Par to, ka katru dienu vajadzētu ēst augļus un dārzeņus, šķiet, neviens vairs īpaši nav jāpārliecina. Galu galā tas ir visdabiskākais veids, kā uzņemt vitamīnus un minerālvielas, kas regulē gremošanu, vielmaiņu un ir lielisks palīgs arī imūnsistēmas stiprināšanā, kā arī dara vēl daudz ko labu mūsu organismam. Un ir jau arī garšīgi.

Taču, kā norāda Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti, nebūt nav mazsvarīgi, kādas krāsas dārzeņi un augļi ir mūsu šķīvī. Redakcija mazliet pavēra šīs krāsu paletes noslēpumus.

Viena krāsa izrādās stiprāka

Uztura speciālisti saka, ka visbiežāk sastopamās krāsas, kurās krāsojas augļi un dārzeņi, ir baltā, oranžā, dzeltenā, sarkanā, violetā, zilā un zaļā. Nokrāsas ogām, augļiem un dārzeņiem piešķir dabīgās krāsvielas savienojumā ar vitamīniem. Interesanti, ka visos augļos un dārzeņos ir visas krāsu grupas, bet viena no tām ir dominējošā – jo intensīvāka krāsa, jo vairāk krāsvielu satur augs. Šīs krāsas un to mijiedarbība tad arī nosaka atšķirīgo vitamīnu grupu aktivitāti. Lai saņemtu pilnvērtīgu vitamīnu un minerālvielu sabalansējumu, ir svarīgi parūpēties, lai mēs neaizmirstu savā šķīvī atrast vietu katras krāsas augļiem, dārzeņiem un ogām, jo visas šīs krāsas mūsu organismam ir vajadzīgas.

Analizējam krāsas

Sarkanā (tomāti, paprika, dzērvenes, brūklenes u.c.).
SVA speciālisti uzsver, ka šai krāsai tautas medicīnā piedēvē dziednieciskas īpašības. Tā stimulē psihes darbību, radot spēka un enerģijas pieplūdumu, atsevišķos gadījumos var izraisīt agresivitāti, valdonīgumu, uzbudinājumu un pārlieku juteklīgumu. Sarkanās krāsas dārzeņi un augļi stimulē asinsriti, paaugstina asinsspiedienu, dziedē ādas slimības, uzlabo atmiņu un redzi, kā arī trīskārtīgi vairo muskuļu tonusu. 

Violetā, zilā (mellenes, upenes, bietes, baklažāni, sarkanie galviņkāposti u.c.).
Violetā krāsa iemieso sevī kustības un miera savstarpējo ietekmi, tāpēc ar šo krāsu var dziedēt depresiju un migrēnu. Bet zilā krāsa ir bezgalības simbols, tāpēc mazina bailes, uzlabo intuīciju. Violetās krāsas ogās, augļos un dārzeņos esošās vielas uzlabo redzi un kuņģa darbību, regulē vielmaiņu un vairogdziedzera darbību, dziedē elpceļus un kaulus, nieres un smadzeņu traumas, kā arī attīra asinis. Atsevišķi šīs grupas produkti, piemēram, baklažāni, ieteicami cilvēkiem ar pazeminātu svaru, jo tie uzbaro.

Dzeltenā, oranžā (ķirbji, āboli, burkāni, smilkšērkšķi, pīlādžogas u.c.).
Oranžā krāsa uzlādē organismu ar enerģiju, kā arī sniedz brīvības un mundruma sajūtu, tāpēc pastāv uzskats, ka oranžās krāsas augļi un dārzeņi stiprina sirdi un potenci, paātrina vielmaiņu, dziedē elpošanas orgānus, kā arī palielina imunitāti un ēstgribu. Tomēr oranžās krāsas produkti neatkarīgi no apēstā daudzuma neveicina svara pieaugumu. Bet dzeltenā krāsa uzlabo garastāvokli – rada priecīgu noskaņu, likvidē grūtsirdību un nomāktību, kā arī līdzsvaro nervu sistēmu un spēj pārslēgt domas par ēšanu uz intelektuālām pārdomām. Dzeltenās krāsas produkti uzlabo redzi, vielmaiņu, ādas krāsu un aknu darbību, sekmē žults izdalīšanos un dziedē bronhus.

Zaļā (brokoļi, galviņkāposti, Briseles kāposti, lapu dārzeņi, gurķi, spināti, pētersīļi, skābenes un rabarberi, salāti u.c.).
Zaļā krāsa nomierina, atslābina un rada labu noskaņojumu. Zaļās krāsas produkti uzlabo asinsriti, dziedē bronhītu, garo klepu, locītavu iekaisumus, čūlas un stabilizē asinsspiedienu. Šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa kāpostu dārzeņu, kas ir nozīmīga mūsu ikdienas uztura sastāvdaļa.

Baltā (sīpoli, ķiploki, puravi, selerija, rutki, baltie galviņkāposti, ziedkāposti u.c.).
Baltā krāsa simbolizē spēku un izturību. Šīs krāsas produktos ir daudz ogļhidrātu, tāpēc tie nereti ir ļoti barojoši.

Es daru tā

Sigita (māksliniece):
– Esmu dzirdējusi, ka augļu un dārzeņu krāsa katra savā veidā mūsu organismam dara kaut ko labu, tāpēc ir jācenšas tos dažādot ne tikai pēc garšas, bet arī pēc krāsām. Taču jau pirms tam man patika krāsaini salāti, tāpēc īpaši vasarā, kad ir pieejami visdažādākie Latvijā audzētie augļi un dārzeņi, es gatavoju savus raibos salātu. Tie ir ļoti vienkārši: ņemu gurķus, tomātus, dažādu krāsu papriku, saldos sīpolus (var arī parastos), ziedkāpostus un vēl citus, kas vien ir pieejami, sagriežu gabaliņos un marinēju ar “Spilvas” salātu mērci. Noder gan pašiem vakariņās kopā ar gaļu vai zivi, gan arī tie ir pieprasīti piknikā, kad cep desiņas vai šašliku. Bet to nu gan zinu, ka zaļas krāsas āboli man neiet pie sirds. Esmu mēģinājusi ēst, ir bijuši garšīgi, tomēr ābolu zaļā krāsa mani atgrūž. Varbūt bērnības trauma, kad čiepām zaļus, negatavus ābolus.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”