Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 15. decembris

+5°C
Vējš: DR 10.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Hanna, Jana, Johanna

Vidusskolēni: "Vēl šaubāmies par nākotnes plāniem"  (6)

Atslēgvārdi izglītība | jaunieši

12.klases skolēniem līdz "trakajam" eksāmenu laikam vēl atlikuši vairāk kā pieci mēneši. Bet ko pēc tam? Turpināt studijas tepat Latvijā vai doties iekarot kādu no ārvalstu augstskolām, strādāt vai sēdēt mājās un nedarīt neko.

Lai gan pirmajā mirklī var šķist, ka apdomāšanai laika vēl gana, dažs jau ir pieņēmis lēmumu un sapratis, ko no dzīves vēlas.

Kādam bubulis, kādam lielā dzīve

Liepājas Raiņa 6.vidusskolas skolniece Inese Grīnberga apstiprina, ka šobrīd viņas klasē valda nopietns pārdomu laiks. "Ļoti bieži ir diskusijas par to, kur iet un ko studēt, un vai to darīt vispār," noskaņu raksturo jauniete, taču pāris idejas ir vairumam klasesbiedru. J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolas audzēknis Kristaps Kalns novērojis, ka ir cilvēki, kas jau šobrīd zina konkrētu nākotnes plānu – kur un ko mācīties, ir tādi, kas to zina aptuveni, bet ir arī jaunieši, kas par šīm lietām īpaši nesatraucas un nerunā. "Bet tādu, vismaz manā klasē, ir maz," par pēdējiem minētajiem piebilst Kristaps. "Taču kopumā," viņš saka, "lielākā daļa savus nākotnes plānus nav apzinājuši. Turklāt vairākus manus klasesbiedrus baida pati doma par nākotni." Kāpēc tā? "Galvā beidzot parādās apziņa, ka laiks, kad tev visu nolika priekšā, ir pagājis. Tagad grūtos lēmumus jāpieņem pašam," uzskata Kristaps, tāpēc dažkārt jaunieši tieši šī iemesla dēļ nemaz par to nevēlas domāt un gluži kā strausi galvas paslēpj smiltīs. "Kopumā varu teikt, ka klasē valda optimistisks noskaņojums un nebūt nav tā, ka jaunieši par nākotni nedomā. Ir tikai daudz neskaidrību un bailes, kas ir pašsaprotami."

Kristaps priecājas, ka ir cilvēki, kas studijas augstskolā uztver kā iespēju iziet "lielajā dzīvē". Tieši šī iemesla dēļ pēdējā vidusskolas klasē laiks netiek tērēts domāšanai, bet tiek darīts viss iespējamais un arī neiespējamais, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu, kas ļautu studēt, strādāt izvēlētajā vietā un profesijā.

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas skolniece Dita Dzene, iztaujājot savus klasesbiedrus par nākotnes plāniem, biežākā atbilde bija – "Es nezinu!". Atšķirībā no citiem gadiem, dzirdētas arī tādas atbildes, kā "ka tik tālāk no Latvijas", "šeit nav vērts mācīties" u.c., tādējādi no saviem nākotnes plāniem pilnībā izslēdzot dzimto valsti. "Var just, ka daudzus ir iespaidojusi gan šā brīža situācija Latvijā, gan vecāku finansiālais stāvoklis, jo daudziem vecākiem darba nav vispār," stāsta Dita. Vēl minēts šāds variants: gadījumā, ja jaunietim neizdosies iestāties izvēlētās studiju programmas budžeta grupā, viņš dodies strādāt uz ārzemēm vai iesaistīsies Eiropas Brīvprātīgā darba projektā. "Cik cilvēku, tik arī variantu," secina Dita. "Liela nozīme ir tam, kā tu raugies uz pasauli. Optimistiskākie paliks un mēģinās tepat, bet negatīvāk noskaņotie – mūs pametīs."

Kurš gatavs un kurš nav gatavs doties prom?

Interesanti, ka daļa no aptaujātajiem jauniešiem apsver iesaistīties Eiropas Brīvprātīgā darba projektā, bet pēc tam turpināt studijas kaut kur Latvijā vai ārzemēs. Šāda ideja arī Inesei šķiet diezgan forša – aizbraukt kaut kur un redzēt pasauli, bet pēc tam atgriezties ar pavisam savādākiem plāniem par dzīvi un mērķiem. "Taču pagaidām tas liekas kā viens no top 10 variantiem," Inese smejot lēš. Sarunā ar jaunieti, manāms, ka viņa vēl līdz galam nav izlēmusi, kādā jomā nākotnē vēlētos strādāt, jo versijas izskan visdažādākās – sākot no žurnālistikas, ģeoloģijas un modernām valodām, līdz biznesa vadībai vai horeogrāfijai. "Ļoti atšķirīgas sfēras," piekrīt arī pati jauniete. Inese pamanījusi, ka cilvēki tiecas apgūt tādu profesiju, kur bez augstākās izglītības nevar strādāt, paļaujoties tikai uz savām dotībām un pieredzes, piemēram, medicīnas, inženierijas, zinātnes, tieslietu u.c. jomās. "Ārsts, kurš ir aktīvs, var novadīt pasākumu, bet sabiedrisko attiecību speciālists par ārstu strādāt nevar," piemēru min Inese.

Liepājas 15.vidusskolas skolniecei Ilvai Bērzai ir stinga apņemšanās doties mācīties uz Dāniju. Ir jau atrasta skola, sākts plānot par pieteikšanos. "Ceru, ka līdz eksāmeniem būs zināms, vai ir kāda cerība tikt izvēlētajā skolā," saka Ilva. Cita plāna viņai pagaidām nav. Arī Kristaps brauks studēt ārpus Latvijas: "Tas ir izlemts par 99.9 procentiem. Esmu jau veicis plašus soļus sava mērķa piepildīšanai. Pirms divām nedēļām nosūtīju savu personas failu ar motivācijas vēstuli, rekomendāciju un sekmju prognozēm uz piecām Lielbritānijas augstskolām. Tagad gaidu atbildes." Ja neveiksies tur, viņam ir varianti pieteikumus sūtīt arī uz Dāniju, Nīderlandi. Kristapu interesē sporta biznesa menedžments, informācijas tehnoloģijas un internacionālais bizness. "Bija grūti ar konkrētas programmas izvēli, jo skolā padodas un patīk vairāki priekšmeti, turklāt diametrāli pretēji. Beigās tomēr nonācu pie kaut kāda kopsaucēja," atminas liepājnieks. "Liels nopelns pie tā, ka jau tagad zinu, ko vēlos nākotnē darīt, ir maniem vecākiem. Pēdējā gada laikā viņi mani dažādos veidos centušies bīdīt, tramdīt un izdarīt izvēli." Lēmums studēt ārzemēs pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir augstais izglītības līmenis, kā arī karjeras iespējas un iespēja studēt bez maksas. Kristaps min, ka valodas barjera un bailes no studijām svešvalodā ir tās, kas bremzē arī citiem pieņemt lēmumu aizbraukt.

No portāla aptaujātajiem jauniešiem, vienīgi Dita apsver iespēju studēt tepat. Pagaidām šķiet, ka tā varētu būt žurnālistika. "Mācību gada sākumā bija neliela panika, sāku skatīties skolas visās iespējamās pasaules vietās, arī Latvijā. Nomierinājos, jo sabaidījos, ka tādēļ nāksies būt tālu prom no mājām. Vismaz pagaidām neesmu gatava doties prom," atzīst jauniete. "Domāju, ka daudziem vēl domas mainīsies un līdz pēdējam brīdim neviens īsti nesapratīs, ko vēlas. Galvenais – jāseko izmaiņām izglītības sistēmā."

"Dažbrīd liekas, ka mēs taču esam jauni un jāizvēlas tas, ko sirds vēlas un jebkurā vietā un laikā! Ja tu esi aktīvs, ir iespēja mainīt sev vidi apkārt un pievērsties kam citam līdz brīdim, kad saproti, kur ir tava vieta šajā pasaulē," uzskata Inese, skaidrojot, kāpēc viņas un droši vien vairumam jauniešu šobrīd ir prātos totāls haoss. "Diemžēl, vidusskola kādai konkrētai augstskolai nesagatavo, tāpēc arī ir grūti saprast, kas kuram tuvāks un kas vairāk padodas," piebilst Ilva.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!