Svētdienas vakarā Liepājas teātrī ar ovācijām, publikai pieceļoties kājās, liepājnieki pauda savu attieksmi pret dzirdēto un reizē atvadījās no 2.starptautiskā džeza mūzikas festivāla “Aile Jazz”, kas četras dienas pieskandināja mūsu pilsētu. Ne jau katru reizi festivālos tā palaimējas, ka izdodas mūzikas svētkus tik veiksmīgi, varētu teikt, pat ar bliezienu atklāt un arī beigt. Tā tas bija ar lietuviešu džeza mūziķu un dejotāju burtiski dzirksteļojošo atklāšanas programmu Latviešu biedrības namā un spožo nobeiguma koncertu Liepājas teātrī, kurā muzicēja  maestro Raimonds Pauls kopā ar igauņu izcilo kontrabasistu Tāvo Remmelu, mūsu sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu un ģitāristu Aivaru Hermani.

Liepājas Simfonisko orķestri un festivāla māksliniecisko vadītāju, diriģentu Jēkabu Ozoliņu priekšgalā, ar jaunās paaudzes dziedātājiem Kristīni Dobeli, Andri Ērgli, saksofonistu Aleksandru Balinski un šā festivāla atklājumu – liepājnieci, akordeonisti Lindu Rozentāli.

Festivāla “Aile Jazz” nobeiguma koncertā skanēja maestro Raimonda Paula piano šovs “Es un citi liepājnieki”. Raimonds Pauls ir ne vien izcilākais latviešu tā saucamās vieglās mūzikas komponists, bet arī neatkārtojams džeza pianists un improvizētājs, kuru nekļūdīgi var atšķirt pēc viņa individuālā spēles stila. Koncerta pirmajā daļā skanēja klasiķu Baha un Bēthovena skaņdarbu improvizācijas, Džordža Geršvina “Rapsodijas blūza stilā”, kā arī tādi izcili un labi pazīstami skaņdarbi kā Leroja Brauna “Sentimentālais ceļojums”, Kola Portera “I love Paris” (“Es mīlu Parīzi”) un citi. Savukārt koncerta otrajā daļā varēja izsekot maestro saspēlei ar solistiem un orķestri.

Nobeiguma koncerta nosaukums “Es un citi liepājnieki” nav nejaušs. Kā apliecināja pats Raimonds Pauls: “Ar Liepāju un Liepājas Simfonisko orķestri mani vieno sena un skaista draudzība, pirmo reizi te uzstājos 1957.gadā.” Tātad pagājis pusgadsimts.