Liepājas Simfoniskā orķestra 2008.gada pirmā puse puse skanēs austriešu komponista Gustava Mālera zīmē. Jebkura orķestra un diriģenta radošajā darbībā Mālera mūzika ir ne tikai sava veida varēšanas un profesionalitātes, bet arī mākslinieciskās kvalitātes rādītājs. Orķestra šā gada pirmais simfoniskās mūzikas koncerts Liepājā, kas notiks 18.janvārī Liepājas teātrī mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Imanta Rešņa vadībā, būs viens no vērienīgākajiem.

Tajā piedalīsies paplašināts orķestra sastāvs, kurā pieaicināti mūziķi no galvaspilsētas orķestriem, Valsts akadēmiskais koris un solisti Jadviga Rappe (kontralts, Polija) un Marina Tropina (soprāns, Latvija). Ne velti koncertam dots nosaukums “Mālera triumfs”. Koncertam nepieciešams varens spēks, jo programmā iekļautas divas G.Mālera simfonijas: pirmā – “Titāns” un otrā – “Augšāmcelšanās”.

Mālera koncerta projektam ir vairāki sadarbības partneri: viesnīca “Amrita”, žurnāls “Čemodāns” un laikraksts “Diena”, kas piedāvā koncerta apmeklētājiem par puscenu baudīt 4 zvaigžņu viesnīcas pakalpojumus, bet dienu pēc koncerta veltīt pastaigām pa Liepāju. LSO pirmo reizi piedāvā tik lielu mūzikas dzīves notikumu ar papildu apskates iespējām, jo gaidāms, ka šo koncertu klausīties ieradīsies daudzi viesi no Latvijas un arī ārvalstīm.

Mālera mūzika ir nopietns izaicinājums, tādēļ mēģinājumi notiek kopš novembra. Katrs orķestra mūziķis strādā ar īpašu atbildību, jo novembrī hallē “Arēna Rīga” Imanta Rešņa vadībā notiks gigantiskās G.Mālera 8.simfonijas atskaņojums, kurā piedalīsies solisti no ārzemēm, visi Latvijas simfoniskie orķestri un vairāku koru dziedātāji.

Gustavs Mālers (1860–1911) ir liels simfoniķis un bijis arī izcils diriģents. Mālera pirmās četras simfonijas tapa no 1888. līdz 1900.gadam. Pirmā ir instrumentāla, pārējās trijās ir vokālas partijas gan solo, gan kora dziedājumam. Šajā laikposmā turpinājās Mālera agri sāktā diriģenta karjera. Tā vainagojās 1897.gadā, kad viņš sāka vadīt Vīnes Ķeizarisko un karalisko operu un šo darbu darīja desmit gadu.

Kā notiek gatavošanās šim lielajam notikumam, jautāju LSO mākslinieciskajam vadītājam Imantam RESNIM.
– Mēs jau arī agrāk esam spēlējuši Mālera simfonijas – gan 1., gan 4. un 5. Šīs trīs var spēlēt bez īpašām problēmām, bet pārējās nepieciešams koris un vokālisti. Tām vajadzīgs milzīgs skaits mežragu un trompešu, bet nevienā orķestrī tik daudz to nav. Papildu spēkus nevajag varbūt vienīgi “Metropolitēna” orķestrim. Tā ir tā saucamā banda (no itāļu valodas), kas spēlē aiz skatuves. Tāds kā mazs pūtēju orķestrītis.

– Divas simfonijas vienā koncertā, šķiet, ir rets gadījums pat Eiropas praksē? Kas saista šos divus darbus, ka tos iekļauj vienā koncertā?
– Jā, tas ir unikāls gadījums, jo es nezinu tādu piemēru, lai gan droši apgalvot nevaru. Manā uztverē 1. un 2.simfonija ir kā viens romāns divās daļās (par to liecina arī Mālera vēstules, izteikumi un citi dokumentēti pieraksti). Ja 1.simfonija “Titāns”, īsi sakot, stāsta par jauna cilvēka spēka pilnu dzīvi un augšupeju kalnā, tad 2.simfonijas pirmajā daļā, kā saka pats autors, “es apglabāju 1.simfonijas varoni”. Tas ir sava veida noslēgums kādam dzīves posmam, un sākas jauns cikls, gara triumfs, nākamās dzīves sākums, kā to apliecina arī nosaukums “Augšāmcelšanās” – ar kori un solistiem. Kas ir tas iemesls, kāpēc mēs to uzņēmāmies? Liepājas orķestris pašlaik ir labā kondīcijā, lai uzdrīkstētos to darīt. Mālera simfonijas nav vieglas, tās prasa meistarību no orķestra māksliniekiem.

– Dažreiz Mālera vārds klausītājiem fonētiski asociējas ar Vāgneru, un tie iedomājas, ka viņa mūzika arī ir tāda grūti sagremojama?
– Tā tas nav. Mālera mūzika ir pilna ar pretišķībām un asociācijām, kurā ir gan groteska un humors, gan heroisms un pazemība. To visu viņš smēlies bērnībā, jo uzauga Austrumungārijas impērijas mazpilsētā ar ielu muzikantiem, ar cirkus māksliniekiem un laukumu tingeltangeļiem, ar tautasdziesmām un kuplejām, ar kāzu mūzikas meldiņiem un arī ar Vīnes garu. 1.simfoniju Māleru pamudinājusi uzrakstīt viena sena gravīra (es to esmu redzējis), kurā attēlots, kā zvēri apglabā mednieku. Te ir tā groteska, ironija un humors – šoreiz nepaveicās medniekam, un zvēri viņu cienīgi pavada pēdējā gaitā. Tā ir asprātīga un humora pilna mūzika.

– Rudenī jūs kopā ar orķestri atskaņosit Gustava Mālera varenāko darbu – 8.simfoniju, kuru ne velti dēvē par tūkstošu simfoniju.
– Jā, tā ir, jo tā prasa milzīgu orķestri, milzīgu kori, kā arī bērnu un sešus solistus. Mūzikas ietilpības ziņā tas ir gigantisks darbs. Astotā simfonija faustiskā satura ziņā ir arī sarežģīts intelektuāls darbs. Tajā izmantota “Fausta” grūtākā – 2.daļa, līdz kurai lielākā daļa lasītāju parasti nemaz netiek. Nu, jā, tajā piedalīsies vairāki simti dalībnieku.

– Iznāk, ka 2008.gads Imantam Resnim un Liepājas Simfoniskajam orķestrim notiks Mālera zīmē?
– Jā, lai gan tas noticis dabiski, pats par sevi. Tas nebija iepriekš kaut kā plānots. Šī programma, kas skanēs nākamnedēļ teātrī, manī brieda jau sen. Ar šādām idejām es parasti nēsājos vairākus gadus, līdz tās tiek realizētas. Pēc tam mums būs vieglāk pacelt arī 8.simfoniju.

– Aizvadītā gada decembrī Rīgā, Lielajā ģildē, Liepājas orķestris kopā ar galvaspilsētas trim orķestriem – Nacionālo, Operas un “Sinfonietta Rīga” – spēlēja Latvijas simfoniskā gada nobeiguma koncertā. Kā rāda atsauksmes, liepājnieki saņēmuši augstu novērtējumu pat no bargo kritiķu puses.
– Nekautrēšos un teikšu, ka man bija ļoti patīkami no prominentiem kritiķiem dzirdēt glaimojošus vārdus, pat slavinājumus par Liepājas orķestri. Bet ikdienas darbā tas neko nav mainījis – darbs turpinās bez atlaidēm, jo sezona būs grūta. Bez tam mums ir jāgatavojas un jābūt gataviem spēlēt visaugstākajā līmenī jaunajā koncertzālē. Mums jābūt gataviem tajā ieiet vislabākajā kondīcijā. Mums jābūt nevis labam, bet ļoti labam orķestrim. Tad pie mums brauks mūzikas cienītāji arī no tālienes. Koncertiem būs jāskan katru nedēļu, tādēļ arī repertuāram jābūt bagātam un interesantam. Tas ir mans darbs un mans virsuzdevums.

– Šā gada sezonas programma liecina, ka vēl pirms 16. pianisma zvaigžņu festivāla, kas notiks no 9. līdz 16.martam, orķestris līdz vasarai aizvadīs vēl vairākus interesantus koncertus, kuros gaidāmi vairāki pirmatskaņojumi.
– Februāra sākumā būs viens ārkārtīgi interesants koncerts, kas arī lielā mērā būs notikums Latvijā. Mums pirmo reizi būs iespējams dzirdēt viena no izcilākajiem poļu komponistiem Andžeja Panufņika darba “Sinfonia sacra” pirmatskaņojumu. Viņu mūsu platuma grādos gandrīz nepazīst, jo viņš padomju laikos atradās emigrācijā. Savukārt vijolnieks no Austrijas Mario Hosens kopā ar orķestri spēlēs Džuzepes Tartini sonātes “Velna trilleris”, kas arī būs pirmatskaņojums. Ļoti interesants koncerts “Rajok” būs 21.februārī, kurā spēlēsim krievu mūziku. Rajok ir kaut kas līdzīgs ielu muzikantu, ielu teātra mākslai. Koncertā atskaņos krievu komponistu Musorgsa un Šostakoviča skaņdarbus ar šādu nosaukumu – ļoti asprātīgi, un tas prasa četrus basus. Tie būs nacionālās operas solisti Sergejs Martinovs, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs un jaunais Rihards Mačanovskis. Savukārt 13.februārī ļoti atbildīgs koncerts mums būs Rīgā. To Vīnes festivāla ietvaros rīko Latvijas Koncertdirekcija. Tajā Liepājas orķestris spēlēs Bēthovena 4.klavierkoncertu un 7.simfoniju. Kopā ar mums būs liepājnieku pianisma festivālos iepazītais, Francijā dzīvojošais brīnišķīgais pianists Valērijs Afanasjevs. Lūk, tāds pašreiz ir mūsu darba temps.

Kā gatavošanos Gustava Mālera koncertam vērtē Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistare, talantīgā vijolniece Ilze ZARIŅA?
– Mālera divu simfoniju koncerts vienā vakarā patiešām ir ne tikai ļoti liels notikums Latvijā, bet retums arī pasaulē. Cepuri nost mūsu diriģenta Imanta Rešņa priekšā par šādu uzņēmību. Tā ir milzīga atbildība. Lai to paveiktu, jāspēj aizraut arī visu orķestri, kas, manuprāt, ir izdevies. Es neesmu līdz šim redzējusi, ka orķestranti būtu tik ļoti pārņemti ar savu darbu, jo svarīgs un atbildīgs ir ikviens mūziķis, kas spēlē orķestrī. Māleram individuālās partija ir ļoti sarežģītas, kas prasa lielu darbu, lai tās nospēlētu ne tikai tehniski precīzi, bet arī garīgi piepildīti. Komponists simfonijās ielicis tik plaša mēroga informāciju! Man pašai Mālera mūzika ir ļoti tuva, tā ir tik smalka, un komponists tik skrupulozi izstrādājis partijas! Orķestris strādā no sirds un ar pilnu atdevi. Mūziķi jūtas vienoti, kā uz viena viļņa. Tas notiek reti, jo parasti stīdzinieki un pūtēji ir katrs par sevi. Nepārspīlējot varu teikt, ka mēs strādājam no 9 rītā līdz 9 vakarā. Mūsu orķestrim piesaistīti daudzi mūziķi no citiem Latvijas orķestriem, un mēģinājumu grafiks sadalīts pa instrumentu grupām. Man pašai prieks, ka tagad strādāju Liepājas orķestrī.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” tikko aizvadītajā Ziemassvētku laikā koncertē Latviešu biedrības namā.