Aizvadītajā nedēļā Jauniešu mājā notika
projekta ”Esi liepājnieks,
neesi bijušais (neESI LP’eX)” noslēguma pasākums, kurā,
klātesot pašvaldības deputātiem,
jaunieši prezentēja
projekta rezultātus, un izteica viedokļus
par to, vai Liepāja ir jauniešiem
draudzīga pilsēta.

Projekts norisinājās no
šā gada
jūnija līdz septembrim, kopumā iesaistot vairākus
desmitus aktīvu
jauniešu vecumā
no 15 – 25 gadiem,
ar mērķi apvienot un kopīgi veikt konstruktīvu viedokļu paušanu
pašvaldībā. Projekta
mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti Liepājas attīstībā,
paužot viedokli par aktuāliem jautājumiem, kā
arī stiprināt demokrātiskās vērtības un lēmumu pieņemšanas
procesus jauniešu vidū.

Projekta
ietvaros tā dalībnieki piedalījās divu dienu
apmācībās par jaunatnes lietu politiku un likumdošanu, aplūkojot
Jaunatnes likumu un Liepājas pilsētas attīstības programmu 2014.
– 2020. gadam, kā arī iepazinās ar jaunatnes politikas valsts
programmu un jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009. –2018.
gadam. Apmācību laikā jaunieši par aktuāliem jautājumiem
nosauca kvalitatīvas izglītības iespējas, darba iespējas
jauniešiem ar un bez iepriekšējas pieredzes, jauniešu attiecības
ar ģimeni, aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un citas lietas.

Tāpat
šī projekta ietvaros Liepājas jaunieši tikās ar Liepājas
pilsētas Domes deputātiem, kā arī ar
Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātiem,
lai diskutētu par jauniešiem aktuālajiem jautājumiem.

Projektam
noslēdzoties, tā dalībnieki arī apkopojuši
dažādus secinājumus un priekšlikumus, ko prezentēja
Liepājas domes deputātiem un citiem jauniešiem. Kā
ieguvumus jaunieši min iespēju iepazīt politiskos procesus, kā
arī, pateicoties dalībai šajā projektā, saskatījuši savas
iespējas līdzdarboties politisko lēmumu pieņemšanā. Tāpat
projekta dalībnieki novērtē iespēju tikties un diskutēt par
jauniešiem aktuālām tēmām ar varas pārstāvjiem. Ne viens vien
dalībnieks arī atzīst, ka šī pieredze palīdzējusi iemācīties
argumentēt savu viedokli un uzklausīt arī atšķirīgus viedokļus.

Pilsētas
plusi un mīnusi

Vai
Liepāja ir jaunietim draudzīga pilsēta? Uz
šo jautājumu atbildi meklēja projekta dalībnieki un kopīgiem
spēkiem to arī
noskaidrojuši – jaunieši min gan pozitīvas lietas, kas viņiem
un vienaudžiem patīk mūsu pilsētā, gan apkopojuši tās lietas,
kurās nepieciešamas izmaiņas vai uzlabojumi. Jaunieši
pozitīvi vērtē to, ka jaunatnei ir daudz iespēju un veidu kā
līdzdarboties – piemēram, pašvaldība, skolas, Universitāte,
interešu izglītības, nevalstiskās organizācijas, Jauniešu māja
un citas iespējas. Tai pat laikā projekta dalībnieki kā
traucēkli min pārāk lielo birokrātiju un informācijas
pārbagātību, skaidrojot, ka jaunietis ne vienmēr zina, kur meklēt
sev interesējošo informāciju, vai kā sev nepieciešamo
informāciju ”izfiltrēt” no visas plašās informācijas gūzmas.

Vērtējot
izglītības iespējas Liepājā, jaunieši secinājuši, ka šeit
pat pieejama visu pakāpju izglītība un nav jādodas prom, lai,
piemēram, iegūtu augstāko izglītību. Tāpat jaunieši atzīst,
ka Liepājas izglītības iestādēs ir nodrošināta mācību vide
un moderni mācību līdzekļi.
Tomēr izglītības nozarē ir arī vairāki mīnusi – trūkst
jaunas mācību metodes un jauni, entuziasma pilni skolotāji; maksa par
augstāko izglītību ir augsta, turklāt pieejamas maz budžeta
vietas; neapmierinošs studentu dienesta viesnīcas stāvoklis.

Savukārt
runājot par nodarbinātību, jaunie cilvēki atzīst, ka darba
iespējas lielā mērā atkarīgas no paša jaunieša un viņa
mērķtiecības, apņēmības, interesēm un pašmotivācijas. Darba
meklēšanu apgrūtina tas, ka trūkst darba vietu dažādības,
skolās māca teoriju, ne praksi, līdz ar to jauniešiem trūkst
reālas pieredzes un darbam nepieciešamās prasmes. Tikmēr
darba devēji no jauniešiem sagaida izglītību, pieredzi un vairāku
valodu zināšanas.

Pozitīvi
jaunieši novērtējuši aktīvās atpūtas iespējas Liepājā,
uzteicot sakārtoto infrastruktūru ar veloceliņiem, vingrošanas
laukumiem un bērnu laukumiem. Tāpat
viņi arī novērtē plašo kultūras pasākumu klāstu un atzinīgi
vērtē ieceri attīstīt kurortoloģiju Liepājā. Tomēr, lai vēl
vairāk domātu par sabiedrības un jaunieši veselīgu un aktīvu
dzīvesveidu, būtu nepieciešami jauni sporta laukumi, kuros ikviens
interesents var doties spēlēt
futbolu, basketbolu vai volejbolu.

Atziņas
gan jauniešiem, gan deputātiem

Dalība
projektā jauniešiem ļāvusi secināt, ka lielākas iespējas ir
aktīvākajiem jauniešiem, kuriem ir pietiekami liela vēlme
darboties un pašmotivācija. Tikmēr kautrīgie un kūtrie jaunieši
ir grūti iesaistāmi dažādās aktivitātēs. Pēc projekta
rezultātu prezentācijas, savu viedokli izteica arī sanākušie
Liepājas domes deputāti, kuri apsolījās gan risināt jautājumu
par sporta laukumiem, gan uzteica jauniešu aktivitāti un dalību
šajā projektā.

Deputāti
arī norādīja, ka tieši šie aktīvie jaunieši ir tie, kam
pilsētas norisēs jāiesaista arī kūtrie vienaudži, kas paši
baidās vai nevēlas piedalīties dažādos jaunatnei domātajos
pasākumos. Deputāts Māris Ceirulis aicināja jauniešus padomāt
par to, kā dažādās norisēs iesaistīt arī jauniešus ar
invaliditāti, jo tieši viņi bieži vien visvairāk baidās iziet
ārpus mājas. Tāpat viņš norādīja, ka pašvaldība ir
pretimnākoša un labprāt uzklausa konstruktīvus priekšlikumus.

Projekta
dalībniece, astoņpadsmit gadus vecā Inga Otaņķe, atzīst, ka
ieguvusi ļoti noderīgu pieredzi un labprāt arī turpmāk
piedalītos līdzīga veida aktivitātēs. ”Projekts
man ļoti patika. Pirmo reizi dzīvē man bija iespēja aprunāties
ar politiķiem. Prieks, ka sarunas notika ļoti neformālā gaisotnē – biju pat pārsteigta, jo likās, ka šīs tikšanās būs ļoti formālas. Patiesībā diskutējām ļoti neformālā gaisotnē, runājām
par aktuāliem jautājumiem,” stāsta
Inga un bilst: ”Atmiņā man noteikti paliks diskusija ar Arti
Pabriku, kur mēs ne tikai runājām par nopietnām lietām, bet arī
pasmējāmies par daudz ko.”

Inga
atzīst, ka projekts noslēdzies tiešām labām un patīkamām
emocijām, ja būs iespēja, viņa labprāt atkal piedalīsies
līdzīga veida pasākumos un aicinās arī draugus un skolas biedrus iesaistīties. ”Uzzināju ļoti daudz jauna
par politiku, ko iepriekš nezināju. Tagad man patiešām ir
interese par šiem procesiem, noteikti iešu arī vēlēt, jo šīs
būs pirmās vēlēšanas, kurās varu piedalīties.” Ingai arī
palicis iespaids, ka deputāti patiešām ieklausījušies jauniešu
teiktajā un viņu priekšlikumos. ”Ne tikai mēs viņiem uzdevām
jautājumus, bet arī viņi mums. Domāju, viņi bija ieinteresēti
un savā ziņā mēs arī deputātiem mazliet palīdzējām saprast to,
kas aktuāls ir jauniešu vidū.”