“Nebūs labi!” – tā piektdienas vakarā, kad sāka pūst stiprs vējš un nekavējās arī lietus, bažījās laivu nomas uzņēmuma “Sofijas laivas” īpašnieki Anna un Turaids Šēferi.

Viņu bažām bija pamats, jo sestdienas rītā bija jādod starts eko ūdenstūrisma sacensībām “Liepājas regate”, kas šogad notika jau ceturto reizi.  

Sacensību dienas rīts pienāca ar stipru vēju, kas tomēr lika izdarīt dažas korekcijas ieplānotajā. Taču pēcpusdienā, kad laivošanas prieku baudītāji pamazām izklīda, gan organizatori, gan regates dalībnieki atzina, ka atkal aizvadīts fantastisks pasākums.

Iepriekšējos gados laivošanas piekritējiem piedāvāja divas distances: 19 kilometru garo, kas sākās Bārtas upē pie Nīcas tilta un beidzās pie atpūtas kompleksa “Libava”, un 8 kilometrus garo, kurā jāpieveic attālums no Pērkones kanāla līdz firmai “Libava”. Bet šogad organizatori piedāvāja vēl trešo – 2 kilometrus garo tautas klasi, kurā aicināja piedalīties entuziastus ar pašdarinātiem nemotorizēties peldlīdzekļiem. Tajā startēja divas komandas, no kurām Igors Amontovs un Andris Zvirbulis, kas sevi bija pieteikuši kā ugunsdzēsēji no matu galiņiem līdz papēžiem, pietauvojās ar ūdenim pielāgotu ugunsdzēšamo laivu, kas bija aprīkota ar signalizāciju un citiem savdabīgiem šova elementiem un dalībnieku balsojumā ieguva pirmo vietu par labāko komandas noformējumu.

Kā vienmēr uzsvēruši šīs regates organizatori, lai gan tās ir sacensības, galvenais ir piedalīšanās prieks, un ne jau tas, kas pirmais finišē, vienmēr ir uzvarētājs. To nosaka, izvērtējot gan airēšanas ātrumu, gan savākto atkritumu daudzumu (tas bija viens no sacensību elementiem – braucot pa ūdeni, savākt tajā peldošās pudeles, cigarešu paciņas un citas drazas), gan arī zināšanas viktorīnā par Liepāju.

Ideja par to, ka sacensību laikā ezers jāattīra no visādām drazām, organizatoriem radusies, kad pirms pirmajām sacensībām viņi paši izbraukuši trasi un redzējuši, cik piedrazots ir Liepājas ezers. “Man ir prieks, ka šogad pirmo reizi gružu konteineram varējām aizvērt vāku,” pēc atkritumu nodošanas sacīja T. Šēfers. “Tas nozīmē, ka ezers kļūst tīrāks, un tas ir noticis, arī pateicoties biedrībai “Liepājas ezeri” un tās priekšniekam Ēvaldam Urtānam, kurš šajās sacensībās arī rūpējās par dalībnieku drošību uz ūdens.”

Vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, ka sacensības ir daudz jautrākas, ja dalībnieki gādājuši arī par interesantiem komandu nosaukumiem un noformējumu, šogad viņus rosināja tam pievērst īpašu uzmanību. “Atkal bez ūdens”, “Ašās plekstes”, “Pirāti”, “Sūnu ciema airētāji”, “Baltrocītes” – tās ir tikai dažas izdomas izpausmes, kas atspoguļojās arī airētāju apģērbā.

Kad punkti bija saskaitīti, uzvarētāji noteikti un apbalvoti un organizatoru sarūpētā zivju zupa izēsta, palika vēl pēdējā intriga: kuram tiks galvenā balva? Ar benzīnu darbināmo zāles pļāvēju izlozes kārtībā savā īpašumā ieguva Pauls Kaufmanis, kurš pārstāvēja vienu no piecām “Sūnu ciema airētāju” komandām.

“Gatavojieties – regate noteikti būs arī nākamgad!” šķiroties sacīja Anna un Turaids. 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”