Rīt Latviešu biedrības namā viens no vecākajiem koriem Latvijā – Liepājas vīru koris “Dziedonis” mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Valda Aivara vadībā ar koncertu svinēs 80.dzimšanas dienu. Tas notika tikai desmit gadu pēc jaunās Latvijas valsts dzimšanas, kad 1928.gada 17.februārī “Dziedonis” ieguva tiesības darboties kā latvju vīru koru biedrības “Dziedonis” Liepājas nodaļa un pastāvēja līdz 1940.gadam.

Uz augšu, tikai uz augšu

Savu pirmo patstāvīgo koncertu ar pirmo diriģentu Frici Toni priekšgalā vīru koris “Dziedonis” sniedza 1928.gada 22.aprīlī uz Liepājas teātra skatuves. Šo brīdi tad koris uzskata par savu dzimšanas dienu. Tas bija nozīmīgs notikums Liepājas kultūras dzīvē. Doma par vīru kora dibināšanu bija radusies jau 1927.gadā, kad 8.decembrī kopā sanācis neliels dziesmu mīļotāju pulciņš.

Sākumā grūtības kora mākslinieciskajai izaugsmei radīja biežā diriģentu maiņa. Jau pēc nepilna gada diriģents Fricis Tone kori atstāja. Neilgu laiku to vadīja Jānis Eklāvs, bet no 1929. līdz 1944. gadam “Dziedoņa” māksliniecisko vadību uzņēmās Bierands Ķuņķis, kas tobrīd bija Liepājas operas diriģents. “Dziedonis” vairākkārt piedalījies Dziesmu svētkos Liepājā, Rīgā un citur. 1940.gada 15.jūnijā vīri dziedāja Latgales Dziesmu svētkos Stropu estrādē. Tie bija pēdējie Dziesmu svētki Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Pēc Otrā pasaules kara “Dziedonis” atkal bija palicis bez diriģenta, jo tas, tāpat kā daudzi dziedātāji, bija atstājis dzimteni un devies bēgļu gaitās. Šajā apjukuma laikā kora vadību pārņēma talantīgais diriģents, komponists, ērģelnieks un pedagogs Jānis Dreimanis, kurš no Rīgas pārnāca uz Liepāju jau kā pazīstams kordiriģents. Viņš bija ne tikai spožs diriģents, bet arī spilgta personība. Viņa mākslinieciskās vadības laikā “Dziedonis” piedzīvoja savas zvaigžņu stundas – spožākos un labākos dziesmotos gadus. 1945.gada 6.decembrī notika kora pirmais koncerts, kurā dziedāja 33 vīri. Dreimaņa laikā korī palaikam bija pat simt dziedātāju. “Dziedoņa” vīri citu pēc citas guva uzvaras gan lielajos Dziesmu svētkos, gan vīru koru salidojumos un skatēs, gan koncertēja ārpus Latvijas robežām. Liepājnieki ļoti mīlēja savu vīru kori “Dziedonis”, tā koncerti allaž bija pārpildīti. Jānis Dreimanis kopā ar kori bija 19 gadu – līdz pat savai pāragrai aiziešanai Mūžībā 1963.gadā. Likās, ka visa Liepāja bija izgājusi ielās, kad vīri uz pleciem sava diriģenta zārku cauri visai pilsētai aiznesa uz Centrālkapiem. 2009.gadā Jānim Dreimanim atzīmēsim 100. jubileju.

Kā pa viļņiem

Pēc Jāņa Dreimaņa koris vairākus gadus turējās godam, bet bija jūtams, ka “Dziedonis” pazaudējis ne tikai savu drošo un stabilo pamatu zem kājām, bet arī savu mūžīgo enerģijas dzinējspēku, savu dvēseli. Savādi, bet tas raksturīgs visiem veciem un stabiliem kolektīviem, kas zaudē talantīgu, ilggadēju vadītāju, kurš faktiski ir kā tēvs, un citu pieņem ne labprāt. Atkal sākās diriģentu maiņa. Situāciju pēc labākās sirdsapziņas mēģināja  uzlabot tādi pieredzes bagāti diriģenti kā Kārlis Klucis, Kārlis Kreicbergs un Miervaldis Ziemelis. 1985.gadā “Dziedoņa” māksliniecisko vadību uzņēmās Andris Lekstutis, bet diriģenta – Jēkabs Ozoliņš. Arī šajos aptuveni divdesmit gados vīri guva ne vienu vien panākumu nozīmīgos koncertos un skatēs. Tomēr  “Dziedoņa” iekšējo dzīvi piemeklēkja jauni juku laiki, un tā sastāvs kļuva arvien mazāks.

Brīdī, kad pilsētas vadītāju līmenī bija ierosināts jautājums – būt vai nebūt Liepājas “Dziedonim”, uzrunāts tika ilggadējais Liepājas teātra muzikālais vadītājs Valdis Aivars, kurš tikko bija aizgājis no teātra. Viņš, daudz nedomājot, piekrita.

Pašlaik korī dzied 26 vīri, un diriģents ar ilggadējo dziedātāju un kora prezidentu Arvīdu Ermansonu priecājas, ka viņu starpā ienākuši arī pavisam jauni puiši. “Jā, es zinu, ka neesam jaunekļi, ka lielākā daļa ir padzīvojuši, savam korim uzticīgi vīri, tādēļ rēķinos ar reālajām iespējām un neceļu gaisa pilis,” prātīgi spriež diriģents Valdis Aivars.

Rīt vīru kora “Dziedonis” 80.jubilejas koncerts notiks divās daļās. Pirmajā vīri melnās frakās dziedās klasisku repertuāru, kuru diriģēt uzaicināti arī bijušie kora mākslinieciskie vadītāji. Bet otrā daļa paredzēta draiskāka. Kā zināms, Valdis Aivars ir arī komponists, kurš sacerējis mūziku gan daudzām Liepājas teātra izrādēm, gan “Desmit kungu” programmai un, protams, arī “Dziedonim”. Skaistākās no šī klāsta skanēs koncertā.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”