Liepājnieku Daces Vīksnes (R3 distance) un Jāņa Vīksnes (Full distance) rīkotais un Liepājas pilsētas Domes atbalstītais tūrisma brauciens “Kurzemes taurenis 2013”, kas notika no 26. līdz 28.jūlijam, veiksmīgi noslēdzies. Lūk, kā mums gāja.

26.jūlija rītā uz starta Rožu laukumā pie Liepājas TIB satikās un savstarpēji iepazinās 11 gaidāmā pasākuma dalībnieki. Četri dalībnieki izvēlējās pieveikt 500km garo pilno distanci Liepāja-Saldus-Kuldīga-Talsi-Ventspils-Kuldīga-Liepāja. Pārējie septiņi, no kuriem jaunākā brauciena dalībniece Sabīne Glumane, kas brauca kopā ar mammu Artu, bija tikai 12 gadus veca, deva priekšroku 300km garajai R3 distancei Liepāja-Kuldīga-Ventspils-Liepāja. Pēc īsas instruktāžas visi dalībnieki saņēma Liepājas pilsētas karodziņus, kurus nostiprināja pie saviem velosipēdiem, rādot pārējiem, ka tie esam mēs – liepājnieki, kas aktīvi apceļo dzimtās Kurzemes lielākās pilsētas.

Piektdiena, 26.jūlijs. Uzsākot braucienu, abas grupas Liepājas centrā turējās kopā, uzmanīgi stūrējot uz pirmo pieejamo veloceliņu un liekot pilsētas iedzīvotājiem un viesiem izbrīnā atskatīties uz pilnībā ekipētajiem velosipēdistiem, kas ar zvaniņiem atbildēja uz apkārtējo roku mājieniem. Pēc tam Full distances dalībnieki sāka kāpināt tempu un drīz vien pazuda no R3 dalībnieku redzesloka. Pēc nepilnām trim stundām plkst. 12.55 iebraucām Skrundā. Sazvanoties ar R3 grupu, noskaidrojām, ka dalībniecei Egitai netālu no Aizputes ir radies tā saucamais ”mīkstais”. Jānis Ābele, kas bija vienīgais R3 distances vīriešu kārtas dalībnieks, operatīvipalīdzēja tikt galā ar radušos problēmu, nomainot kameru, un R3 grupa pilnvērtīgi varēja turpināt ceļu. Plkst.15.00 Full grupa sasniedza Saldu, kur arī mums nācās meklēt velosipēdu darbnīcu, jo jau aiz Skrundas vienam no dalībniekiem radās problēmas ar pedāļu ass centra monobloku, kas bija atskrūvējies, apgrūtinot pārvietošanos.

Mums bija arī savs tā teikt ”zaķis”, vienas dienas dalībnieks Askolds, kas līdzīgi kā krosa distancēs, maksimāli velk grupu un tad izstājas. Viņš, kopā ar Mārtiņu no biedrības ”VeloRedele”, turēja tempu no Saldus līdz Kuldīgai, liekot pārējiem saņemties un turēt līdzi. Tādējādi Full distances dalībnieki nakšņošanas vietā pie Ventas rumbas ieradās pirmie. Iekārtojāmies un sagaidījām R3 distances dalībniekus ar ovācijām. Vakara cēlienā notika sarunas pie kopējā vakariņu galda. Iepazīšanās spēles laikā ikviens iegaumēja pārējo dalībnieku vārdus. Atraktīvākie velobrauciena ”Kurzemes Taurenis 2013” dalībnieki tika arī pie Liepājas pilsētas Domes sagatavotajām pārsteiguma balviņām.

Sestdiena, 27.jūlijs. Pirms izbraukšanas atvadījāmies arī no R3 grupas jaunākās dalībnieces Sabīnes, kurai līdzīgi kā Askoldam no Full grupas, dalība velobraucienā bija beigusies. Plkst.10.05 abas grupas uzsāka katra savu paredzēto dienas maršrutu. Full grupa, izmantojot labvēlīgos laika apstākļus, centās atkal kāpināt tempu, jo R3 grupai šī bija paredzēta kā atslodzes diena, veicot īsāko visas trases posmu no Kuldīgas līdz Ventspilij. Iebraucot Rendā, sazinājāmies ar R3 grupu, kas ziņoja, ka esot jau pie Nabes ezeriem.

Plkst.14.00 atzīmējāmies pie Talsu simbola ar Liepājas karogu rokās un uzņēmām kursu uz Ventspili. Uģis atvainojās, ka nāksies izstāties no turpmākās dalības velobraucienā, jo R3 grupa nosprieda, ka nenakšņos Ventspilī, bet turpinās ceļu līdz Jūrkalnei, veicot daļu no pēdējās dienas plānotā posma. Tas Uģim lika padoties, jo mūsu plānotajai dienas distancei pievienoja vēl aptuveni 50km, kas kopā ir jau pāri 200km vienai dienai. Sazvanīju R3 grupu, kas jau bija ceļā, lūdzot pasaudzēt Full grupas pēdējos ”mohikāņus” un nakšņot Užavā, kas ļautu mums ietaupīt 25km. R3 grupa savstarpēji apspriedās un piekrita piedāvājumam, uzsākot īstas brīvdabas fotosesijas pa ceļam.

Lai padarītu interesantāku savu atlikušo ceļu, R3 dalībnieki no Ventspils līdz Užavai brauca pa grants ceļu. Mēs savukārt plkst.18.30 ieradāmies Ventspilī, uzņēmām atzīmēšanās foto un ātri ieēduši, atsākām ceļu.

Nepilnas stundas laikā sasniedzām Užavu, kur R3 grupa šoreiz sagaidīja mūs. Atradām savu īpašo vietu, kur ”Kurzemes Taurenis” nolaidās uz palikšanu. R3 grupas boss Dace visus sasmīdināja ar spārnoto dienas teicienu – ”Kurš izdomāja tos kalnus?”, jo R3 grupas dalībnieki pamatā ir daiļā dzimuma, kas proporcionāli dabū tādu pašu slodzi kā mēs, džeki, pilnajā distancē. R3 grupas Jānis arī deva artavu brauciena gara uzturēšanai, ik pa laikam izmetot frāzi- ”Cik labi, ka mēs visi atkal esam savienojušies!”, jo laiku pa laikam grupa, braucot, viegli izstiepusies pārsimts metru attālumā starp brauciena dalībniekiem, kas ir tikai normāli, ņemot vērā, ka katram dalībniekam ir savs braukšanas ritms! Un vēl – nenoskaidrotu apstākļu dēļ Jānis tika arī pie iesaukas ”Rīvētājs”. Tie, kas vēlas noskaidrot, kādēļ tāda iesauka dota, ir laipni aicināti mums pievienoties nākamā gada velobraucienā, kas notiks pa mūsu kaimiņzemi, Lietuvu.

Pēc saulrieta fotosesijas uz jūras fona, vakara krēslas apņemtiem sēžot pie ugunskura, runājām par plaša spektra tēmām, kas nez kādēļ vienmēr atdūrās pie sarunām par stārķiem. Tas visus krietni uzjautrināja, liekot uz brīdi aizmirst par sāpošajām kājām un pēcpusēm. Uz tādas pozitīvās nots devāmies pie miera. Šoreiz jau pirms pusnakts visa nometne saldi dusēja, jūras šalkām mūs ieaijājot miegā.

Svētdiena, 28.jūlijs. Vienojāmies, ka šodien abas grupas brauks kopā, lai vienlaicīgi varētu ierasties Liepājā, tādējādi neaizkavējot dalībnieku apbalvošanu pēc brauciena. Jūrkalnē piestājām pie slavenā stāvkrasta, jo tik iespaidīgu, elpu aizraujošu skatu no augšas uz jūru neviens no brauciena dalībniekiem nevēlējās laist garām. Pa ceļam lauku mājās lūdzām uzpildīt mūsu iztukšotās dzeramā ūdens pudeles. Saimnieks bija lasījis rakstu par velotūrisma braucienu ”Kurzemes Taurenis 2013” un viņam prieks, ka esam izvēlējušies viņa māju, lai papildinātu ūdens krājumus. Saprotams, ka pateicības vārdus papildinājām arī ar Liepājas pilsētas karodziņa dāvāšanu, par ko no visiem klātesošajiem tikai mājas sargs, suns, šķiet, nebija diez ko apmierināts, jo ik pa laikam ierējās, stāvot nomaļus no velobraucēju grupas. Mums gan nebija laika uzkavēties, jo saule dienvidū stipri cepināja un vakardienas iedegums uz ķermeņa vietām sāka pārvērsties par ”piedegumu”, par ko, vismaz pagaidām, vēl neviens nesūdzējās.

Kapsēdē pie veikala sarunājām, ka nogurušākie līdz Liepājai brauks tālāk pa šoseju, pārējie četri dalībnieki pa grants ceļu garām karjerām, pa veco dzelzceļa līniju. Tikāmies brauciena ceremoniālajā apbalvošanas vietā – pludmalē pie Liepājas pilsētas lielajiem burtiem, kur notika svinīgā sertifikātu pasniegšana.

Neskatoties uz sīkajām tehniskajām ķibelēm, ikviens velobrauciena ”Kurzemes Taurenis 2013” dalībnieks ir pelnījis saukties – Goda liepājnieks, jo pilnīgi visā brauciena laikā, sarunās ar apkārtējiem tika popularizēta Liepājas pilsēta. Liepājas pilsētas karodziņi pie velosipēdiem radīja pilsētas atpazīstamību no attāluma. ”Kurzemes Taurenis” ir atgriezies Liepājā. Arta Glumane, Sabīne Glumane, Ilze Mažaika, Jānis Ābele, Sabīne Priediena, Egita Zunde, Mārtiņš Zālītis, Uģis Vīksne, Askolds Gludavs un, protams, mēs, brauciena organizatori – Dace Vīksne un Jānis Vīksne esam daļa no tā!

Sirsnīgu paldies vēlamies teikt arī mūsu brauciena atbalstītājiem – Liepājas pilsētas Domei, sevišķi Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas meitenēm Evitai Enģelei un Zanei Ģirnei, portālam liepajniekiem.lv un personīgi Ligitai Kupčus, T/C Baata un personīgi Baibai Indriksonei, SIA Bātas Avots un personīgi Jānim Meniķim un Senorai Brahmanei kā arī Liepājas TIB darbiniekiem. Bez jums, mūsu atbalstītājiem, velobraucienu ”Kurzemes taurenis 2013” noorganizēt tādā līmenī diez vai izdotos.

FOTO galerija: http://www.liepajniekiem.lv/galerijas/velobrauciens-kurzemes-taurenis-97664