Jūrniecības koledžā atdzimusi ideja atjaunot burāšanas tradīcijas. Skolas laivu bāzes pārvaldnieks Jurijs Timofejevs pastāstīja, ka viņam dots uzdevums atjaunot koledžā “burāšanas spējas”.

“Izmantojot esošo inventāru, ko pārvedām no eliņiem uz bāzi, un piesaistot mūsu kadetus, sākam atjaunot un sakārtot laivas, lai tās varētu laist ūdenī. Taču daudzām vajadzīgs nopietns remonts,” norāda J. Timofejevs. Iepazīt ūdeņus, vadot nelielas laivas, sāk koledžas Jūrskolas audzēkņi. Laivas ilgu laiku bija nostāvējušas eliņā, un vīri skatās, kas jāpielabo, lai varētu laist ūdenī. Viena no laivām jau ir lietošanas kārtībā un ar to pa kanālu manevrē tagad jau 2. kursa jūrskolēni, nākamie stūrmaņi Germans Šķerbakovs un Dominiks Erans Savelis.

Audzēkņu sabiedriskais treneris Aigars Pelns jau gatavo nākamo laivu. “Tā kā laivas ir diezgan senas, tās noder kā mācībām, tā pirmajām praksēm. Varēs arī rīkot sacensības pašu starpā,” pastāsta A. Pelns.

Puišiem ir liela interese par laivām. Kopā ar treneri pie laivas darbojas 2. kursa topošais stūrmanis Maksims Verzuns. Maksims pirmo reizi izbraucis ar tādu nelielu laivu, skolotāji viņu apmācījuši, un viņam tas ļoti patīk. Līdz šim puisim iznācis braukt jūrā tikai tūrisma braucienā ar lielajiem kruīza kuģiem. Maksims mācīties Jūrniecības koledžā atbraucis no Jelgavas, viņš pastāsta, kā radusies interese par jūrniecību: “Es divus gadus dzīvoju Ukrainā, Odesā. Un tur redzēju daudz jūrnieku, piesaistīja viņu formas tērpi, un tad nolēmu, ka tā ir laba, interesenta profesija.”

Kopā ar zēniem ir prakses vadītājs Jurijs Mironovs: “Tā viņiem ir pirmā prakse. Puišus neviens lielā jūrā nelaidīs, jo tie ir pēc pamatskolas, viņiem nav vēl astoņpadsmit gadu. Bet ar šo jau viss sākas, tā viņi iepazīst ūdeņus, mācās vadīt laivu.”

J. Timofejevs savukārt uzver, ka šīs iemaņas puišiem ir ļoti svarīgas: “Mācēs mazu laivu novadīt, tad varēs stūrēt lielus kuģus!”

12Skatīt galeriju