Liepājas Universitātes studiju programmas “Sabiedriskās attiecības” 2.kursa studente Zane Liekmane nepalaida garām iespēju doties uz Slovākiju. Viņa to īstenoja apmaiņas programmas “ERASMUS” ietvaros un trīs mēnešus par savām mājām sauca Slovākijas sesto lielāko pilsētu Banska Bistrica.

Lēmums mirkļa iespaidā

Doma doties uz Slovākiju Zanei dzima spontāni. Vienā brīdī kopā ar koju istabas biedrenēm viņa izlēma, ka jāpiedalās apmaiņas programmā. Kāpēc Slovākija? “Tā ir valsts, kas tiek piedāvāta sabiedrisko attiecību studentiem. Zināmā mērā, tas atrisināja grūto izvēles uzdevumu, kurp doties,” atzina Zane. Un, veiksmīgi izturējusi pārrunas, jauniete devās ceļā. Banska Bistrica ir attīstīts kultūras un ekonomikas centrs. Pilsēta atrodas gleznainā vietā – to no visām pusēm ieskauj kalni. Tāpat tajā ir daudz izklaides iespēju. Savukārt mākslas mīļotāji vienmēr atradīs sev interesantas aktivitātes vietējos muzejos un mākslas galerijās.  

Lai arī izglītības iestāde “Matej Bel University”, kurā Zane mācījās, ir tikai 15 gadus veca, Slovākijā tā ļoti iecienīta. Studenti uz skolu brauc pat no otra Slovākijas gala, ceļā pavadot līdz astoņām stundām. Skolai ir vairākas fakultātes, tāpēc tai piederošās ēkas izbārstītas pa visu pilsētu. “Lai arī visi bija ļoti atsaucīgi, savstarpējā komunikācijā traucēja būtisks apstāklis – valoda,” atminējās Zane, izstāstot gadījumu, ka uz lekciju atnākusi pasniedzēja, kas tikai dažus vārdus pratusi angliski, tāpēc studentiem atvēlēts cits pasniedzējs. Zane novērojusi, ka slovākiem ļoti svarīga ir ģimene, tāpēc mājās jaunieši braukuši gandrīz katru nedēļas nogali.

Māksla apvienot patīkamo ar lietderīgo

Kā sacīja Zane, “ERASMUS” apmaiņas studentiem mācību slodze nav tik liela kā Latvijas un slovāku jauniešiem. “Programma vairāk vērsta uz saskarsmes veidošanu starp mums – apmaiņas studentiem – un vietējiem iedzīvotājiem, kā arī sniedz iespēju iepazīt valsti. Biju gaidījusi, ka iegūšu daudz lielāku zināšanu bagāžu,” pasūkstījās studente. Slovākijā lekcijas notikušas trīs reizes nedēļā, bet kārtīga mācību diena – tikai viena. Tāpēc arī Zanei nesagādāja problēmas mācīties divās augstskolās vienlaikus, jo paralēli mācībām Slovākijā, viņa sūtīja darbus uz Latviju – Liepājas Universitātes pasniedzējiem, lai, atbraucot atpakaļ, nebūtu daudz parādu.

Slovākijā Zane novēroja vairākas būtiskas atšķirības starp latviešiem un vietējiem. “Jau dzīves uztvere ir pavisam atšķirīga. Sākumā bija grūti pierast, ka sveši cilvēki nāk klāt un piedāvā palīdzību, pat ja tā nav nepieciešama. Viņiem svarīgākais ir ērtums, bet mums – lai tas labi izskatītos. To ļoti labi var redzēt, paskatoties uz sievietēm. Slovākijā reti kura mocīsies ar augstpapēžu zābakiem slidenajos ziemas apstākļos. Drīzāk viņas uzvilks apģērbam nepieskaņotus, toties ērtus bezpapēžu zābakus,” pārliecināta Zane. Turklāt slovāku studenti ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši. “Viņiem ir ļoti svarīgi attaisnot vecāku cerības, tāpēc jaunieši mācās ļoti daudz. Bet tajā pašā laikā viņi prot izbaudīt nakts dzīvi,” atzina Zane.

Ikdiena Slovākijā jaunietei pagājusi līdzīgi kā Latvijā – tikai ar daudz vairāk brīvdienām. “Lekcijas bieži nenotika, tāpēc izmantoju iespēju ar sabiedrisko transportu aizbraukt uz tuvākajām pilsētām vai izpētīt Universitātes pilsētiņu. Bieži vien kopā ar vietējiem studentiem izdomājām dažādas aktivitātes – gājām uz kino, boulingu, dzērām tēju, kā arī pīpējām ūdenspīpi,” brīvā laika aktivitātes uzskaitīja Zane. “Ceļošana pa Slovākijas apkārtni un tuvākajām valstīm ir nesalīdzināma lētāka, nekā tas būtu pie mums. Austrijā apskatījām Vīni, kur apbrīnojām tās arhitektūru. Trīs dienas pavadījām Budapeštā, kur izbaudījām ne tikai ungāru viesmīlību un skaisto apkārtni, bet arī piedzīvojām izbīli un bailes, jo kāds pa nakti caur logu centās mūs aplaupīt.”

Noticēt saviem spēkiem

“Ar Eiropas Savienības piešķirto finansējumu pietiek, lai dzīvotu normāli – samaksātu par kopmītnēm, pietiktu ēšanai un apskatītu kādu kaimiņvalsti. Finansiālais atbalsts no vecākiem man bija jāpalūdz tikai pēdējās trīs nedēļas,” secina Zane.

Visvērtīgākais, kas tika iegūts apmaiņas programmas laikā, bija saskarsme ar dažādu kultūru studentiem. Tā sniegusi lielisku iespēju mācīties patstāvīgi dzīvot, pašam sadalīt finanses tā, lai pietiktu visiem mēnešiem. Viennozīmīgi, ja būtu vēl iespēja doties kādā pieredzes apmaiņas programmā, Zane nedomājot to darītu. “Tā ir iespēja ceļot, iepazīt citu valstu kultūru un dzīvesveidu, kā arī nodibināt kontaktus, kuri lieti noderēs nākotnē,” pārliecināta jauniete.

Studentiem, kuri nav izlēmuši, bet vēlētos braukt apmaiņas braucienā, Zane noteikti ieteiktu nepalaist garām šo iespēju. “Kur vēl būs iespēja doties ceļojumā, apmeklēt tusiņus un citas vietas, tā teikt, par svešu naudu?” jautā Zane. Vienīgais, ko jauniete iesaka, ir kārtot eksāmenus, un tas nemaz neesot tik grūti, kā sākumā varbūt var likties. “Ticiet un parādiet sev ko spējat!” novēl Zane.

Foto no personīgā arhīva

Viens no multikulturālajiem tusiņiem. Starp dažādu tautību studentiem arī Zane Liekmane (pirmajā rindā pirmā no labās).

Tematiskajā pasākumā “Hospital party”.

Mirklis Slovākijas lielākajā ūdens atrakciju parkā “Tatralandia”. Lielākā daļa baseinu atrodas laukā, tāpēc forša esot sajūta, kad guli baseinā, kurā ir pluss 38 grādi, bet ārā auksts, un reizē var raudzīties uz tālumā esošajiem kalniem.