Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā ir izveidojusies jauka tradīcija – laikā, kad sākas rudens lapkritis, doties ekskursijā uz kādu tālāku zemi, lai audzēkņi savām acīm varētu iepazīties ar citu zemju vēsturi, kultūru un pavērotu, kā ļaudis dzīvo citās valstīs. Ja iepriekšējā gadā ekskursijas mērķis bija Mocarta dzimtene Austrija, tad šajā gadā tika plānots brauciens uz renesanses šūpuli – Itāliju.

Ceļš, protams, garš un nogurdinošs, tādēļ ekskursijas vadītājai I.Kalējai bija jāpieliek ne mazums pūļu, lai arī garajā ceļā nebūtu garlaicīgi. Nenoliedzami, visgrūtāk ir pārciest ekskursijas pirmo dienu, kad jāizbrauc cauri Lietuvai un Polijai. Tālāk ceļš kļūst arvien interesantāks – parādās augsti kalni un plaši lauki, eksotiski augi un interesanti cilvēki.

Jāsaka gan, ka tās 11 dienas, ko skolas vadība atvēlēja ekskursijai, ir krietni vien par maz, lai visu kārtīgi aplūkotu, iedziļinātos un izvērtētu. Bet tomēr, visu laicīgi saplānojot, var pagūt ļoti daudz. Braucot cauri Lietuvai un Polijai, autobusā tika rīkotas viktorīnas par vēstures, kultūras vēstures un mūzikas jautājumiem. Kultūras vēstures un mūzikas skolotāji bija sagatavojuši stāstījumus par zemēm un tautām, kuras bija paredzēts apmeklēt. Īpaši bija pacenties mākslas vēstures speciālists A.Eglītis, kurš savus stāstījumus ilustrēja ar dokumentālām videolentēm un mākslas filmu fragmentiem. Tā kā braucām arī caur Čehiju un Austriju, audzēkņiem tika atgādināta šo valstu vēsture un kultūras sasniegumi. Čehijā tika apmeklēta UNESCO Pasaules kultūras mantojumā iekļautā, viduslaiku auru saglabājusī pilsētiņa Česke Krumlova; Austrijā – stikla pūtēju darbnīca Ratenbergā un Svarovska kristālu muzejs.

Nonākot Itālijā, visi jau bija pārsātināti ar informāciju par apskates objektiem, ka pazina tos uzreiz un precīzi spēja noteikt arhitektūras stilu – romānika, gotika, baroks – tas taču ir tik vienkārši! Verona un Milāna, Roma un Vatikāns, Florence un Venēcija – protams, šīs Itālijas brīnišķīgās pilsētas nevar pilnībā iepazīt dažās dienās, bet tā kā brauciena devīze bija ”Pa pēdām mākslas vēsturei Itālijā”, tad, šķiet, mērķis tika sasniegts. Audzēkņi apguva kultūras vēsturi nevis no grāmatām, bet visu redzot īstenībā. Arī stāstījums par dižo itāļu dzejnieku Danti viņa mājā – muzejā ieguva pavisam citādu skanējumu nekā stundā dzirdētais. Liekas, ka tagad kultūras vēstures apguvē nebūs nekādu problēmu. Kā izteicās 4.kursa audzēkne Madara – tagad gan šis priekšmets ir apgūts pilnībā!

Un vēl – 3.kursa audzēknim Denisam paveicās – viņš savu 18.dzimšanas dienu sagaidīja Romā. Vakarā pie Trevī strūklakas viņu sveica visi, arī skolas direktore Z.Karlsone neliedza gaviļniekam savu labvēlību. Pats jubilārs sev uzdāvināja portretu, ko viņam par 10 eiro uzmeistaroja kāds vietējais mākslinieks. Saskatīt līdzību gan bija pagrūti, tomēr, pieklājīgi smaidot, visi vienā balsī apgalvoja – tur kaut kas no tevis ir!

Vai šādu braucienu organizēt ir viegli? Protams, nē. Ekskursijas vadītāja I.Kalēja pie tā strādāja vairāk kā pusi gada – gan maršruts, gan transports, gan naktsmītnes, gan ieejas kartes muzejos un citi sīkumi, kuri šādos pārbraucienos ir neizbēgami – tie prasa rūpīgu sagatavošanās darbu. Dažbrīd likās, ka informācijas ir par daudz – to grūti uzreiz uztvert, arī tempi bija pamatīgi – piemēram, Vatikāna muzejā, lai nokļūtu līdz Siksta kapelai, bija ātrā tempā jāiet cauri visām zālēm, neko lāga neredzot, citādi būtu nokavēts Kolizeja apmeklējums. Tomēr nekas bez pēdām nepaliek, un jācer, kādreiz audzēkņiem uzplaiksnīs atmiņā redzētais un dzirdētais. Vokālās nodaļas audzēkņiem tas noteikti būs slavenā Milānas operas teātra La Skala apmeklējums. Tur kaut vai tikai dažas minūtes redzētais ”Traviatas” mēģinājums lika ietrīsēties ne vienai vien topošajai ”zvaigznes” sirdij.

Bez tam garākās ekskursijās ļoti svarīga ir arī savstarpējā sapratne un pacietība. Audzēkņi to izturēja godam – nečīkstēja tad, kad bija jādodas pastaigā pa Romu ar Čehijā savainotu kāju; bez pukstēšanas gandrīz katru rītu cēlās sešos, lai dotos uz nākamo pilsētu, izturēja arī garo pārskrējienu apkārt Vatikānam, jo apmaldījāmies sarežģītajā kartes zīmējumā un aizgājām uz pretējo pusi – likās, ka valstiņa maza, bet, lai apietu tai apkārt, bija jāmēro gandrīz 4 km (diemžēl mājās palikušais fizkultūras skolotājs spītīgi atteicās šī pārskrējiena dalībniekiem dot ieskaiti krosā).

Pēc šī brauciena, neskatoties uz kavētajām stundām, audzēkņi atgriezās emocionāli uzlādēti, fiziski norūdīti, atvērti jaunām zināšanām. Ekskursijas mērķis tika sasniegts – iepazīta plašā pasaule, paplašināts redzesloks, kas palīdzēs izrauties no provinciālisma un izvirzīt dzīvē augstākus mērķus. Cerams, ka ziemas sesijas rezultāti to pierādīs.

P.S. Zelta rudens tomēr visskaistākais ir Latvijā!

Astra Ziemele,
Latviešu valodas un literatūras skolotāja