Ir sācies vēsais un tumšais laiks, un gribam sevi sasildīt ne tikai fiziski, bet arī morāli. Ko darīt? Varam papētīt internetā, kā arī populārākajos Latvijas izdevumos literāru darbu sarakstus, varam doties uz kino.

Taču bez šiem variantiem, arī Liepājas teātris mums piedāvā savu 103. sezonu, kas mūs sagaida ar daudzām un dažādām izrādēm. Taču, lai cik tas interesanti nebūtu, aktuāls ir jautājums – ko vilkt mugurā, dodoties uz teātri, operu vai kino? Ja uz kino varam doties džinsos un džemperī, un par to mums nebūs jāsarkst, tad kā ir ar teātri vai operu?

Nesen apmeklēju kādu pasākumu Rīgas Nacionālajā Operā un tur pavērās ļoti interesanta aina. Mani vecāki un vecvecāki tika audzināti pēc principa – solīdās vietās ierodies tērpies solīdi, bet kā ir ar mums? Kur dažiem no mums zūd šī zelta gudrība? Tātad, varēju novērot, ka bija ieradušās kundzes tērpušās smalkās vakarkleitās un kostīmos, kungi – uzvalkos, bet tā bija tikai daļa no publikas. Kāda bija otrā daļa? Piedodiet par izteicienu, bet kā no tirgus plača! Sievietes – džinsos, džemperos, bez sasukas utt., līdzīgi arī vīriešu kārtas pārstāvji.

Kā ar mūsu sapratni par ģērbšanos?

Sandra: “Parasti uz teātri dodos kostīmā. Bērnu arī radinu pie domas, ka uz oficiāliem pasākumiem un svinīgām vietām jādodas uzvalkā.”

Aina: “Reti pie tā īpaši piedomāju. Esmu radusi ģērbties tā, lai man ir ērti. Gluži džinsos uz teātri nedošos, bet, vai es kā pirmajās klases skolniece vilkšu baltu blūzi un melnus svārkus, arī šaubos.”

Varam teikt – cik cilvēku, tik viedokļu ,– bet ko mums saka simtiem gadu vecas tradīcijas? Dāmas pēc sešiem vakarā ierodas “lielajās” vakarkleitās vai arī kostīmos, kur svārku garums kā minimums beidzas zem ceļa. Toties kungi – smokingā, ja pasākums ļoti oficiāls (tas parasti tiek norādīts ielūgumā) vai arī vienkārši uzvalkā, kurš ir saskaņots ar dāmas apģērbu. Ja dodies pārī, tad saskaņoties ar savu otro pusīti ir obligāts noteikums, jo nav glīti, ja dāma ir tērpusies elegantā vakarkleitā, bet kungs – džemperī ar uzvalka biksēm vai džinsos.

Piebremzēsim šo visatļautības vilcienu un uz kino ģērbsimies tā, kā pienākas, bet uz teātri vai operu atbilstoši prasībām, kas ir iesakņojušās jau gadsimtu garumā. Jāpiebilst, ka izpratne par ģērbšanos ir viens no mūsu intelekta rādītājiem.  Dizaineris Normunds Vamzis šo ģērbšanos atšķirību noraksta uz to, ka teātrī un operā satiekas divas dažādas pasaules. Viena ir nedaudz labāk situēta par otru, un tā, kura ir labāk situēta, cenšas pieskaņoties tai, kura nav. Un tā arī rodoties cilvēki, kuri var ierasties teātrī džinsos un džemperī.