Sestdien stadionā “Daugava” notiek festivāls “Liepājas dzintars 30”, uz kuru ierodas daudzi ciemiņi no tuvām un tālām vietām. Viņu vidū arī viens no mūziķiem, kura uzstāšanās  festivālā savulaik atstājusi neizdzēšamas pēdas – Čeļabinskas grupas “Ariel” līderis Valērijs Jarušins, kura vadītais kolektīvs tālajā 1972.gadā pārsteidza gan festivāla klausītājus, gan žūriju un togad plūca uzvarētāju laurus.

“Kad man piezvanīja Valdis Skujiņš un mēs sākām runāt par “Liepājas dzintaru”, man tas bija gluži kā signāls no Marsa,” stāsta Valērijs Jarušins. “Tas visādā ziņā bija ļoti patīkams pārsteigums.” Mūziķis atzina, ka 34 gadus senie notikumi viņam joprojām vēl ir spilgtā atmiņā, bet dažādu iemeslu dēļ līdz Liepājai tā arī vairs nav sanācis atbraukt.

Grupa “Ariel” nemainīgā sastāvā muzicēja 19 gadu, bet, kā stāsta Jarušins, grupas biedri viņu nodevīgā kārtā pametuši un viņš iesaistījies projektā “Ivanič”, ar kuru 13 gadu garumā spēlēja to pašu grupas “Ariel” repertuāru, un tautā viņus dēvēja par “Ariel 2”. Tagad Jarušins ir Krievijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks un jau četrus gadus nedzīvo Čeļabinskā, bet priekšroku devis Maskavai, kur atjaunojis grupu “Ariel” un turpina koncertēt. “Var teikt, ka šī jau ir trešās paaudzes grupa “Ariel”,” uzsvēra mūziķis.

V.Jarušins joprojām labi atceras to laiku notikumus, kad čeļabinskieši triumfēja “Liepājas dzintarā”. “Liepāju atceros ar labām sajūtām, pateicību. Toreiz Latvijā gandrīz apprecējos, biju iemīlējies kādā meitenē, mēs vēl ilgi pēc tam sarakstījāmies,” stāstīja Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.

Arī ceļš līdz triumfam “Liepājas dzintarā” grupai “Ariel” bijis gana raibs. “Toreiz mūs padzina no dzimtās Čeļabinskas, mēs pa ceļam uz Liepāju pārdevām ģitāru un klusībā cerējām, ka šeit mūs kāds pamanīs. Mūs neviens īsti neņēma vērā, ielika spēlēt festivāla trešajā dienā, bet pēc tam avīze “Komunists” rakstīja – “Pērkons no skaidrām debesīm!” Kad Raimondam Paulam toreiz pastāstījām, ka dzimtenē mūs dēvē par pretpadomju hidru, tad viņš nolēma mums palīdzēt,” atcerējās Jarušins.

Maestro toreiz ieteica grupas “Ariel” mūziķiem uz gadu apmesties Ogrē, bet pēc tam solīja viņus iekārtot Rīgā. Vēloties glābt kolektīvu, kuram bija pieķērušies ar sirdi un dvēseli, čeļabinskieši jau devās iepazīšanās vizītē uz Ogri. Tomēr apstākļu sakritības dēļ pārcelšanās uz Latviju nenotika, jo grupa “Ariel” dzimtajā Čeļabinskā tika reabilitēta. “Toreiz radi jau slaucīja atvadu asaras, mēs kravājām čemodānus, bet beigās viss atrisinājās,” atceras mūziķis. “Piezvanījām Raimondam Paulam, atvainojāmies, bet viņš priecājās, ka mums viss tik labi nokārtojies. Toreiz vienojāmies, ka turpmāk mēs izpildīsim viņa dziesmas krievu valodā, un tā arī notika,” stāstīja pieredzējušais skatuves mākslinieks.

Liepājā Jarušins gatavojas izpildīt latviešu tautasdziesmu “Upe nesa ozoliņu” un, lai pierādītu, ka viņam šī latviešu tautasdziesma nav piemirsusies, telefonsarunas laikā skaidrā latviešu valodā pat nodziedāja vienu pantiņu. “Tā ir lieliska dziesmu, to es mēdzu dziedāt arī Krievijā,” atzina mūziķis.

Pirms pusgada klajā nākusi Jarušina grāmata “Liktenis vārdā “Ariel””, kurā viņš sīki apraksta arī 1972.gada “Liepājas dzintara” vēsturiskos notikumus, kuriem veltīta vesela nodaļa. Grāmatu mūziķis iecerējis atvest kā dāvanu festivāla rīkotājiem. Pēc viesošanās “Liepājas dzintara” jubilejas koncertā Jarušins kopā ar savu grupu “Ariel” dosies uz “The Beatles” mūzikas festivālu Liverpūles pilsētā Anglijā, kur viņi jau trešo gadu pārstāvēs Krieviju. “Bet Liepājā man sanāks pabūt trīs dienas, un domāju, ka staigāšu pa pilsētas pazīstamajām vietām ar slapjām acīm,” prognozē “Liepājas dzintara” īpašais viesis.