Viens no populārākajiem ķermeņa modifikācijas veidiem mūsdienās ir tetovējums. Cilvēki zīmējumu uz ādas izvēlas ne tikai, lai būtu stilīgi, moderni vai lai atšķirtos no citiem, bet arī, lai noslēptu dažādus defektus. Atbrīvošanās no tetovējuma var nebūt iespējama, tādēļ, pirms kam tādam ļauties, jāpārdomā, vai tas ir tikai mirkļa untums vai to vēlos patiešām no sirds.

Dzinulis, lai pieceltos no gultas
Tetovēšanas meistarei Līnai Freimanei pašai uz ķermeņa ir pieci tetovējumi. Pirmais tapis, kad tikko palicis astoņpadsmit. “Vajadzēja izvēlēties tetovējumu, kas nepārklāj pusi muguras,” tagad gan viņa atzīst, ņemot vērā, ka tetovējums izmēra ziņā bijis liels un pats zīmēšanas process – sāpīgs. “Bija grūti izturēt,” atminas jauniete. Ko veidoja? “Japāņu laternas jeb fizāla ziedus.” Tās ir viņas bērnības “puķes”, kurās iemīlējusies, un katros Ziemassvētkos ar tiem dekorējot savu telpu. “Fizāls ir skaists ar to, ka, uznākot salam, tā čaula pārvēršas par brūnganu skeletu un iekšā mirdz sarkana odziņa.” Šī un arī pārējo uz ķermeņa redzamo tetovējumu dizaina autore ir Līna pati. Tos realizējis vīra tēvs Valdis, kurš šobrīs strādājot Vācijā, bet agrāk piederēja studija Kungu ielā. Dažkārt Līna pie viņa dodas smelties jaunas zināšanas, jo Liepājā tetovēšanas meistaru ir maz, nav īsti pie kā gūt papildus pieredzi. “Man ļoti patīk, kā vīra tēvs strādā,” noteic liepājniece. Darbs ar cilvēkiem ir kā radīts Līnai. Viņa izbauda komunikāciju, savstarpējo enerģijas apmaiņu. Tas esot kas ļoti, ļoti patīkams. Un, ja vēl izdodas piepildīt cilvēka sapni, Līna jūtas laimīga.

Veidot uz savas ādas zīmējumu, kas principā paliek uz visu mūžu, Liepājā izvēloties daudz cilvēku, un ne tikai jaunieši. Vecuma amplitūda esot no A līdz Z. Tiem, kas vēl nav sasnieguši pilngadību, līdzi nāk kāds no vecākiem. Līna novērojusi, ka pieaugušajiem uz savām atvasēm ir liela ietekme. Dažkārt sanākot tā, ka viens grib vienu, bet otrs pavisam ko citu. Tādās reizēs tiek meklēts kompromiss vai arī Līna iesaka vēl kādu brīdi apdomāties un atnākt citu reizi. “Ir cilvēki, kas nāk tetovēties, jo tas ir stilīgi. No apkārtējiem ir spiediens, ka noteikti kaut kam ir jābūt, lai izceltos un tu tiktu pamanīts. Bet tā ir viena kategorija. Ir tādi, kuri to dara, tāpēc, ka patiešām vēlas sev tetovējumu, nesaistot to ar modes lietu,” novērojusi salona darbiniece. “Vīrieši visu ko taisa sev uz pleciem. Tā, lai izskatītos spēcīgāki, iekārojamāki. Vecākas sievietes nāk, lai kaut ko notušētu. Piemēram, rētas, izteiktas vēnas. Arī, lai pa jaunam uzzīmētu krūts galu, ja krūts ir zaudēta pēc operācijas.” Līna atzīst, ka, piemēram, uzzīmēt uz rētām nav nemaz tik viegli, jo ne vienmēr āda tādās vietās pieņem krāsu.

Līnai ir grūti minēt kādu ķermeņa daļu, kura tetovēšanai pakļauta visbiežāk. Kur sāp vairāk, kur mazāk? “Tas atkarīgs no cilvēka individuāli. Noteikti jutīgi ir gurni, vēders. Rokas ir tā vieta, kur sāpētu vismazāk. Bet ir jārēķinās, ka tā ir vieta, ko redzi katru dienu. Tādēļ, manuprāt, īpaši jāpiedomā, vai uz zīmējumu, ornamentu, ko esi iecerējis tetovēt, gribēsi lūkoties visu laiku,” brīdina jauniete. Tie, kuri stingi izlēmuši, ka vēlas sev tetovējumu, pārsvarā taisot ko lielu, novērojusi Līna. Par maziem sīkumiņiem izšķiroties reti. Ļoti populāri esot uzraksti dažādās pasaules valodās, visbiežāk gan angļu. “Tie ir tādi kā domugraudi, uz kura paskatoties un izlasot, iedvesmojies, rodi motivāciju kaut ko darīt. Citam tas varbūt ir dzinulis, lai vispār no rīta pieceltos no gultas.”

Ar laiku krāsas izbalē
Līna priecājas, ja pie viņas nāk klienti ar savām idejām. Grūti strādāt ar tiem, kuru nezina, ko grib. “Tad labāk doties mājās un vēl padomāt. Kaut ko vienkārši uztaisīt uz ātro nevajag. Tas darīs tevi vienīgi nelaimīgu,” uzskata meistare. Smelties idejas var arī pie viņas salonā, šķirstot sagatavotas mapītes vai žurnālus ar dažādiem variantiem. “Bet labāk, ja cilvēks to dara mājās. Sev pierastā vidē mierīgi izsverot.” Līna saka, ka ir drosminieki, kas ļaujoties viņas domu lidojumam. Pašai šķiet, ka šie darbi sanākuši arī vislabāk. Vai nebaidies, ka tetovējums varētu nesaderēt ar klientu? “Man ir jāredz, ka cilvēkam piestāvēs. Tas ir mans darbs. Liekas, ka garām nešauju,” Līna pirms tam gan ar cilvēku parunājas, lai noskaidrotu viņa domas un saprastu, kas viņam derētu. Jauniete nevar nosaukt kādu konkrētu darbu, ko bijis veidot visinteresantāk. “Man pārsvarā patīk viss, ko taisu. Es neņemu darbus, kas mani nesaista.” Tetovētājam jāpiemīt ne tikai precizitātei, bet arī kompozīcijas izjūtai, uzskata Līna. “Jāvar uzlikt darbu tā, lai tas plūstu pa cilvēka anatomiskajām līnijām. Lai tas piekļautos klāt.”

Kā zināms, tetovējumi var būt ne tikai ar melnu tinti veidoti, bet arī krāsaini. Krāsas, Līnasprāt, zīmējumu atdzīvina, bet ir kāds mīnuss – ar gadiem tās izbalē. Līna pajoko: “Ja gribas, lai tetovējums būtu košs, tad jāsēž iekšā telpās, nekur ārā nevar iet.” Viens no tetovējuma balinātājiem ir saule. Zīmējumus dzēš arī solārijs. “Līnijas paliek maigas, mazās vietiņas izplūst,” jauniete piebilst, ka arī parastie tetovējumi ar gadiem zaudē savu skaidrumu. “Pāri aug āda, un ar katru gadu slānis virs tetovējuma kļūst biezāks. Paliek apmēram tā, kā, piemēram, ja attēlam virsū uzliek matētu plēvi,” salīdzina Līna.

Jauniete atminas, ka savā praksē tikai vienreiz gadījies, ka darbs pēc klienta lūguma bijis jāpārtrauc. Vienojušies, ka viņš atnāk citu reizi, lai tetovējumu pabeigtu. “Galvenokārt, sāp tādēļ, ka esi sabaidījies, kaut ko iedomājies. Arī tad, ja dzīvē tajā brīdī ir grūts periods. Tetovējums jātaisa tad, kad jūties labi gan emocionāli, gan fiziski,” Līnai nācies mierināt arī pārāk jūtīgus klientus, kuri procedūras laikā izplūduši asarās. “Tādās reizēs saku, ka jāpaciešas.” Adatiņa cilvēka miesā ieduras aptuveni 3 mm dziļumā.

Nekādu kaktu meistaru
Patiešām esot tā, ka dažkārt cilvēkam pēc pirmā tetovējuma uztaisīšanas ir āķis lūpā, un viņš vēlas vēl ar kaut ko greznot savu ķermeni. Tas gan nav lēts prieks. Tetovējums ir kaut kas ekskluzīvs, un Līna vēlētos, lai tas tā arī paliktu. “Tam ir jābūt dārgam priekam, jo tetovējums ir kas tāds, kas paliek uz visu mūžu, tāpēc pie tā ir ļoti, ļoti jāpiedomā,” liepājniece atgādina, cik tas ir nopietni.

“Gribu vērst uzmanību uz vēl vienu lietu. Uzmanieties no tetovēšanas meistariem, kuri strādā mājās. Esmu pārliecinājusies, ka tas dažkārt labi nebeidzas. Pie manis ir nākuši klienti, kuriem pēc šādu meistari apmeklējuma tetovējums ir jāpārtaisa.” Līna aicina apdomāties un izsvērt, vai tas ir to vērts, jo meistari, kas strādā mājas apstākļos bieži ietaupa uz tām lietām, kuras tu, kā cilvēks, nepamanīsi, bet kvalitāte var atšķirties katastrofāli. Tetovēšanai vajadzētu būt iekārtotai atsevišķai telpai, mājdzīvnieku spalvas tiek visur, pat, ja uz zemes nemētājas kušķi. “Parasti mājās strādā iesācēji, kas ir normāli, jo viņiem nav tik lielas pieredzes, lai strādātu studijā, bet, ja meistars saka, ka viņam ir liela pieredze, bet tik un tā strādā savā guļamistabā, kaut kas tomēr nav kārtībā,” jauniete skaidro, ka varbūt tas norāda, piemēram, uz sanitārās grāmatiņas nokārtošanas grūtībām, varbūt uz to, ka meistaram ir kādas cita rakstura problēmas, kas var negatīvi ietekmēt rezultātu. “Un es noteikti cilvēkus aicinu – ja tev nepatīk tetovētājs pie kura esi pierakstījies attieksmes vai citu iemeslu dēļ, droši saki: “Paldies, bet nē, es to nevēlos.” Tas būs pareizāks solis, kā pēc tam iet pie desmit citiem un mēģināt izlabot to, kas ir sadarīts. Noteikti nevajag baidīties uzdot jautājumus, ja tādi ir.”

Mūsdienās tetovējumu ir iespējams arī likvidēt. Piemēram, klīnikā Rīgā to noņem ar speciālu lāzeri. Līna gan saka, ka dažos gadījumos tas neesot simtprocentīgi, paliekot arī rētas. Veco tetovējumu var arī noslēpt, tam pāri uztetovējot ko jaunu (tā saucamais cover up). “Lai arī ir dažādi varianti, tomēr varēs redzēt, ka tetovējums ir bijis,” Līna neslēpj, kādas var būt sekas, tādēļ iesaka nopietni padomāt pirms tetovēties. Ja tomēr esat izšķīries par šo soli, uz salonu gan nenāciet savās labākajās drānās. “Tas ir melns darbs, krāsa šķīst uz visām pusēm,” smaidot paskaidro liepājniece.

Viedokļi

Aija, 27 gadi:
Šobrīd man ir trīs tetovējumi. Pirmais bija taurenītis mugurpusē uz lāpstiņas. Tas tapa, kad man bija aptuveni 18 gadu. Ļoti, ļoti gribējās tetovējumu, likās baigi forši, ja man tāds būtu, tādēļ arī uztaisīju. Pat vecākiem nepateicu. Īpaši nesāpēja! Biju priecīga par pirmo tetovējumu, bet nu tas ir apnicis un es patiesībā labprāt tam uztaisītu virsū kaut ko citu. Par to šobrīd domāju! Tam nav nekāda īpaša nozīme – vienkārši smuki izskatās.

Pērn man uz potītes tapa maziņš velosipēds. To uztaisīju, jo gribēju, lai man ir kaut kas, kas simbolizē manu dzīvesveidu un Holandi, kurā kādu laiku dzīvoju. Bet pavisam nesen uz rokas iekšdelma uztetovēju trīs spalvas. Tās simbolizē mani un abas manas māsas. Gribējās kaut ko paliekošu, kas man vienmēr liks viņas atcerēties.

Armands, 20 gadi:
Man ir trīs tetovējumi. Pirmais tetovējums tika radīts vienistabas dzīvoklī, un diezgan brutālā veidā – izstiepām šķiltavu atsperi, ielikām to pildspalvas caurulītē, piekausējām pie tā priekšmetu, kas griež uz riņķi plates, satinām vadus ar elektrības vadiem, un home made mašīnīte bija gatava. Izpūtām divas gēlu pildspalvas trauciņā un tetovēšana varēja sākties. Uz krūts tapa kompasa zvaigzne ar visām debess pusēm.

Otrs mans tetovējums ir uz kājas – divas sejas no kurām viena pauž “smile now”, bet otra “cry later”. Trešais zīmējums ir trīs vienotas sejas uz rokas, no kurām viena ir aiztaisījusi muti, otra – acis, bet trešā – ausis. Tetovējums ir balstīts uz stāstu no japāņu tautas ticējumiem. Šīs trīs sejas palīdz nedzirdēt, neredzēt un nerunāt ļaunu. Tātad arī es mēģinu ikdienā pēc iespējas mazāk dzirdēt, redzēt un arī runāt ļaunu.

Tuvākajā nākotnē neplānoju vēl kādu tetovējumu. Iepriekšējie trīs tika taisīti vairāku iemeslu dēļ. Tādā veidā varu paust savas domas, uzskatus. Savā ziņā to uztveru arī kā ķermeņa izgleznošanu, tātad – skaistumam. Atzīstos, ka iespaidojos arī no apkārtējās vides un cilvēkiem. Jā, ar saviem tetovējumiem jūtos pilnīgāks. Sajūtu varētu salīdzināt ar, piemēram, tikko nopirktu t-kreklu vai meitenēm – kleitu, kurā cilvēks vismaz pirmajā reizē sajūtas īpašs, bet ar tattoo es tāds jūtos visu laiku.