Aizvadītā
gada pavasarī brīvprātīgā darbā uz Bulgāriju devās arī
Jauniešu mājas aktīvists, topošais žurnālists Konstantīns
Fjodorovs. Lai pastāstītu par savu pieredzi un ieguvumiem tiem
jauniešiem, kuri vēl tikai domā par brīvprātīgā darbu,
piedāvājam Konstantīna pārdomas gada nogalē.

Bieži
vien runājot Latvijā par brīvprātīgo darbu, nācies dzirdēt
jautājumus ”Kāpēc tu to dari, par to taču nemaksā?”, kā arī ”Vai
tas ir saistīts ar sociāliem namiem?” un pat nicinoši komentāri – ”Viņi vienkārši negrib maksāt un izmanto tevi”.
Lai arī brīvprātīgais darbs tiek daudz popularizēts masu
medijos, joprojām ir cilvēki, kas nezina, kas ir brīvprātīgais
darbs, ap to ir stereotipi, arī paši brīvprātīgie brīžiem
nezina, kas tas ir.

Latvijas
Jaunatnes likumā ir rakstīts, ka brīvprātīgais darbs ir
orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina darba veicēja
attīstību. Tas nozīmē, ka brīvprātīgais ne tikai dara kaut ko
sabiedrības labā, bet arī iegūst dažus labumus. Piemēram, 2014.
gadā Latvijas Lielajā talkā piedalījās apmēram 160 000
cilvēku, kas kopā savāca 1768 tonnas atkritumu. Sabiedriskais
labums ir acīmredzams, jo Latvijas daba uzreiz kļuva tīrāka. Bet
ko ieguva talkotāji? Pirmkārt, tas bija labi pavadīts laiks svaigā
gaisā, kas pozitīvi ietekmē ķermeni. Otrkārt, tā ir
pašizglītošanās, jo, ja cilvēks piedalījies talkā, pēc tam viņš
pudeli vai maisiņu neizmetīs kaut kur mežā, bet gan novietos to
atkritumu konteinerā.

Jaunatnes
likumā arī rakstīts, ka brīvprātīgais nesaņem atalgojumu un, ka brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot peļņas gūšanas nolūkā.
Respektīvi, brīvprātīgam nemaksā naudu, bet, ja ieskatāmies
dziļāk, viņš saņem ko citu, kas ir vērtīgs un nozīmīgs –
praktiskās zināšanas, pieredze, kontakti un daudz kas cits.
Pasākumi ir ļoti dažādi, saistīti ar sportu, kultūru,
semināriem, pētījumiem, sociālo darbu. Pirmā iespēja, ko dod
brīvprātīgais darbs, ir izmēģināt sevi sfērā, kas šķiet
interesanta, un saprast, vai tev tas tiešām patīk. Iegūstot šo
pieredzi, brīvprātīgais varēs precīzāk izvēlēties, ko studēt un ieguvējs būs tieši viņš. Otra iespēja ir kontakti –
parasti brīvprātīgie ir ļoti atvērti cilvēki. Kontakti nozīmē
plašākas iespējas, ideju apmaiņu un arī citu cilvēku pieredzi.

Nerunājot
par netaustāmiem
labumiem, ir arī taustāmie
– tā ir normāla prakse, ka brīvprātīgos baro, viņi saņem
T-kreklus, kā arī dažādus suvenīrus no pasākumiem. Parasti
T-krekliem ir laba kvalitāte un dizains un, uzvelkot to, tu tiešām
jūties lepns, ka biji daļa no pasākuma. Latvijā arvien biežāk
notiek augsta līmeņa pasākumi un brīvprātīgais darbs ir
lieliska iespēja būt nevis pasīvam apmeklētājam, bet aktīvi
iesaistīties tā organizēšanā, lai pēc tam teiktu saviem
draugiem un arī darba dēvējam – es biju daļa no EuroBasket 2015
komandas (piemēram). Pēc katra pasākuma brīvprātīgais saņem
apliecinājumu par to, ko viņš darīja un, ko iemācījās,
apliecinājumus var izmantot kā pielikumu CV darba meklējumos. Tas
dod priekšrocības, it īpaši, ja pasākumi bija specializēti.

Es
kā brīvprātīgais 3 gadu laikā piedalījos vairāk nekā 10
pasākumos, lielākā daļa no kuriem bija saistīti ar sportu.
Eiropas čempionāti basketbolā, Latvijas trešā olimpiāde, Ziemas
sporta diena, Olimpiskā sporta diena – katrs no šiem turnīriem
dāvāja man lieliskas atmiņas, pieredzi sporta pasākumu
organizēšanā un skaistus T-kreklus (nopietni). Es biju
aculiecinieks Latvijas U-20 basketbola izlases kāpumiem un
kritumiem, atklāju jaunus vārdus, ka arī pats iepazinos ar
cilvēkiem, kas spēja dod man savas zināšanas organizācijā un
komunikācijā. Katrs pasākums ietver sevī daudz sīkumu un nianšu,
ko neredz šo pasākumu apmeklētāji, bet kas ir svarīgi, lai
viss noritētu labi. Tā arī ir noteikta veida atbildība.
Brīvprātīgais nenozīmē, ka šobrīd es gribu un strādāju, bet
pēc 5 minūtēm man apnīk un es neko nedaru. Organizētāji rēķinās
ar tevi, līdz ar to, ja jau piekriti, tad jāstrādā ar pilnu
atdevi.

Kopš
aprīļa esmu brīvprātīgais Bulgārijā. Šādu iespēju piedāvā
Eiropas Savienības programma jauniešiem “Erasmus+”. Izmantojot
Eiropas brīvprātīga darba servisu, ikviens jaunietis, kas nav
vecāks par 30 gadiem, var pieteikties vienā no projektiem citā
valstī, kas ilgst no divām nedēļām līdz pat vienam gadam.
Projektu tēmas ir visai daudzveidīgas un izvēle ir liela. Ja
kandidātu apstiprina, tad viņam tiek apmaksāti ceļa izdevumi
nokļūšanai līdz projekta valstij un atpakaļ, tiek piedāvāta
dzīvesvieta, kā arī nauda pārtikai un kabatas nauda. Pēc projekta
noslēguma brīvprātīgais saņem “Youth
Pass” – oficiālu
apstiprinājumu par to, ka darba veicējs piedalījās projektā, kā arī ir rakstītas prasmes, ko brīvprātīgais ieguva projekta
laikā.

Mans
projekts ir saistīts ar teātri, kas ir ļoti specifisks, jo
tas darbojas ar uguni un pantomīmu. Spēlēšana ar uguni ir
izaicinājums. Sākuma bija bailes, brīžiem līdz paranojai, ka
mani mati deg, bet, kad sapratu kā tas darbojas, tad nāca arī
daudz pozitīvu emociju, jo jebkura horeogrāfija ar uguni izskatās
daudz iespaidīgāk. Organizācijas darbība neaprobežojas tikai ar
uguni un katrs brīvprātīgais var atrast sev to, kas viņam patīk, vai kur viņš var sevi attīstīt – vai tā ir kostīmu veidošana,
pasākumu organizēšana, vai, kā tas ir manā gadījumā,
publicitātes aktivitātes un teātra popularizēšana.

Vienā
rindkopā nav iespējams aprakstīt, cik daudz esmu ieguvis no savas
atrašanās šeit. Skaidrs ir viens – Latvijā atgriezīsies cits
Konstantīns, nekā pirms aizbraukšanas. Esmu attīstījis sevi gan personiski, gan ieguvis jaunas zināšanas daudzās jomās,
kuras es noteikti izmantošu savās mājās – Liepājā. Doties uz ārzemēm, lai pavadītu tur 11 mēnešus, bija grūts lēmums, kā jau vienmēr, kad
jādodas prom no komforta zonas, bet rezultāts ir labs un esmu
priecīgs izmantot tādu iespēju. Man svarīgi ir arī
tas, ka pirmo reizi dzīvoju viens, jo visi draugi un ģimene palika
Latvijā. Toties tagad protu organizēt pats savu dzīvi, neatkarīgi
no citiem cilvēkiem.

Manuprāt,
tieši brīvprātīgie ir tie, kas spēj padarīt mūsu sabiedrību
labāku. Viņi zina, kāpēc viņi to dara un saprot, ka ne vienmēr
naudas atalgojums ir galvenā motivācija. Brīvprātīgais darbs ir
ieguldīšana sevī, tā ir pašattīstība, pašizglītošanās un, jo vairāk šādā veidā izglītotu cilvēku būs valstī, jo
konkurētspējīgāka būs pati valsts, kas arī ir ieguvums visai sabiedrībai. Brīvprātīgais darbs spēj modināt cilvēkus uz citu
domāšanu, uz citām vērtībām un ir prieks, ka arvien vairāk
cilvēku iesaistās dažādos pasākumos, ko organizē pašvaldības
un nevalstiskās organizācijas.