Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 19. augusts

+20°C
Vējš: R 10.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Imanta, Melānija

Uz biksēm izlietais piens jeb Stāsti par pirmo mīlestību

Atslēgvārdi jaunieši

Pirmā mīlestība – pilna naivuma, aizrautības, iepriekš neizjustas kņudoņas vēderā, un pasaule pirmoreiz skatāma caur rozā brillēm. Diez vai uz pasaules izdotos atrast kādu, kas nebūtu izbaudījis visas šīs sajūtas. Un pat tad, ja šī pieredze bijusi sāpīga, tieši pirmā mīlestība ir tā, kuru nereti cilvēks atceras visu savu turpmāko mūžu. Par savām pirmajām simpātijām ir ko pastāstīt arī uzrunātajiem jauniešiem.

Kristaps (16 gadu):
– Pirmā mīlestība – tas laikam visiem ir kas īpašs. Man vismaz bija. Ir. Lai gan pirms tam man bija vairākas attiecības, tās neuztvēru nopietni. Tās pat nevarēja īsti nosaukt par attiecībām. Pret meitenēm nejutu to, ko viņas pret mani, vai viņas nejuta to, ko es pret viņām, tāpēc viss ātri beidzās. Tā bija līdz brīdim, kad pamatskolā ievēroju kādu meiteni no paralēlās klases.

Vasarā tas likās kas īpašs, ja gadījās satikt savu simpātiju divas dienas pēc kārtas. Nespēju viņu izmest no prāta. Speciāli devos pastaigāties pa centru cerībā, ka viņa tur varētu būt. Nesatiku. Bet varbūt tieši tādēļ domāju par viņu arvien biežāk un biežāk.

Kad atkal sākās skola, ar skatienu viņai sekoju. Kad portālā www.draugiem.lv varēja izveidot aptauju, viņa bija cilvēks, kurš atbildēja pareizi gandrīz vai uz visiem jautājumiem. Mani nepazīstot. Tas bija pietiekami labs iemesls, lai viņai aizrakstītu. Kaut gan pirms tam nevienai netiku rakstījis. Laikam gaidīju to īsto. Un sagaidīju... Sarakstījāmies kādu laiciņu, līdz spēju viņai atzīties. Tas bija tieši pilnmēness laikā. Viņa diemžēl nejuta pret mani to, ko jutu es pret viņu. To pārdzīvoju kādu mēnesi, pēc tam saņēmos un biju atkal smaidīgs un priecīgs. Atguvis spēkus, iesāku atkal sarakstīties ar viņu. Man izdevās viņu patīkami pārsteigt svētkos, tas atstāja labu iespaidu. Vēl pēc kāda laiciņa tikāmies, kad bijām sarakstījušies jau ar īsziņu starpniecību un iepazinām viens otru vēl labāk. Kopš tā laika esam kopā. Ir pagājis gandrīz gads, un esmu priecīgs, ka meitene, ar ko esmu kopā, ir mana pirmā mīlestība. Jauka sajūta.

Sabīne (18 gadu):
– Pirmā mīlestība. Patiesībā tagad to atceros ar smaidu. Pirmoreiz iemīlējusies jutos bērnudārzā, šķiet, četru gadu vecumā. Zēns bija gadu vecāks. Biju simtprocentīgi pārliecināta, ka viņš ir mana mūža lielā mīlestība, bez kuras nekam citam nav nozīmes. Katru dienu centos uzturēties viņa tuvumā. Bieži vien bez mazākās kautrības dāļāju viņam mazas, mīļas bučiņas. Viņš, protams, bija diezgan apjucis, tomēr nekādu pretestību neizrādīja. Tagad neesmu viņu redzējusi gadiem ilgi, tomēr šis laiks atmiņā palicis kā amizants un patīkams bērnības piedzīvojums.

Līga (18 gadu):
– Tas bija sen pašā skaistākajā dzīves laikā – bērnībā. Protams, nav grūti minēt, kur, – bērnudārzā. Atmiņas gan man nav nekādas spilgtās, bet vienu es atceros – bija liela, liela mīlestība. Pēc vecāku un vecākās māsas stāstītā, es tiešām esmu lidinājusies mākoņos. Dienu no dienas nākusi smaidīga mājās, stāstījusi par katru jauno vārdu, ko mana mīlestība Jānis bija teicis. Atceros viņu kā mazu, blondu puisīti, un, ja godīgi, pat nezinu, kāpēc viņš man tik ļoti patika. Bet visjaukākais ir tas, ka joprojām esam pazīstami un esam kopā izsmējušies par bērnudārza piedzīvojumiem.

Elvīra (19 gaui):
– Stāsts par manu pirmo mīlestību sākās ar vārdiem: reiz sensenos laikos... Bet pasaka nebeidzas ar vārdiem: dzīvoja laimīgi kopā līdz mūža galam.

Ar savu pirmo mīlestību iepazinos apmēram pirms septiņiem gadiem. Man tad bija 12 gadu, viņam arī. Veids, kā es iepazinos, tiešām bija ļoti specifisks. Katru vasaru es dodos uz nometni, kurā pavadu nedēļu. Nometne katru gadu notiek citā vietā, un arī nokļūšana uz nometni katru gadu ir citādāka. Citreiz ar mašīnu, citreiz ar autobusu. Toreiz braucu ar vilcienu. Tajā iepazinos ar kādu puisi, ar kuru un citiem nometnes dalībniekiem spēlēju spēles un piedziedāju visu vagonu. Bet tobrīd viņu vēl tik ļoti neievēroju, jo viņš ar citiem zēniem runājās nedaudz attālāk no mums pārējiem.

Izstāstīšu, kā es iepazinos tieši ar viņu! Tas notika tā: viņa omīte uz nometni bija paņēmusi līdzi visādus lauku labums (pienu, sviestu, krējumu, maizi u.c.). Un omītes, kā jau omītes, ņem līdzi daudz maisiņu, somiņu un vēl visādas citādas tašiņas. Un gadījās tā, ka manai lielajai mīlestībai omītes labais lauku piens uzlija uz biksēm, jo viņš pagadījās ceļā, kad viņai no rokām izslīdēja maiss. Protams, piens izlijis, burka saplēsta, mīlestība aplieta... Nezinu, kas tajā mirklī man viņā iepatikās – viņa blondie mati un smaids vai arī tas, ka viņš bija aplējies ar pienu. Visu nometnes laiku sarakstījāmies ar zīmītēm un, kā vien varējām, izrādījām viens otram savas simpātijas.

Par piemiņu no tās nometnes manā skapī vēl tagad stāv krekliņš, kur visi ir parakstījušies – arī viņš.

Kopš tā brīža ir pagājuši septiņi gadi. Sešus gadus sarakstījāmies. Jā, sazvanījāmies arī. Pēc sešu gadu sarakstes viņš mani uzaicināja ciemos. Nezinu, kas bija mainījies – vai blondums zudis, vai arī piens uz biksēm nebija uzlijis, bet no manas puses lielā mīla bija zudusi. Tagad esam labi draugi.

Kā jau teicu, stāsts nebeidzas ar vārdiem: dzīvoja laimīgi kopā līdz mūža galam. Bet laimīgi mēs esam gan, tikai ne kopā. Varu vienīgi vēlēt katram satikt to savu īsto un vienīgo mīlestību!

Daira Šteinberga,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!