Rīgā dzīvojošo liepājnieku Jāni Grodumu mēs pazīstam kā grupas “Līvi” dalībnieku. Taču dziedāšana un ģitārspēle nav viņa vienīgais talants. Mūziķim vēl ir labs ķēriens uz fotografēšanu. Daži, kas redzējuši bildes, nebeidz vien viņu mudināt atklāt izstādi. Rāmīši lielformāta fotogrāfijām jau nopirkti. Par izstādes laiku un vietu Jānis vēl domā.   

Jānis stāsta, ka pirmo reizi fotoaparātu paņēmis rokās bērnībā. Pirmais aparāts bijis “Zenit – TTL”, kas tajā laikā maksājis lielu naudu – 300 rubļu. Un tā līdz kādiem 23 gadiem arī nopietni aizrāvies ar bilžu taisīšanu, taču, kad “Līvi” arvien biežāk devās koncertēt, vaļaspriekam atlicis mazāk laika un tas atstāts novārtā. Nu viņš pie tā ir atgriezies. “Saistībā ar to, ka pirms pusotra gada atmetu dzeršanu, man radās ļoti daudz brīva laika,” smejas Jānis. “Turklāt manai draudzenei māsa brauca mācīties tālu prom no Latvijas un paņēma līdzi mūsu fotoaparātu. Vietā vajadzēja citu. Parastu ziepju trauku nebija vērts ņemt, tāpēc nopirku pusprofesionālu fotoaparātu.” Viņš apgalvo, ka labāk dod priekšroku nereti kritizētajiem firmas “Lumix” aparātiem ar 12 līdz 17 kārtēju palielinājumu, ko var ērti ielikt somā, nevis nēsāt līdzi darbarīku ar veselu kaudzi objektīviem, kā to dara pieredzējuši fotogrāfi.

Šobrīd līva kontā ir divas fotokameras un vēl ar divām darbojas pārējie ģimenes locekļi. Leģendārās apvienības dalībnieks stāsta, ka labas kameras ir dārgas, bet viņam līdz šim ir izdevies tās iegādāties par saprātīgu cenu. Veco aparātu Jānis pārdod, kad tam vēl nav pārāk kritusies cena, un noskatīto aparātu iegādājas, kad tam jau cena sākusi slīdēt uz leju.

Kaut arī Groduma tēvs kādreiz nodarbojies ar fotografēšanu, dēls viņam padomus šajā lietā neesot prasījis. No viņa tikai ieguvis zināšanas par terminiem. “Fotografēšanu, tāpat kā muzicēšanu, neesmu ne no viena mācījies. Man tas vienkārši padodas. Vai nu Dieviņš, vai tas Otrais man to devis. Tāpēc es nespētu strādāt par skolotāju, jo nesaprotu, kā cilvēks var nezināt elementāras lietas,” skaidro Jānis.

Lielākoties aparāts mūziķim ir līdzi, taču tas vēl nenozīmē, ka vienmēr tiek arī izmantots. Nereti ir situācijas, kad bildes nu nekādi nesanāk, un tad jāmet miers. Dažreiz atkal iedvesma rodas četros, piecos no rīta – tad nekas cits neatliek, kā celties augšā un taisīt fotogrāfijas. Visbiežāk savās bildēs Grodums ir ķēris mirkļus, zadzis cilvēkus un lietas, kuras ikdienas steigā parasti paliek neievērotas. Taču viņš neaizraujas ar dabas skatu iemūžināšanu, tas Jānim šķiet banāli. Fotografēšanas entuziasts pamato, ka ir grūti uztaisīt kaut ko nebijušu, oriģinālu, ja vien negadās redzēt kādus laika apstākļu radītus interesantus skatus. Arī kāzas, bēres un citus saviesīgus pasākumus viņš nelabprāt iemūžina, tas vairāk padodas mākslinieka draudzenei.

“Šobrīd Latvijā man ir ļoti grūti kādam prasīt vērtējumu par savām fotogrāfijām, jo visi mani uztver kā muzikantu, kurš aizrāvies ar fotografēšanu. Es piekrītu, neesmu ne tuvu profesionālim. Tieši tāpēc savas bildes sāku likt mājaslapā www.fotonet.com, kur neviens mani nepazīst. Ja septiņu ballu sistēmā manas bildes novērtētas virs 4,5, tas, manuprāt, nav slikti,” ir gandarīts Grodums. Līdz šim uz papīra viņš ir uztaisījis tikai dažas fotogrāfijas, jo to formāts nav domāts likšanai albumos. Iemūžinātos mirkļus meistars labprāt izmanto kā datora ekrāna tapetes. “Pagaidām visas bildes paliek pie manis. Esmu ļoti paškritisks gan mūzikā, gan taisot fotogrāfijas. Protams, ja kāds prasa, iedodu bez problēmām.” Mūziķis saka, ka vairāki ļaudis mudinājuši, lai nekavējas ar izstādes atklāšanu. Bet jau minētā paškritika neļauj lietas sasteigt. Taču viņš pieļauj, ka izstādi mēs varētu sagaidīt, rāmīši jau iegādāti. Atliek tikai cerēt, ka tā nonāks arī Jāņa Groduma dzimtajā pilsētā Liepājā.