Jauniešus Liānu Trumari un Andreju Vīksnu satikām pilsētas centrā, kad Liepājā bija ieradies starptautiskais “Dzejas brauciens”. Viņi bija kopā ar literātiem, kuri rakstīja savu vēstījumu Dzejas dienu dalībniekiem, liepājniekiem un viesiem uz vides reklāmas plāksnes Graudu un Lielās ielas stūra skvērā.

“Šie jaunieši raksta! Nevis dzeju, bet prozu, un labu prozu!” ar Liānu un Andreju iepazīstināja mūsu pilsētā pazīstamās literātes Sandra Vensko un Jana Egle. Aicinājām skolēnus uz sarunu par literatūru un radošām izpausmēm.

LIĀNA TRUMARE un ANDREJS VĪKSNA ir klasesbiedri, abi mācās Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas 12. klasē.

– Par ko rakstāt, par kādām tēmām?
Liāna: – Rakstu fantastiku, tādu kā mistiku, kā zinātnisko fantastiku. Arī citādus darbus, bet tos retāk. Bērnībā daudz lasīju grāmatas par mistiskiem varoņiem. Viena no mīļākajām man bija grāmata “Artemijs Fauls”, ko uzdāvināja vectēvs. Es par pseidonīmu izvēlos viņa un mūsu dzimtas uzvārdu – Palma, tā kā savus literāros darbus parakstu – Liāna Palma.  Mani stāsti ir diezgan apjomīgi, pāri par simt lappusēm.
Andrejs: –  Es arī rakstu prozu. Tādus garākus darbus, apmēram romāna formāta. Tas viss sākās bērnībā, kad pats sev izdomāju nelielus stāstiņus. Savulaik rakstīju arī dzejoļus. 

– Kad sapratāt, ka tas, ko darāt, var pretendēt uz literatūru?
Liāna: – Rakstīt sāku, kad mācījos apmēram septītajā klasē. Man bija brīdis, kad skolā bija problēmas, un es daudz laika pavadīju mājās. Lasīju, skatījos televizoru, arī multiplikācijas filmas, kad nepatika tām beigas, tad rakstīju savas. Tā sākās stāstu rakstīšana. Sākumā tos pierakstīju kladē, vēlāk atradu interneta vidē citus cilvēkus, kas raksta. Tā mana aizraušanās palika jau nopietna.

– Vai esat rādījuši savas darbus arī profesionāliem literātiem?
 Liāna: – Mani ir konsultējusi Jana Egle, arī dzejniece Gundega Rezevska.
Andrejs: – Neesmu daudziem rādījis. Publicēju savus darbus internetā, iepazīstos ar domubiedriem forumos. Tur var redzēt dažādas atsauksmes par uzrakstīto.

– Cik liela vieta literārai darbībai varētu būt jūsu jau pieauguša cilvēka dzīvē, kad skola būs pabeigta?
Andrejs: – Tagad nevaru iedomāties, ka manā dzīvē būtu tikai literatūra. Tomēr bez rakstīšanas pavisam iztikt – to ne, es gribētu redzēt iespiestu savu stāstu.
Liāna: – Man galvenais ir redzēt rezultātu, redzēt savu darbu pabeigtu. Man patīk rakstīt, taču liela nozīme ir tam, cik kvalitatīvs ir tas, ko uzrakstu. Iedot savu darbu lasīšanai, parādīt to citiem tomēr ir liela uzdrošināšanās. Man ir svarīgi, lai pati sajustu, ka darbs ir pabeigts un to var rādīt citiem! 

Egona Zīverta foto

Andrejs Vīksna un Liāna Trumare ir gan klasesbiedri, gan domubiedri literārā jomā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24. septembra numurā.
#kvards-20110924-10#