Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vācu zeļļi piepilda sapni

Vācu zeļļi piepilda sapni
Foto: Ruslans Šuļga
20.07.2018 07:15

liepajniekiem.lv

“Tas mēdz būt nogurdinoši, bet mēs esam brīvi,” smaidot nosaka vācu celtnieks Pius, kurš kopā ar zelta rotaslietu amatnieci Jasmīni un mēbeļu galdnieku Malti ceļo pēc savas valsts 800 gadus senajām amatnieku tradīcijām un nu piestājuši Liepājā.

Viņi ir pamanāmi, jo visur dodas tradicionālajā zeļļu darba apģērbā – baltā kreklā, melnā vestē, žaketē un biksēs, ar cepuri galvā, mantu saini uz muguras un spieķi. Vācu tradīcijas paredz, ka pēc aroda apguves amatnieki dodas ceļojumā, kas ilgst vismaz trīs gadus un vienu dienu, lai izzinātu pasauli, cilvēkus, tradīcijas un gūtu jaunas prasmes, lai tiktu atzīti par meistariem.

Spontāni uz Liepāju

Abi vīrieši satikušies, strādājot Dānijā, taču pēc aptuveni divu gadu ceļošanas Zviedrijā viņiem pievienojusies Jasmīne, kurai šis piedzīvojums ilgst gandrīz gadu. Abi vīrieši jau drīkst doties mājup, taču Malti ir izlēmis Vācijā atgriezties nākamā gada sākumā. “Mana mamma vēlējās, lai pieņemu šādu lēmumu,” nosmej puisis. “Kad biju ceļojis jau trīs gadus, es nespēju atgriezties mājās, jo man šķita, ka neesmu vēl piedzīvojis gana. Domāju par visu, ko biju sapņojis paveikt, – mans mērķis bija apceļot Baltijas valstis, tādēļ izlēmu ceļot, līdz to paveikšu.”

Ceļojums amatniekus paspējis aizvest uz dažādām vietām, un no Sāremā viņi izlēmuši doties uz Rīgu, lai nu jau kopīgo ieceri beidzot piepildītu. Jautāts, kādēļ tieši šāds sapnis, Malti atbild: “Es tiešām nezinu. Es nekad iepriekš šeit nebiju bijis, taču esmu lasījis un dzirdējis daudz labu stāstu par Baltijas valstīm. Es vienkārši iedomājos, ka šeit dzīve ir daudz mierīgāka nekā Vācijā – tur viss notiek lielā stresā. Man likās, ka šeit visiem ir tāds “meditējošs” dzīvesveids. Pat nezinu, kādēļ tā. Varbūt tāpēc, ka tuvāk austrumiem? Man vienkārši tas viss likās ļoti interesanti!”

Kaut arī Latvijā viņi pavadījuši vien četras dienas, iespaidi par mūsu zemi ir labāki, nekā cerēts. Ierodoties Rīgā, amatnieki nav zinājuši, kur tālāk dosies, bet Jasmīne spontāni izvēlējusies Liepāju, un visi tam piekrituši.

Tālāk ceļotāji izlēmuši doties uz Klaipēdas pusi, taču ne vienmēr ir zināms, kurp īsti vedīs ceļš, jo reizēm, iekāpjot svešinieku mašīnā, viņu maršruts sāk šķist interesantāks un plāni vienā mirklī var mainīties.

Nakts kāpās pie jūras

Amatniekiem nav ļauts tērēt naudu transportam vai naktsmītnēm, tādēļ visbiežāk ceļojums norit, pārvietojoties ar stopiem, un par naktsmītni tiek izvēlēta laipnu cilvēku piedāvātā guļvieta. Tiesa, ne vienmēr viņiem tādu izdodas atrast. Pirmo nakti Liepājā jaunieši pavadījuši kāpās pie jūras, ieritinājušies savos guļammaisos. “Mēs nekad nebijām redzējuši tik daudz knaušu,” nosmej Jasmīne.

Taču nākamajā naktī par laipnu namatēvu kļuvis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Kronbergs, kurš ceļotājiem arī izrādījis daļu mūsu pilsētas. Vācieši priecājas, ka cilvēki ir ļoti atsaucīgi. “Amatnieka tēls mums atver daudz durvju,” stāsta Pius.

Ceļojot viņiem jānopelna nauda ēdienam, tādēļ priecājas par piedāvātajiem darbiem. “Reizēm braucam automašīnā ar stopiem, stāstām par sevi un cilvēki piedāvā paveikt kādu lietderīgu darbu – ielikt grīdu, uzbūvēt terasei jumtu vai ko salabot.” Strādājot viņiem cilvēkus un kultūru izdodoties iepazīt vislabāk. “Patiesībā darbs mums ir kā brīvdienas, jo tad mēs daudz uzzinām, mums ir stabilitāte – jumts virs galvas, ienākumi, vieta, kur nomazgāties pašiem un izmazgāt drēbes,” skaidro Malti.

Ceļojums norit bez mobilajiem telefoniem, tomēr zeļļi neskumst par to, jo saziņai ar ārpasauli netiek lieki tērēts laiks. “Mana mamma un tētis man zvanītu katru dienu, ja varētu,” nosmej Jasmīne. Sastaptie cilvēki laipni atvēl savus tālruņus, tādēļ dažkārt tas tiek izmantots saziņai ar tuviniekiem.

“Šobrīd mēs veidojam tagadnes bildi, tādēļ vēl nevaram salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Pēc pāris nedēļām pieredzētais kļūs skaidrāk izvērtējams,” uzskata Pius.

Jautāti, kas ceļojot ir grūtākais, Pius un Jasmīne apgalvo, ka lietus, karstums un odi. Malti savukārt stāsta, cik grūti ir būt viesim: “Pietrūkst tās savas telpas, kur varu ieiet, aizcirst durvis un būt ar sevi, nedomājot par citām lietām.”

Ar vienu somu un blociņu

Katram ceļotājam līdzi ir blociņš, kurā tiek krāti apmeklēto pilsētu zīmogi. Puišiem šobrīd katram to ir ap 250. Jaunākais – Liepājas zīmogs. Arī cilvēki, pie kā amatnieki strādā, blociņos ieraksta savu vērtējumu un domas par zeļļiem un viņu veikto darbu. “Pagaidām mēs visi esam lieliski amatnieki,” smej Pius, norādot, ka cilvēkiem pavisam vienkārši būtu arī ierakstīt ko sliktu, jo ceļotāji rakstīto drīkst lasīt tikai tad, kad ir 50 kilometru attālumā no veiktā darba un rakstītāja.

Arī somās atrodams tikai pats svarīgākais – vēl viens drēbju komplekts, apakšveļa, guļammaisi un daži instrumenti darba darīšanai. “Izejot no mājām, soma bija divreiz lielāka, taču ar laiku esam sapratuši, kuras lietas nemaz nav nepieciešamas.”

Šobrīd Vācijā šo tradīciju piekopjot aptuveni 500 cilvēku, taču arī viņu dzimtenē ikviens no ceļotājiem tiek uzskatīts par īpašu. “Visi zina par šo seno tradīciju, taču tikai retais tai nododas.” Atstājot mājas, viņiem nedrīkst būt nekādu saistību. “Mums jābūt neprecētiem, bez bērniem, bez parādiem, un ceļot varam līdz 30 gadu vecumam.”

Amatnieki atzīst, ka tuviniekiem ir divējādas izjūtas. “Kā mēdz teikt – viena acs lej asaras, otra smaida,” nosaka Pius, piebilstot, ka, protams, tuvinieki atbalsta. Taču trīs gadi ir ilgs laiks, tāpēc viņu radi un draugi laiku pa laikam zeļļus apciemo. Šobrīd, piemēram, viņiem pievienojies Pius labākais draugs.

“Šobrīd patiesībā mēs esam cits cita mājas – mums nav mūsu vietiņas, mūsu tuvinieku, taču visu laiku esam kopā, un pagaidām arī cits citam neapnīkam,” stāsta Jasmīne.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz