Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Urrā – Andrim un Egilam!

Urrā – Andrim un Egilam!
17.09.2012 11:30

Atslēgvārdi

“Klusu, klusu, nevienam neafišējot,” – tā gandrīz vai sēru tonī iesākas vēstījums mājaslapā udensturisms.lv, darot zināmu, ka Latvijas ūdenstūristu komanda izcīnījusi 3. vietu Pasaules čempionātā raftingā veterāniem. Patiesībā te ir jākliedz visskaļākie urrā, urrā, urrā, jo Latvijas izlases piecu cilvēku komandas sastāvā bija arī divi liepājnieki – ūdenstūristi ar stāžu: Andris Niedols un Egils Pelns.

Kas ir raftings?

Vēl vasaras sākumā nekas neliecināja, ka Andris un Egils postos uz tik liela mēroga sacensībām. Viss sākās ar to, ka neilgi pirms tām abiem piezvanīja Latvijas Raftinga un ūdenstūrisma federācijas raftinga šefs Viesturs Briedis. Ko darāt augusta beigās? Jābrauc uz Čehiju! Komandā viņi bija pieci. Jau abi pieminētie liepājnieki Andris un Egils, kā arī šīs idejas iniciators Viesturs pats, kurš pārstāv ūdenstūristu klubu “Bebri”. Un vēl divi vīri. Juris Roķis, kas arī ir ūdenstūrists ar pieredzi un, lai gan dzīvo un strādā Rīgā, daļēji sevi uzskata par liepājnieku, jo bērnībā šeit kādu laiku dzīvojis – viņa tēvs būvējis Ventas ielas deviņstāvu namus. Tāpēc Juris ūdenstūrisma sacensībās startē kā liepājnieks. Un piektais bija ūdenstūristu kluba “PBO” dalībnieks Raimonds Krauja, kuram mums pa visiem kopā tomēr nekādu saistību ar Liepāju atrast neizdodas.

Un kopā ar viņiem uz Čehiju devās, protams,  arī atbalsta grupa – Andra sieva Inita un Egila sieva Santa, Raimonda draudzene Agnese un visu kopīgs draugs Uldis, kuri ne tikai uzmundrināja mūsējos sacensībās, bet rūpējās gan par to, lai sportisti būtu garšīgi paēduši, gan pildīja fotokorespondentu pienākumus, gan arī devās kopīgā treniņbraucienā.

Bet, pirms ķeramies pie sacensību izklāsta, tiem, kam radies jautājums, kas ir raftings, meklējam atbildi. Visprecīzāko atrodam kādā interneta forumā: tā ir plostošana pa krāčainu kalnu upi. Andrim un Egilam skaļi smiekli: jā, tieši tā tas arī ir! 

Neviens vīrs zem 100 kilogramiem

Pirms ķerties pie lietas, noteikti jāpasaka, ka Pasaules čempionāts raftingā nav nekāds jaunums – tas notiek katru gadu, taču šogad jaunums bija sacensības veterānu grupā (pēc 40 gadu vecuma). Un te nu mūsu Egils varēja izcelties. Viņš bija jaunākais no veterāniem – Egilam 40 gadu palika šogad februārī. Bet viņš stāsta, ka latviešiem bija vēl viena iespēja izcelties – žēl tikai, ka tiesneši to neņēma vērā un nepiešķīra kādu specbalvu. “No mūsu komandas neviens nebija svarā zem 100 kilogramiem,” viņš priecīgi paziņo. Un piebilst: “Ir tomēr atšķirība, vai laivā sēž tādi pavieglāki tipiņi, vai tādi svarīgi vīri kā mēs.”

Un, ja reiz par izcelšanos, tad vēl kāda nianse. Atklāšanas parādē visiem dalībniekiem izdalīti krekli, uz kuriem numuru vietā katrai valstij kā atšķirības zīme lepojas tās karogs, tikai latviešiem karoga vietā… balts tukšums. “Vai nu nezināja, kāds mūsējais izskatās, vai arī nepaspēja uzdrukāt,” spriež liepājnieki. Taču pēc parādes pienākuši organizatori: tā un tā – lai atdodot kreklus. Rīt dabūšot atpakaļ. Un dabūja arī – ar svaigi uzdrukātu Latvijas karogu, turklāt, nopriecājās Inita, tik precīzā Latvijas karoga sarkanā tonī, ka precīzāk vairs nevar. Tas viss kopā ar sirsnīgu atvainošanos lielas ruma pudeles veidolā.

Jā, un vēl kāda pavisam sīka nianse – nezin, ar ko latviešu vīrieši tā bija apbūruši Krievijas komandas sievietes, ka tās nevis juta līdzi savējiem, bet spiedza un kliedza par mūsējiem. Sīkums, bet patīkami!

Latvieši neļāva atpūsties

Lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensības notika četrās disciplīnās: 200 metru sprintā cauri krācēm mākslīgi veidotā kanālā, kas ierīkots tieši šādām sacensībām; paralēlajā sprintā (H2H), kur šo pašu distanci paralēli veic divas komandas, viena otru izspiežot; slalomā, kas arī notika šajā pašā mākslīgo šķēršļu kanālā, un 9 kilometru ātruma nobraucienā.

Mūsējiem kopvērtējumā 3. vieta un pa medaļai arī no katra atsevišķā posma. Pirmo vietu izcīnīja čehi paši. “Līdz tādam līmenim mums vēl augt un augt,” lietišķi secina Egils un Andris. “Kamēr pie mums Latvijā nebūs līdzīga airēšanas kanāla, kur trenēties, mums tādu līmeni nesasniegt.” Egils piemin gadiem ieilgušās cīņas par treniņu vietas ierīkošanu Latvijā. Solīt sola, bet, kā nav, tā nav. Tāpēc nekas cits neatliek, kā treniņiem izmantot sacensības un atpūtas braucienus pa krāčainām kalnu upēm. Tādu piedzīvojumu gan Andra, gan Egila kontā ir, cik tik vajag.

Otrā sacensībās palika Krievijas komanda, bet sīvākie pretinieki par trešo vietu mūsējiem bijuši itālieši – gandrīz punktu punktā gājuši, līdz izdevies izrauties. Arī krievi nav palikuši mūsējiem atzinību parādā – latvieši ne brīdi neesot ļāvuši atpūsties. Nākamgad Pasaules čempionāts raftingā notiks Indonēzijā. Vai latvieši tur piedalīsies – tas gan vēl nav zināms.

Traumas nevaram atļauties!

Savs ūdensprieciņš šai braucienā tika arī līdzbraucējiem – mūsējie uz sacensību vietu devās jau laikus un, lai redzētu, kas gaidāms, iepriekšējā dienā treniņu nolūkos paspēja nobraukt paredzēto ātrumposmu.

“Tur redzējām, kā uz ūdens rūpējas par tūristiem: ik pēc gabala kāds krodziņš,” stāsta Inita. “Bet ne jau tā, ka jākāpj ārā un kaut kur tālu jāiet – nē, laipa ar piedāvātajiem spirdzinājumiem turpat ūdenī. Neizkāpjot no laivas izvēlies, ko gribi, un brauc tālāk.” “Bet krastos un ūdenī nekādu atkritumu – viss ir tīrs,” piebilst Egils. Un Andris atzīmē speciāli laivotājiem ierīkotas nobrauktuves ūdenskritumu un citu šķēršļu vietās – jau laikus par to visu brīdina speciāli izliktas zīmes. Arī par apstāšanās un atspirdzināšanās vietām.

Sacensībās mūsējie iztika bez neviena kritiena, bet tam ir sava priekšvēsture. Kritiens gadījās slaloma treniņbraucienā, kurā Juris traumēja celi. “Sapratām, ka citas traumas vairs nevaram atļauties, un tas mobilizēja,” saka Andris. Tomēr gluži bez tām neiztika – Egilam mājās vēl kādu laiku par sevi atgādināja sāpēs sānā. Tās no konkurentu aira, cīnoties par to, kurš ātrāk tiks uz priekšu paralēlajā sprintā.

Piedzīvojumi uz ūdens ne Andrim, ne Egilam nav sveši. Andri 16 gadu vecumā ūdenstūrismā ievilka Liepājas Tūrisma kluba šefs Aivars Gabaliņš. Uzaicināja laivu pārgājienā ar saliekamajām smailītēm pa Cieceri. Tā tas sākās. Egilu ar ūdenstūrismu inficēja viņa klases audzinātājs, pieredzējis tūrists Jānis Gailis. Uzskaitīt, kur abi pa šiem gadiem bijuši, nav iespējams: ir izmaltas Latvijas upes un liela daļa bijušās Padomju Savienības un pabūts arī šur un tur Eiropā. Egila pieredzē ir arī vairāki ūdenstūrisma ultramaratoni, no kuriem visspilgtāk atmiņā palikuši pirms 11 gadiem trīs diennaktīs pieveiktie 220 kilometru kopā ar brāli Aigaru divvietīgā kanoe laivā: sākums Ciecerē pie krodziņa “Mežavējš” un noslēgums – Irbes upes ietekā jūrā. Tam pa visu visdažādākās upes gan pa straumi, gan pret straumi un arī Usmas ezers.

Andris teic, ka patīk sacensības, taču svarīgāks ir piedzīvojums. Ļoti spilgti viņš atceras braucienu pa upi Pamirā ar divvietīgu piepūšamo armijas glābšanas laivu. Pēkšņi straujš upes sašaurinājums, kritiens, un attopies ūdenī brīdī, kad tāda kā piltuve tevi rauj dzelmē. Atver acis un ieraugi: saulīte ir kaut kur augstu, augstu, bet ūdens tevi rauj arvien dziļāk, līdz izspļauj ārā patālu aiz kritiena vietas. “Tikai tad saproti, kas noticis,” Andris saka un dod padomu: ja kaut kas tāds notiek, nevajag turēties pretī, bet nomest vesti un ļaut, lai ūdens ierauj līdz apakšai, jo ārā tik un tā izsviedīs. Bet Egils kā jautru, ne stindzinošu notikumu atceras laivu pārgājienu pa kādu ezeru. Tā vidū saliņa – laivotāji iekārtojas tur uz naktsguļu, bet no rīta visi ūdenī. Un līmenis ceļas strauji. Tādu tempu, kādā visi toreiz savāca mantas un bija laivās, laikam otrreiz viņš nav piedzīvojis. Tādu piedzīvojumu – gan jautru, gan pamācošu un arī sirdi stindzinošu – viņiem ir pārpārēm, vajag tikai paprasīt, un gan jau pastāstīs.

Bet šodien gan Andris, gan Egils un vēl daudzi mūspuses un visas Latvijas ūdenstūristi ir Saldus pusē Cieceres upē, kur notiek šā gada Latvijas ūdenstūrisma čempionāta pēdējais posms un sezonas slēgšana.

Ģirta Gertsona foto

Egils (no kreisās) un Andris neliedzas: ir prieks par izcīnīto 3. vietu pasaules mēroga sacensībās.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz