Tuvojoties gada visskaistākajiem svētkiem, daudzās Eiropas valstīs jau oktobra beigās vai, vēlākais, novembra pirmajā pusē sāk atvērt Ziemassvētku tirdziņus un pilsētas centrā izlikt milzīgus Adventes vainagus. Latvijā tā ir diezgan jauna tradīcija, līdz ar to pie mums šādu tirdziņu zem klajas debess vēl samērā nedaudz, taču svētku dekorāciju netrūkst, turklāt tās pat ir krāšņākas nekā citur.

Savukārt vienā no pašām nepaklausīgākajām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm – Ungārijā, kur viss notiek gandrīz tikai un vienīgi pēc vietējo iedzīvotāju saprašanas un loģikas un nevis ES regulām, arī pošoties gada nogalei, ir sava atšķirīga kārtība un tradīcijas. Rostētu ēdamo kastaņu un karstvīna smarža, laipni, neuzbāzīgi Ziemassvētku tirdziņu pārdevēji, čalojoša, priekpilna publika visapkārt un tikai ungāru valodā dziedāti Ziemassvētku meldiņi – tāda pirmssvētku noskaņa tagad valda madjāru zemē.

Vilinošie kastaņi

Rietumungārijas Sombathejas pilsētā, kas iedzīvotāju skaita ziņā pavisam nedaudz atpaliek no Liepājas, komersantu izvērstas aktivitātes, sagaidot Ziemassvētkus, nav tik vērienīgas un ilgstošas, kā, piemēram, tās kaimiņvalstī Austrijā, kuras lielākajās pilsētās tradicionālie tirdziņi sāk darboties jau oktobra vidū. Šeit vienīgā prece, kas par svētku tuvošanos lielākoties atgādina gan tikai pašiem ungāriem un turklāt nopērkama uz katra ielas stūra jau novembra sākumā, ir siltie ēdamie kastaņi. Tos pēc īpašas tehnoloģijas turpat uzsilda jeb, precīzāk izsakoties, rostē un pārdod pēc svara. Ejot kastaņu tirgotājam garām, jau pa gabalu jūtama specifiskā saldenā smarža, kas rodas, tos gatavojot.

Savukārt tikai nepilnu nedēļu, pirms Adventes vainagā iededzināt pirmo svecīti, šīs pilsētas Galvenajā laukumā, kas uzskatāms par Sombathejas centru gan iepirkšanās, gan izklaides ziņā, bija manāma liela rosība. Pāris dienu laikā laukumā tika samontēta liela skatuve, uz kuras katru gadu pirms Ziemassvētkiem vakaros uzstājas dažādi ungāru dziedātāji un mūzikas grupas. Bet turpat netālu divās garās rindās uzslieti mazi vienādi koka namiņi, kuros līdz pašiem Ziemassvētkiem varēs iegādāties gan dāvanas, gan dažādus saldumus, karstvīnu, kaltētus augļus, gan citas jaukas lietas.

Jāpiebilst, ka Galvenais laukums (bez speciāla nosaukuma) ir gandrīz ikvienā lielākā Ungārijas rietumdaļas pilsētā, tur atrodas arī vissmalkākie veikali, lepnākie restorāni un tūristiem, galvenokārt austriešiem, tā ir īsta paradīze.

“Par šīm Adventes svecēm lielāku nav!”

Tā jau ilgus gadus apgalvo Sombathejas iedzīvotāji. Nekur citur neesot lielāku sveču par tām, kas iestiprinātas milzīgajā Adventes vainagā pilsētas Galvenajā laukumā un ko ik gadu iededzina pirmajā Adventes svētdienā. Vai tā ir tikai pašu madjāru dižošanās savas pilsētas viesiem, jo izcelties taču gribas katram, vai arī pilnīga taisnība – grūti pateikt. Bet, ja jau pie somiem, ko ar ungāriem saista stipras saites (abu tautu valodas pieder somugru valodu saimei), uz patstāvīgu dzīvi apmeties Ziemassvētku vecītis, tad kādēļ gan Sombathejas iedzīvotājiem patiesi nevarētu piederēt vislielākās Adventes sveces?

Tikpat simpātiska kā rosība Sombathejas Ziemassvētku tirdziņā ir arī šīs pilsētas mākslinieku gaume, izrotājot pirms svētkiem ielas un sabiedriskās vietas. Jāatzīst, ka rotājumi gan ir krietni pieticīgāki nekā Rīgā un arī Liepājā redzamie, taču iebilst par gaumes un izdomas trūkumu būtu nevietā. Jau otro gadu pēc kārtas pilsētas centrālajās ielās lielu auseklīšu un zvaigžņu formā izkārti mākslīgi egļu zari, kas apvīti ar lampiņu virteni. Šie egļu zari ar gaismiņām atrodas vienā augstumā ar elektrības vadiem un izkārti šķērsām pāri ielām. Arī visos Galvenā laukuma kokos, no kuriem lielākajai daļai pat vēl palikušas lapas, iekārtas lampiņu virtenes. Tāpēc, staigājot pa pilsētu tumsā, šķiet, ka ir gaišs kā dienā.

Nedienas ar eglīti

Lai arī Ungārija ir tipiska dienvidu zeme tās kontinentālā klimata un augu valsts dēļ, vislielāko sajūsmu, īpaši jau bērnu vidū, protams, izpelnās katras pilsētas galvenā egle. Sombathejā tā kopā ar milzīgo Adventes vainagu novietota Galvenajā laukumā, un, jo vairāk tuvojas svētki, jo biežāk vakaros pie tās manāms arī Ziemassvētku vecītis. Atšķirībā no Liepājas Sombathejas galvenā egle nav īsta milzene, kas izveidota no neskaitāmām sīkām eglītēm. Tā ir kupla lapegle, kas dekorēta lielām vienas krāsas eglīšu mantiņām. Un, izņemot valsts galvaspilsētu Budapeštu, katrā lielākā pilsētā galvenokārt pie Ziemassvētku tirdziņa ir izlikta tikai viena egle, pie kuras vakaros arī visi pulcējas. Un arī šeit slēpjas zināma loģika – ungāri ir patiesi nobažījušies par saviem mežiem, kas no visas valsts teritorijas pašlaik aizņemot vairs tikai 10 procentu.

Taču, beidzot stāstu par Sombathejas galveno egli, prātā nāk atgadījums, kas šeit notika pirms gada. Toreiz decembra vidū uznāca stiprs vējš un jau izdekorēto eglīti nogāza zemē! Lai arī gadījums nebūtu pat īstas apspriešanas vērts, par to it visur – veikalā, uz ielas un pat universitātes katedrā – runāja un smējās ilgi, kaut gan lielākā daļa runātāju to, protams, paši nemaz nebija redzējuši!

Uzziņai

Četri mazi padomi, ja gatavojieties braukt uz Sombatheju:
– Noteikti nobaudiet rostētus kastaņus. Vislabāk jau kopā ar karstvīnu. Taču īstiem saldummīļiem noteikti ieteiktu nogaršot ungāru nacionālo desertu – kastaņu krēmu vai kastaņu saldējumu. Tikai atcerieties, madjāru saldie ēdieni ir ļoti, ļoti saldi.
– Ja rodas iespēja, no Sombathejas paņemiet līdzi atmiņu par rietumungāru viesmīlību. Ja gadījumā, uzturoties Ungārijā, jūs ielūdz ciemos, noteikti neatsakieties – mēs, latvieši, no ungāriem varam tikai mācīties, ka uzņemt ciemiņu.
– Ņemiet vērā, ka Ungārijā pieņemts daudz bučoties. Ja madjārs jūs pieņems par savu cilvēku, tad ik reizes, satiekoties un atvadoties, tiksiet skūpstīts uz abiem vaigiem.
– Iemetiet kādā no Sombathejas strūklaku baseiniem monētu. Aizbraucot no pilsētas, jūs šeit noteikti vēlēsieties atgriezties.

Lāsma Ģibiete,
“Kurzemes Vārds”

Lāsmas Ģibietes foto

Milzīgā vainaga fragments Sombathejas Galvenajā laukumā ar Adventes svecēm, kuras paši madjāri sauc par vislielākajām pasaulē.