Biedrības “Liepājas Jaunie Vanagi” aktīviste Aija Miltiņa ir devusies uz Rumāniju veikt Eiropas Brīvprātīgo darbu! Savā vēstulē viņa pastāsta par piedzīvoto.

Pirms apmēram 2 mēnešiem kā brīvprātīgā devos uz Rumāniju EBD (Eiropas brīvprātīgajā darbā), zinādama tikai 3 lietas par šo valsti…to apvij stāsti par Drakulu, tur dzīvo čigāni un tur ir daudz kalnu. Nu, kad esmu te jau aizvadījusi šo nelielo laika posmu, droši varu teikt, ka arvien vairāk un vairāk sāku iemīlēt šo valsti un saukt par savām otrajām mājām, it īpaši pilsētiņu Baia Mare, kurā dzīvoju.

Uz Rumāniju izvēlējos doties tieši tāpēc, ka praktiski neko par to nezināju un mani arī ļoti ieinteresēja EBD prejekts, ko piedāvāja ”YMCA Baia Mare” organizācija. Tajā darbojas  apmēram 25 aktīvi un ļoti radoši vidusskolēni. Viņi organizē dažādus mākslas, mūzikas un sporta pasākumus. Jaunieši ir iesaistīti dažādās radošās darbnīcās, koncertos, labdarības pasākumos, dabas sakopšanas akcijās,  fleshmobos, pārgājienos, grafiti un ekstrēmo sportu pasākumos. Viņi pat šeit ir izveidojuši savu mūzikas grupu un bieži vien uzstājas vietējos pasākumos. Mēs kopā šeit ”YMCA Baia Mare” esam 7 EBD brīvprātīgie no tādām valstīm kā Latvija, Spānija, Ukraina, Turcija, Austrija un Francija. Praktiski visās aktivitātēs piedalamies kopā un arī brīvo laiku pavadām kopā. Un tas mani patiešām iepriecina, jo nevienu brīdi nejūtos vietuļi.

Ja godīgi es šeit jūtos kā 9 mēnešu garās brīvdienās, jo tas darbs, ko daru kā brīvprātīgā nav smags. Protams, ir dienas, kad esmu nogurusi, bet tas ir tāds patīkamais emociju nogurums. Kopā ar citiem brīvprātīgajiem mēs 3 reizes nedēļā vadām angļu valodas nodarbības bērniem un tīņiem. Parasti spēlējam dažādas spēles, dziedam, dejojam vai vienkārši diskutējam par dažādām tēmām. Divas reizes nedēļā mēs apmeklējam ”Caritas” čigānu un nabadzīgo bērnu pēcskolas centru. Vienkārši pavadām laiku kopā ar šiem bērniem. Spēlējam spēles un vadam dažādas mākslas darbnīcas. Ar šiem bērniem mums iet visādi, jo pirmkārt viņi neko nesaprot angļu valodā un reizēm ir pārāk aktīvi un neaudzināti.  Bet bērni vienmēr ir ļoti priecīgi, kad mēs ierodamies. Drīz mēs organizēsim fotoizstādi par vidi, kurā šie bērni dzīvo. Kopā ar viņiem dosimies uz to mājvietām un bērni fotogrāfēs to, ko redz sev apkārt. Manuprāt tas būs ļoti interesanti, bet savā ziņā arī smagi, jo cik es zinu, tad lielākā daļa dzīvo mazās pussabrukušās būdiņās, bez elektrības un ūdens.

Mums katram YMCA brīvprātīgajam, atkarībā no talantiem un prasmēm, ir jāvada kāda nodarbība. Es izvēlējos vadīt mākslas darbnīcu, jo tā ir lieta, kas man padodās un ļoti patīk. Izgatavojam dažādas interesantas lietas, piemēram auskarus, piespraudes, kaklarotas, kastītes, somas u.c. lietas no materiāliem, ko parasti metam ārā – pudeles, korķi, žurnāli. Esmu ļoti apmierināta ar savu darbnīcu, jo nav nekādu ierobežojumu. Varu izpausties kā vēlos, izgatavot ko vēlos un pie reizes iemācīt to citiem. Es izveidoju arī facebook labu speciāli manai darbnīcai, lai varētu reklamēt un parādīt citiem to, ko daru.

Bez manis vadītās mākslas darbnīcas, mums te vēl ir spāņu, vācu un angļu valodas pulciņš, ģitārspēle, apģērbu modelēšanas darbnīca, grāmatu lasītāju pulciņš, mūzikas grupa un akrobātika. Un man ir iespēja visur piedalīties, ja to vēlos. Šobrīd apmeklēju akrobātiku un vienu reizi biju uz ģitārspēli. Ļoti jautri. Savā brīvajā laikā es arī apmeklēju latīņamerikas deju nodarbības. Varētu teikt, ka šeit Rumānijā es beidzot īstenoju lietas, par kurām sen domāju, bet kādreiz tam nebija laika. Starp citu drīz domāju atkal jau pievērsties gleznošanai.

Vēl manos pienākumos ietilpst vienreiz nedēļā rakstīt blogu par saviem piedzīvojumiem EBD laikā, ar mērķi popularizēt organizāciju un brīvprātīgo darbu. Ofisa darbā ietilpst arī mācīšanās par projektu rakstīšanu un dažādu pasākumu plānošana un sagatavošana.

Ārpus pienākumiem, ko es veicu savā organizācijā, esmu piedalījusies arī dažu citu organizāciju rīkotās aktivitātēs. Piemēram palīdzēju dzīvnieku  patversmei meklēt jaunas mājas suņiem. Pasākums notika pilsētas centrā un es visu dienu pavadīju laiku kopā ar suņiem, vedu tos pastaigāties, spēlējos, baroju. Tas bija patiešām jauki un jutos ļoti gandarīta par paveikto. Palīdzēju atrast jaunas mājas veseliem 12 suņiem. Nesen piedalījos arī pilsētas domes rīkotā koku stādīšanas akcijā. Šis pasākums bija savā ziņā ļoti ekstrēms, jo kociņus devāmies stādīt augstu kalnos. Bet man ļoti patika un apsolīju sev atgriesties šajā vieta pēc 50 gadiem, lai redzētu cik skaists mežs izaudzis. Starp citu kopā iestādījām apmēram 10 000 kokus. Apmeklēju arī citu organizāciju rīkotās mākslas darbnīcas, lai smeltos jaunas idejas.

Regulāri apmeklēju arī rumāņu valodas nodarbības, taču man ar to mācīšanos iet tā pagrūti. Laikam esmu pārāk slinka un šī valoda priekš manis ir par grūtu. Pagājuši divi mēneši un kaut ko nedaudz saprotu no dzirdētā un māku pateikt tikai pāris pamatfrāzes. Bet es ļoti vēlos iemācīties rumāņu valodu, jo tā ir ļoti skaista, līdzīga itāļu un spāņu valodām.

Katram EVS brīvprātīgajam pašā projekta sākumā ir jāapmeklē tādas kā Atbraukšanas apmācības. Arī man tādas bija un tās notika ļoti ļoti skaistā vietā, augstu kalnos, pašā Rumānijas vidū. Kopā bijām 25 brīvprātīgie no dažādām valstīm un piecu dienu garumā baudījām karaliskus apatramentus, kārtīgu pārbarošanu (rumāņu stilā) un, protams, uzzinājām daudz ko par EVS, par Rumāniju un par visu, uz ko jābūt gatavam šajā dzīves posmā. Tas viss bija patiešām ļoti interesanti un noderīgi. Ieguvu arī daudz jaunus draugus, kurus jau esmu paspējusi šeit Rumānijā apciemot. Jā, starp citu man ir jau sanācis šur tur paceļot un redzēt cik skaistas ir piemēram Brašova, Predeal un Cluj pilsētas.

Nedēļas nogales parasti pavadu kopā ar brīvprātīgajiem un maniem rumāņu draugiem. Un tagad, kad šeit jau ir iestājies ļoti silts laiks (apmēram +28 grādi), mēs dodamies pārgājienos vai riteņizbraucienos pa kalniem. Jā, kalni te patiešām ir pasakaini skaisti. Nesen bijām uzkāpuši vienā klintī. Tas bija ļoti bīstami un ilgi domaju, vai to darīt vai nē. Bet beigās pārvarēju savas bailes un to izdarīju. Viennozīmīgi tas bija trakākais, ko līdz šim biju darījusi. Bieži vien dodamies arī ekstrēmos riteņizbraucienos pa kalniem. Arī tas ir kaut kas, ko līdz šime neesmu darījusi. Vienu nedēļas nogali rumāņu draugi aizveda mani uz ”Zilo ezeru”, kas ir ļoti maziņš un atrodas augstu kalnos, mežā, nekurienes vidū. Pirmo reizi mūžā redzēju tik zilu ezera ūdeni. Un izrādās, ka šis ezers, atkarībā no temperatūtas, mainot krāsu. Pasakaina vieta. Starp citu, atklāju arī peldēšanās sezonu.

Brīvajā laikā ar draugiem apmeklējam arī dažādas ballītes vai organizējam tās paši. Daudzi no maniem draugiem ir diezgan muzikāli un mēs parasti spēlējam ģitāru un dziedam. Tas ir tik jauki. Es patiešām izbaudu ikvienu brīdi šeit un par garlaicību nesūdzos. Jūtu, ka esmu īstajā vietā un nevienu brīdi nenožējoju, ka izvēlējos veikt EBD tieši tagad un tieši Rumānijā, pilsētiņā Baia Mare.

Uzskatu, ka EBD ir tā lieta, kas būtu jāizmēģina ikvienam jaunietim, jo tā ir neaizmirstama dzīves pieredze un daudz daudz jaunu draugu no visas pasaules. EBD ir arī lielisks veids kā nostiprināt angļu valodu un iespējams iemācīties jaunu valodu. EDB palīdz kļūt pastāvīgākam, tas palīdz saprast pašam sevi un iespējams saprast, ko vēlies tālāk darīt savā dzīvē. Es personīgi pametu Latviju apmēram pirms 2 gadiem un sāku ceļot un dzīvot citās valstīs un atskatoties atpakaļ, pilnīgi noteikti varu teikt, ka esmu kļuvisi drosmīgāka, atvērtāka, trakāka, nebaidos riskēt. Esmu kļuvusi daudz ieinteresētāka par lietām, kas notiek citur, ne tikai Latvijā un tas man liek neapstāties un turpinat ceļot, ceļot un ceļot. Es sapratu, ka negribu vairs būt tāda kā daudzi mani draugi, kas pabeigs studijas Latvijā un tur arī iespējams paliks. Un vēl ir mainījusies mana domāšana un uztvere pret dažādām lietām. Iemācījos pieņemt citu kultūru un sadzīvot ar to. Un tās ir lietas, ko skolā neiemāca. To mēs mācamies no dzīves.

Iesaku ikvienam doties EBD, jo katrā ziņā tas būs viens no visneaizmirstamākajiem dzīves posmiem.

Aija Miltiņa

Piedāvājam noskatīties video par to, ko Aija kopā ar vēl vienu brīvprātīgo Roberto dara Rumānijā.