoties atnācis ar ziemeļu vai ziemeļrietumu vējiem un samērā zemu gaisa temperatūru, taču, ja runājam par ūdens līmeni, tad šoreiz tas nebūs augsts, gluži otrādi – ļoti zems. Tā ka spiningotājiem varētu būt zināmas priekšrocības līdaku medībās. Pašlaik vismaz Liepājas ezerā ūdens līmenis šim laikam ir pat negaidīti zems, un tādēļ līdakas vairāk meklē dziļākas vietas un uzturas bedrēs. Taču spiningotājam bez liekiem trokšņiem vēl tām ir jāpiekļūst un jāizvēlas savs īpašās dienas brīnummāneklis. Kā to izdarīt? Tas jau ir katra paša ziņā.

Droši vien lielākā daļa tomēr neiesprings un 1. maijā laimi meklēs tepat Liepājas ezerā, taču mūspusē spiningošanas iespējas ir gana plašas – makšķernieki var braukt uz Papes, Tāšu un Durbes ezeru, kā arī Bārtas, Abavas un Ventas upi (visās ūdenstilpēs nepieciešama makšķerēšanas karte, bet Durbes ezerā darbojas arī licencētā makšķerēšana). Ja nav vēlēšanās spiningot, tad ar lielu pārliecību varu teikt, ka vasaras makšķerēšanas sezona ir sākusies un to var baudīt arī uz Ziemeļu mola, kur itin labi ķeras butes, kā arī reizi pa reizei tuvāk krastam pietuvojas reņģes, bet tikmēr Bārtā cītīgākie vīri sagaida savu laimes vimbu. Ne asakas!

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”