Vai jūs būtu gribējis 2009. gada pasaules hokeja čempionāta laikā atrasties Šveicē, būt dažus metrus no ledus klātā laukuma un skatīties, kā latviešu hokejistiem, mēģinot uzveikt pretiniekus, tek sviedri un kā mirdz viņu acis, kad ripa ielido vārtos?

Vai būtu gribējuši sēdēt fanu teltī līdzās ļaudīm, kuriem, tāpat kā jums, ap kaklu plīvo šalle Latvijas karoga krāsās, un kopā ar viņiem dziedāt, aurot, gavilēt, kritizēt… Jā, un vēl iepazīties un sadraudzēties ar citu valstu faniem. Nu, protams, ka būtu vēlējušies! Daudzi uzreiz iebildīs, ka cilvēkiem, kuriem nav labi ienākumi, tas ir tikai sapnis. Taču tā nav! Frizierei Dacei un viņas vīram, uzņēmuma “Trelleborg” darbiniekam Aldim Smilgam šis ceļojums izmaksāja tikai tik, cik vērta ir “Gillette” žilešu iepakojuma paciņa.

Ar izvēli nevilcinājās

Droši vien esat dzirdējuši stāstu, kurā kāds vīrs, nonācis debesīs, pārmet Dievam, kāpēc viņš, kurš savā mūžā bijis labs bez gala, nekad nav laimējies loterijā, lai būtu atvieglota viņa sūri grūtā ikdiena. Ko teica Dievs? Viņš būtu ļāvis cilvēkam vinnēt, ja vien tas kaut reizi būtu nopircis loterijas biļeti.

Tā gluži nav, ka Dace un Aldis būtu aizrāvušies ar loterijas biļešu pirkšanu, tādējādi nodrošinoties, ka nepalaidīs garām nevienu izdevību. Bet šad tad viņiem patīk piedalīties akcijās un loterijās. Laimesti lielākoties bijuši nelieli līdz brīdim, kad veikalā “Drogas” Aldis iegādājās “Gillette” skuvekļus. Tajā brīdī viņi vēl nezināja, ka var ko laimēt. Kad iepakojums bija rokā, pāris pamanīja paziņojumu, ka iespējams piedalīties loterijā, laimēt ceļojumu uz Šveici un divatā vērot pasaule hokeja čempionātu. Kad Aldim zvanīja un paziņoja par galvenā laimesta iegūšanu, Dace tam īsti vēl neticēja. Tikai tad, kad viņa ieraudzīja sava vīra vārdu “Gillette” mājaslapā, bija droša, ka kaut kas tāds var notikt arī ar viņiem.

“Protams, uzreiz piekritu! Tas taču ir hokejs un savējie ir jāatbalsta!” ar aizrautību saka Dace, atbildot, vai uzreiz pieņēma lēmumu doties uz Šveici. Iespējams, kāds, kurš ar sportu nav uz tu, kādu brīdi tomēr būtu vilcinājies un atzīmējis plusus un mīnusus šādam ceļojumam, lai nonāktu pie pareizās atbildes. Bet uz Smilgu ģimeni tas neattiecas. Jo gan Dace un Aldis, gan viņu vecāki ir lieli hokeja fani, kurus bieži var sastapt Liepājas ledushallē. Dace piebilst, ka viņi bija klāt arī bēdīgi slavenajā spēlē ar klubu “ASK Ogre”, kuras laikā izraisījās liels jandāliņš.

Šveicē liepājnieki pabija nedēļu. Laimestā bez aviobiļetēm un uzturēšanās viesnīcā ietilpa vēl ieejas kartes uz trim hokeja spēlēm. Dace apgalvo, ka visvairāk palikusi atmiņā latviešu cīņa ar zviedriem, pēc kuras daudziem Latvijas faniem aizkustinājuma dēļ acīs bijušas asaras. Smilgu pāris redzējis arī Latvijas spēli ar ASV un Austrijas komandu.

Dace ir pārliecināta, ka, vērojot spēles klātienē, nevis televīzijā, tās spēj aizraut pat tos, kuri nav šī sporta veida piekritēji. “Redzot, kā apkārt cilvēki kliedz un gavilē, atbalstot savējos, adrenalīns strauji ceļas. Hokeja hallē valda lielas kaislības,” tagad zina Dace. Arī viņa pati kopā ar vīru nav žēlojusi balsi. Bet vēl vairāk fanošanas dēļ cietuši rokas pirksti. “Es visu laiku ļoti cieši turēju īkšķus. Kad spēle beidzās, pirkstus pat izliekt nevarēju,” nu jau ar smaidu atceras liepājniece. Domājams, ka šādi rīkojās ne viens vien latvietis, kas, iespējams, Latvijas komandai palīdzēja izcīnīt augsto septīto vietu.

Dace uzskata, ka septītā vieta tiešām bija godam nopelnīta, jo mūsējie spēlēs sevi izlikuši. To viņa var droši apgalvot, jo “Gillette” pārstāvji bija sarūpējuši sēdvietas ļoti labās vietās. Arī no organizatoriskā viedokļa liepājnieki neko sliktu par čempionātu nevar teikt – hallē iekļūt un atrast savas vietas varēja ātri, arī ar izkļūšanu nebija problēmu. Nenoliedzami, bija arī pa kādam pārāk iesilušam līdzjutējam, bet nekādu skādi šie cilvēki sev un citiem nav sagādājuši.

Draugos pat ar konkurentiem

Protams, Šveicē bija sabraukuši ne tikai latvieši, savas komandas bija ieradušies atbalstīt arī vairāku citu valstu pārstāvji. “Visi tur bija ļoti draudzīgi, nāca cits ar citu parunāties un fotografēties.” Uzturoties fanu teltī, kura bija uzcelta katras valsts hokeja atbalstītājiem, Smilgu ģimene iedraudzējusies ar vairākiem latviešiem no dažādām Latvijas vietām.

Lai gan pēdējā laikā mēdz pārmest, ka latviešu fani palikuši kūtrāki, Dace apgalvo, ka vismaz Šveicē tautieši uzvedušies kā pienākas – skaļumu ar bungām, balsīm un taurēm taisījuši lielum lielo. Viņai īpaši palikusi prātā bundzinieku saspēle, respektīvi, vīri ar dažāda izmēra bungām bija izvietojušies pa visu halli un sitienus ar saviem instrumentiem izdarīja vienlaicīgi, radot burvīgu un neaizmirstamu efektu. Dace nezina, vai viņi iepriekš jau bija izmēģinājuši, ko un kā spēlēs, vai arī šie latviešu bungotāji jau tik ilgus gadus braukā uz spēlēm, ka cits citu saprot pēc acu skatiena.

Sniegotajos kalnos pēdas neatstāja

Vienīgais šī ceļojuma mīnuss, pēc Daces teiktā, bija laika apstākļi – visu nedēļu bija lietains un pavēss. Taču tas nebija iemesls, lai brīvajā laikā uzturētos viesnīcā un neapskatītu Berni, kur notika čempionāts. Vadoties pēc kartes, Smilgu pāris iepazinis apkārti, nonākot pie secinājuma, ka pilsēta ir ļoti sakopta un tā ir bagātīgi izdaiļota ar lielākām un mazākām strūklakām. “Berne ir ļoti maziņa un mīļa, un tās ceļi ved no kalna augšā un lejā,” atsauc atmiņā Dace. Brīvajā laikā pāris pastaigāja arī pa bodītēm un piemiņai no pasaules čempionāta atveda dažādus suvenīrus. Liepājniece gan skumji nopūšas, stāstot, ka slikto laika apstākļu dēļ nav izdevies uzkāpt sniegotajos kalnos.

Rādot bildes no ceļojuma, Dace vērš uzmanību uz kādu foto, kurā redzama pilsētas laukumā uzcelta skatuve. Tā iemūžināta no viņu viesnīcas numuriņa loga. Liepājniece komentē, ka tobrīd paralēli hokeja čempionātam Bernē atzīmēta zviedru nedēļa un uzstājušies daudzi mākslinieki, kurus viņi pastarpināti paklausījušies.

Uzturoties nedēļu Šveicē, pārim bija iespēja rast nelielu priekšstatu par pašiem šveiciešiem. “Viņi ir ļoti sirsnīgi, patīkami un atsaucīgi cilvēki,” raksturo Dace. Latviešus uzrunājuši šveiciešu žurnālisti, arī no televīzijas, kuri pēc jautājumu uzdošanas paslavējuši iebraucējus par apņēmību mērot ceļu uz citu valsti un atbalstīt savējos. Visticamāk, to Smilgu pāris darīs arī turpmāk, jo vēlas atkal gūt tās emocijas, kas rodas, vērojot spēli klātienē. Dace apsver, ka nākamgad varētu noīrēt busiņu un uz čempionātu Vācijā doties kuplākā skaitā. Iespējams, tad pievienotos arī abu jauno cilvēku vecāki, kuri Latvijas hokejistu pirmo trīs spēļu laikā sēdējuši pie televizora un cītīgi mēģinājuši ieraudzīt skatītāju rindās savas atvasītes.

Foto no personīgā arhīva

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Pirms došanās uz Šveici Dace un Aldis bija iegādājušies īsta latviešu fana ekipējumu – cepuri, kreklu un šalli sarkanbaltsarkanā krāsā.

Berne liepājniekus savaldzināja ar daudzajām strūklakām, kas ir cita par citu skaistāka.

Mazas mājiņas, sakopta apkārtne un kalni – Šveicei raksturīgas vērtības.