Pēc garajām Līgo brīvdienām, kurās atstāts ne mazums enerģijas, cilvēkiem parasti rodas vēlēšanās pabūt mierā, klusumā.

Un kur gan šo iecere var labāk piepildīt, ja ne ar makšķerkātu rokā pie ūdeņiem. Pašlaik copmaņu sabiedrībā aktualizējies zandartu jautājums, taču vismaz līdz šim tikai retajam šo zivi izdevies izmānīt krastā.

Durstīgie viltnieki

Ja atceramies pagājušā gada notikumus Tosmares kanālā, tad jāatzīst, ka tik veiksmīgi un masveidīgi zandarti Liepājas pusē vēl nebija ķerti. Toreiz Pulveru ielas malā atstātās automašīnas atgādināja autostāvvietu, un ne velti, jo patiesi gandrīz katrs no makšķerniekiem arī savā lomā ieguva šo vērtīgo zivi. Vismaz šajā sezonā līdz šim nekas nav dzirdēts par prāviem lomiem, taču cītīgākie zivju mednieki bez atalgojuma gluži nav palikuši. Zinātāji skaidro, ka no jūras šogad mazāk zandartu iemaldījušies samērā aukstā laika un ūdens dēļ, tiesa, šās sugas zivju ķeršanas sezona jau tikai tagad tā pa īstam sākusies (zandartus drīkst ķert no 1. jūnija, un Tosmares kanālā tie uzturas līdz pat septembrim).

Zandartus ķer līdzīgi kā līdakas – ar spiningu, un par rezultatīvākām tiek uzskatītas firmas “Long John” ražojuma gumijas zivtiņas, kas atgādina slaidas vīķes. Galvenais, spiningojot jācenšas gumijas zivtiņu laist gar pašu grunti, ik pa brīdim paceļot to nedaudz augstāk, tādējādi it kā spēlējoties. Un plēsoņa noteikti arī no liela attāluma pamanīs jūsu mānekli un nevilcinoties metīsies virsū. Zandartam ar līdaku kopīgs ir vienīgi tas, ka abas šīs zivis ir plēsīgas, taču salīdzinājumā ar zaļsvārci kustīgais zandarts savu medījumu negaida, bet pats to dodas meklēt.

Jāteic gan, ka pēdējās dienās Tosmares kanālā iestājies tāds kā klusums, taču copes zinātāji paredz, ka zandarti vēl savu galavārdu nav teikuši. Ja esat nolēmis doties ķert zandartus, tad labāk, protams, to būtu darīt agri no rīta vai vakarpusē. Turklāt, ja nesmādējat brekšus vai citas baltās zivis, tad noteikti varat līdzi paķert arī pludiņmakšķeri, jo tagad tur pietiekami labi ķeras arī šīs zivis. Vēl gan nevajadzētu aizmirst, ka par 45 centimetriem mazākus zandartus likt somā nav atļauts.

Darba vēl daudz

Laikam jau neviens nenoliegs, ka pēdējos gados Latvijas ūdeņos krietni samazinājusies ne tikai maluzvejnieku, bet arī pārējo negodīgo makšķernieku aktivitāte, taču pirmssvētku reids pa Liepājas rajona ūdenskrātuvēm tomēr parādīja, ka darba šajā sektorā strādājošajiem vēl daudz. Kopā ar Valsts vides dienesta darbiniekiem reidā bijām nolēmuši doties pagājušajā svētdienā un jau iepriekš paredzējām, ka negodīgo zvejnieku, makšķernieku aktivitātes līdz ar brīvdienām varētu būt jūtamākas.

Par pirmo pieturvietu zivju inspektori Ģirts Liepiņš, Mārtiņš Lasmanis un Rolands Kozlovskis bija izvēlējušies Prūšu ūdenskrātuvi, kas rajonā ir viena no iecienītākajām makšķerēšanas vietām. Nelegāla zvejniecība šajā ūdenskrātuvē netika konstatēta, bet pāris negodīgiem makšķerniekiem par vaļasprieka baudīšanu bez makšķerēšanas kartes un licences gan tika izteikts brīdinājums, turklāt vienam no zivju kārotājiem sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols – par makšķerēšanu bez makšķernieku kartes un licences, kā arī zemmēra līdaku. Tagad jaunajam vīrietim jārēķinās ar vismaz simt latu sodu.

Tālāk mūsu ceļš teju 12 stundu garumā veda uz Vaiņodes un vēlāk Kalvenes pusi, kur tika pārlūkotas populāras un mazāk zināmas makšķerēšanas vietas. Un jāteic, ka kopējā aina par kārtību apkārtnes ūdeņos ir apmierinoša, jo pavisam no vairāk nekā desmit ūdenstilpēm tika izņemti 7 tīkli, pieci vēžu krītiņi un viens vēžu murds, turklāt lielākā daļa no tiem bija Kalvenes apkārtnes Tīdu ezerā.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Zivju inspektoru pirmssvētku reidā pa Liepājas rajona ūdenskrātuvēm visvairāk nelikumību konstatēja Tīdu ezerā, no kura tika izņemti pieci tīkli un vairāki tā sauktie vēžu krītiņi.