Vasara ir tas gadalaiks, kad vairāk domājam par veselīgu uzturu, un kāpēc gan ne, ja pieejami tik daudz svaigu, veselīgu, kā arī diētisku produktu. Tie ir mūsu pašu izaudzētie dārzeņi un garšaugi, kurus dažkārt mēs pat nenovērtējam. Lūk, neliels ieskats populārākajos vasaras dārzeņos un garšaugos, kas, iespējams, palīdzēs jums radīt idejas, ko likt uz sava šķīvja un ar ko to dekorēt.

Lapu salāti

Lapu salāti ir klasiska ēdienkartes sastāvdaļa, īpaši vasaras sezonā, kad ir īstais salātu laiks. Salīdzinājumā ar pārējām dārzeņu kultūrām salāti satur vairāk olbaltumvielu. Nelielais cukuru un skābju saturs nodrošina salātiem neitrālo, pat pliekano garšu. Vērtīgākais salātos ir vitamīni. Salāti satur daudz karotīna, C vitamīna, folijskābes (B grupas vitamīns), nikotīnskābes, biotīna. No minerālvielām salāti satur kalciju, magniju, kāliju, dzelzi, kobaltu, jodu, varu un cinku. Un, kas noteikti nav mazsvarīgi, salātiem ir  maz kaloriju, tā kā ar tiem varam droši papildinā kādu vasaras diētu vai vienkārši ikdienas maltīti. Lai nezaudētu vērtīgās vielas, salātu uzglabāšanā un pagatavošanā jāievēro sekojošais: Tie jāiegādājas pēc iespējas svaigāki, un jāpatērē, vēlākais divu dienu laikā pēc to iegādāšanās. Jo ilgāk salāti tiek uzglabāti, jo vairāk vitamīnu un minerālvielu tie zaudē. Pēc pirkšanas tie jāuzglabā vēsā, tumšā un mitrā vietā. Tā salāti saglabās savu svaigumu un kraukšķīgumu.

Redīsi

Redīsi ir sakņaugi ar asu, rutkiem līdzīgu garšu. Izmanto nepāraugušus redīsus, kamēr tie mīksti. Koksnaini redīsi ir grūti sagremojami. Uzturā var  izmantot gan redīsu saknes, gan arī lapiņas, kas ir laba piedeva salātiem. Redīsi satur B1, B2, PP, C vitamīnus, karotīnu, kā arī organismam nepieciešamās minerālvielas – kāliju, dzelzi, fosforu, magniju un kalciju.

Gurķi

Gurķis ir  dārzenis ar augstu diētisko, bet mazu enerģētisko vērtību. Tie sekmē organisma atūdeņošanu un atbrīvošanu no atkritumvielām un satur  daudz kālija, kas regulē vielmaiņas procesus organismā. Gurķi ierosina ēstgribu, veicina kuņģa sulas izdalīšanos un labāku sagremošanu. Svaigus gurķus iesaka slimniekiem, kas slimo ar sirds un nieru slimībām, savukārt skābus gurķus nedrīkst ēst cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu un lieku ķermeņa masu, kā arī tie, kam ir paaugstināts skābes saturs kuņģa sulā.

Tomāti

Tomāti ir ļoti vērtīgi dārzeņi. 200 g svaigu tomātu nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo C vitamīna dienas devu, 100 g – karotīna devu (A provitamīnu). Tomātos sastopami arī daudzi D grupas vitamīni. Tomātos ir kalcijs, magnijs, mangāns, dzelzs, kobalts, molibdēns, cinks, jods, tāpēc tomāti ir sevišķi nozīmīga uztura sastāvdaļa, jo šīs vielas ir ļoti nepieciešamas asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai, dažādu dziedzeru sekrēcijai. No tomātiem gatavo dažādus ēdienus svaigā vai karsētā veidā. Zaļie tomāti satur solanīnu, tāpēc pirms lietošanas tos vēlams applaucēt, lai solanīns izšķīstu ūdenī.

Dilles

Dilles ir ar aromātiskām vielām un ar C vitamīnu bagāts garšaugs. Tajās ir daudz dažādu minerālsāļu, P vitamīns, karotīns. Diļļu sēklas lieto pret gremošanas trakta traucējumiem, bezmiegu, nervu sistēmas nostiprināšanai, sirdsdarbības izlīdzināšanai, asinsspiediena pazemināšanai. Sēklas pulvera vai novārījuma veidā lieto kunģa un zarnu, žultsvadu, urīnvadu spazmu, kā arī meteorisma ārstēšanai un gremošanas traucējumu novēršanai. Tautas medicīnā dilles iesaka aizdusas, elpošanas ceļu iekaisumu, neirožu un bezmiega ārstēšanai. Diļļu lakstu tēju lieto kā diurētisku līdzekli un vieglu hipertonijas un aterosklerozes gadījumu ārstēšanai. Savukārt grūtniecēm nebūtu ieteicams dilles lietot ilgstoši un lielās devās.Dilles var lietot praktiski pie jebkuriem ēdienim, kā lielisku garšas uzlabotāju un pastiprinātāju.

Pētersīļi

Pētersīlis tiek uzskatīts par visizplatītāko zaļo garšaugu pasaulē.

Pētersīļu saknes satur 0,1% ēterisko eļļu, glikozīdus un gļotvielas. 100 gramos lapu var būt līdz 7 mg ß–karotīna, 100 mg C vitamīna, B grupas vitamīni, 340 mg kālija, 245 mg kalcija, 120 mg fosfora. Tāpēc arī pētersīļi uzskatāmi par ļoti labu visiem pieejamu vitamīnu un minerālvielu avotu.Vispopulārākie ir divu veidu pētersīļi – kruzuļainie un gludlapu. Kruzuļainie izskatās krāšņāki un dekoratīvāki, taču tiem nav tik intensīva garša un izsmalcināta smarža, cik gludlapu pētersīļiem.

Kruzuļainos pētersīļus vairāk izmanto ēdienu rotāšanai, piemēram, gaļas un zivju platēm, kā arī aukstajām uzkodām. Sakapātus kruzuļainos pētersīļus pievieno arī majonēzei, jogurta un krējuma mērcēm, biezpiena ēdieniem, garšaugu sviestam un salātu mērcēm.Svarīgi zināt, ka gruzuļainie pētersīļi vārīšanas vai karsēšanas laikā zaudē garšu, krāsu un vitamīnus, savukārt gludlapu pētersīļi ir piemēroti karsēšanai.

Materiāli no www.ogresvestis.lv; www.delfi.lv; www.oluksna.lv; www.liis.lv; www.nissi.lv

Anita Urkauska