Tikai viena skola Liepājā ir izdzīvojusi Junior Achievement Latvija (JAL) programmā – skolēnu mācību firmas (SMF). Kā iemesli tam tiek minēta pārāk augstā dalības maksa, motivācijas trūkums, kā arī vietējo uzņēmēju neieinteresētība.

Paši skolēni un skolotāji uzskata, ka kopumā tas ir lielisks projekts, kas palīdz pārbaudīt savas spējas uzņēmējdarbībā un veiksmīgākos gadījumos pat gūt peļņu.

Paliek malā naudas un motivācijas trūkuma dēļ

Šis ir ceturtais gads, kopš Liepājas 10. vidusskola nepiedalās skolēnu mācību firmu veidošanā. Galvenais iemesls – finanses. “Pirms četriem gadiem JAL noteiktā dalības maksa par piedalīšanos projektā pieauga dramatiski, tie bija 400 lati, šādu summu sadabūt mums bija grūti,” skaidro ekonomikas skolotājs Valdis Līguts. Tad arī tika pārtraukta dalība SMF projektā.

Lai arī šogad dalības maksa sarukusi līdz Ls 150, pagaidām nav pieņemts lēmums atsākt sadarbību ar JAL. Skolotājs uzskata, ka nepieciešamā summa ir pārāk liela, bez ikgadējās maksas papildus ir jāmaksā par firmu reģistrēšanu, braucieniem uz Rīgu, kā arī jāiegulda nauda pašiem. “Mani skolēni ar to saskārās. Firmas dokumenti jāiesniedz noteiktā laikā, tad nu gadījās, ka bija saplīsis printeris un firmas dalībnieces to pirka pašas – lai tikai paspētu laikā.”

Savukārt kā motivējošu un pozitīvu aspektu V. Līguts uzsver to, ka JAL piešķir sertifikātus firmai, ja ir izpildītas visas prasības. Sertifikāti dod atvieglojumus iestājeksāmenos atsevišķās augstskolās.

JAL izpilddirektore Jana Jakovļeva īsti nepiekrīt tam, ka šobrīd samaksa būtu par augstu: “Dalības maksas varētu raksturot kā patiesi zemas, pamatskolām 70 LVL un vidusskolām 150 LVL gadā. Ja izdalām šo summu uz skolēnu, skolotāju skaitu skolā, tad vidēji izmaksas ir 30 līdz 50 santīmi par skolēnu. Taču ieguvums ir daudz lielāks.” Skolēniem un skolotājiem ir iespēja apmeklēt izglītojošos seminārus, apmeklēt uzņēmumus, tikties ar Latvijas un Pasaules labākajiem dažādu jomu ekspertiem, gūt vērtīgas balvas no partneriem, ceļojumus, budžeta vietas augstskolās u.c.

Liepājas 1. ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Dagnija Šimanska pastāstīja, ka šobrīd atsākt strādāt ar SMF traucē motivācijas trūkums. Atceroties iepriekšējos gadus, daļa skolēnu līdz ko saprot, ka neko daudz nevarēs nopelnīt, izvēlas nepiedalīties. “Šis ir ārpusstundu darbs, par ko mums nemaksā. Un es šādā situācijā izvēlos darīt ko tādu, ar ko varu papildus nopelnīt”, atzīst D. Šimanska.

Goda lieta

5. vidusskola jau 16 gadus darbojas SMF programmā. “Mēs esam vienīgā skola Liepājā, kas izdzīvojusi programmā, jo tā ir maksas. Aizpagājušajā gadā, kad maksa bija 400 latu, skolas pateica čau. Tā kā projektā bijām jau 14 gadus, nevarējām pievilt bērnus. SMF skolā “dzīvo”, jo skolēniem tas ir gods, būt šajā komandā ir prestiži, jo nav viegli dibināt firmu,” stāsta 5. vidusskolas ekonomikas skolotāja Juta Birzniece. Tāpat skolotāja uzsver, ka priecātos, ja citas skolas piedalītos SMF programmā un piebilst, ka “konkurence mums noderētu, bet jautājums ir – vai skolotāji grib ar to strādāt? Jo atdeve ir milzīga”.

Skolnieces Elvita un Džeina savā mācību firmā “Impulss” radīja apgleznotas zīda šalles. Pēc tām pieprasījums bija tik liels, ka meitenes nespēja šalles izgatavot vajadzīgajā daudzumā. “Pie vienas šalles strādājām ilgi – katra ir smalks izstrādājums, ar rokām apgleznots. Vienu šalli pat kādu nedēļu pa vakariem taisījām,” stāsta Elvita. Firma darbojās četrus mēnešus. Pieprasījums un vēlme turpināt bija, tomēr “slodze skolā, katru mēnesi firmai jāraksta atskaite, tas prasīja milzīgu atdevi, tāpēc neturpinājām.”

Šis ir viens no piemēriem, kad skolēni par pamatu firmai likuši savas prasmes un hobiju. Abas skolnieces beigušas Bērnu mākslas skolu, kur apguvušas zīda apgleznošanas prasmes. JAL pārstāve J.Jakovļeva stāsta: “Interesanti ir tas, ka tieši šīm skolēnu mācību firmām ir vislabākie darbības rezultāti, jo viņi patiesi ir ieinteresēti izkopt savas prasmes, attīstīt talantu un jau domā par to, kā to varētu komercializēt.”

Ģenerālmēģinājums nākotnes profesijai

5. vidusskolā Skolas Gada grāmata kā mācību firma pastāv jau 12 gadus. Katru gadu firma tiek dibināta no jauna, jo, kā zināms, skatoties neko nevar iemācīties. Firmā darbojas un dažādus amatus ieņem skolēni no 10. līdz 12. klases.

“Būt šīs mācību firmas komandā ir gods un liels izaicinājums,” saka skolēni. Iepriekš jau radītas 11 gadagrāmatas. Kā strādāt, lai šogad rezultāts būtu vēl pārsteidzošāks un atmiņā paliekošāks? “Labi ir tas, ka varam izvērtēt to, kā firma strādājusi iepriekšējos gadus, ieraudzīt viņu kļūdas, mācīties no tām un darīt savādāk”, uzsver Agnese. “Šogad izdomājām, ka vairāk jāiesaista paši skolēni darbībā, tas varētu veicināt gada grāmatas pirkšanu, pārdošanu. Pagājušajā gadā pārsvarā bija raksti, kurus, manuprāt, tā īsti nelasa. Interesantāk ir skatīties bildes, palasīt tieši par sevi,” uzskata firmas žurnāliste Monta. Arī nākotni skolniece vēlas saistīt ar žurnālistiku, tāpēc darbību firmā uztver kā lielisku treniņu.

Agnese firmā iesaistījās, jo vēlējās izjust gaisotni, kas, šķiet, ir kā īstā firmā. “Gada grāmata priekš manis ir ļoti laba pieredze, esmu firmas finansiste, man jālūdz nauda atbalstītājiem. Es to nākotnē nevarētu darīt, labi, ka ieguvu šādu pieredzi, velti netērēšu laiku, lai ko tādu apgūtu augstskolā”.

Gan 5., gan 10.vidusskolas pārstāvji atzīst, ka saskārušies ar ne visai pretimnākošu attieksmi no vietējiem uzņēmējiem. SMF vairāk atbalsta bijušie skolas absolventi, kas paši piedalījušies mācību firmās.

Guna mērķtiecīgi izvēlējusies savu amatu firmā, viņa ir maketētāja: “Tā ir ļoti laba iespēja. Maketēšanu izvēlējos, jo man ļoti patīk darboties ar datorprogrammām, apstrādāt  bildes utt., tāpēc pieteicos uz šo amatu. Nākotne šajā profesijā? Redzēs, kā veiksies šeit.”

Tieši šīs atziņas – būšu vai nebūšu uzņēmējs, vai kādas noteiktas profesijas pārstāvis, esot galvenais ieguvums, darbojoties projektā, uzsver skolotāja Juta Birzniece. 

Ideju lidojums

Katru gadu labākākās SMF dodas uz Eiropas skolēnu mācību firmu finālu. Tajā piedalās vairāk kā 300 topošie uzņēmēju no 37 Eiropas valstīm, kuri prezentē savas biznesa idejas Eiropas veiksmīgākajiem uzņēmējiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Šajās izstādēs ik gadu jaunieši pārsteidz ar savām inovatīvajām biznesa idejām.  JAL komercdirektore J. Jakovļeva atceras, ka jaunieši no Itālijas ražoja un pārdeva spilvenus, kuriem bija izstrādāta modinātāja funkcija, kas ļāva spilvenam noteiktā laikā vibrēt.

Uzziņai

Latvijā Skolēnu mācību firmu programma,  kā mācību metode, tiek īstenota kopš 1993. gada. Sākotnēji tās bijušas vidēji 20 līdz 30 skolēnu mācību firmas, kas darbojās atsevišķās Latvijas skolās. Šobrīd Latvijā katru gadu vidēji tiek dibinātas 180 līdz 200 skolēnu mācību firmas.

Spilgtos toņos – dzeltens, zaļš un ar virsū uzgleznotiem citroniem, tāda bija Elvitas pirmā radītā zīda šalle firmai. Smalks darbs, kura tapšana prasīja ilgu laiku, bet prieks par paveikto bija liels.

Skolēni cer, ka viņu entuziasms un darbs dos pozitīvu rezultātu un tieši viņu izveidotā Gada grāmata ilgi paliks atmiņā.