Pirmdiena, 26. jūlijs Ance, Anna, Annija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Zemūdens medību neaprakstāmais kaifs

Zemūdens medību neaprakstāmais kaifs
04.10.2009 07:00

Vēl pavisam nesen, kad darba pienākumu slodze neesot bijusi tik liela kā pašlaik, akciju sabiedrības “Liepājas osta LM” tehniskais direktors Aleksandrs Nazarovs aizrāvies ar zemūdens medību sportu.

Tas palīdzējis nostiprināt ne tikai veselību, bet dāvājis arī neaizmirstamus piedzīvojumu brīžus. Tiklīdz radīšoties piemēroti apstākļi, viņš katrā ziņā atkal atgriežīšoties pie šī vaļasprieka, ar kuru  esot iespējams nodarboties pat pensijas vecuma cilvēkiem.

Ar zemūdens medību sportu Aleksandrs sadraudzējies 1993. gadā, kad sācis strādāt Liepājas ostā un redzējis, ka citi vienaudži tam kaismīgi pievērsušies. Kad maska un hidrokostīms bijuši iegādāti, pirmās iemaņas apgūt palīdzējis draugs Vladimirs Jurkovs. Apmācībām viņš neesot izvēlējies ezeru vai kādu citu rāmāku baseinu, bet, sekojot principam, ka kucēni uzreiz jāmāca peldēt, licis savam skolniekam tūdaļ ienirt bangojošā jūrā. “Pirmā reize izrādījās tā smagākā. Atceros, ka toreiz pamatīgi sarījos sāļo ūdeni, tomēr pārbaudījumu izturēju godam, un mana interese par  neparasto zemūdens pasauli ar to brīdi bija pamodināta,” palepojās  Aleksandrs. 

Tikties ar dzelmi viņš devies pēc darba. Tad varējis izjust, cik lielisku atslodzi nerviem sniedz aizraušanās. Zemūdens pasaule dāvājusi līdz šim nepiedzīvotus pārsteigumus. Katrā jaunā vietā tā bijusi citādāka. Pie Akmeņraga zem ūdens esot sastopams daudz lielu akmeņu, kas apauguši zaļi ar aļģēm. Ap tiem vieglas, gluži kā putni gaisā, lielos baros riņķojot vēja zivis. Tas esot apbrīnas vērts skats. Zivis īpaši nevairoties svešinieka un ļaujot pietuvoties. Arī akmeņplekstes uzvedoties samērā droši. Tāpēc, ja vien izdodoties tās jūrā atrast, nomedīt neesot nemaz tik sarežģīti.

Reiz kopā ar Vladimiru atbraukuši pie Dienvidu mola, jo dzirdējuši, ka jūlija beigās un augustā netālu no jūras vārtiem  ganoties brekši un lielās līdakas. Diena bijusi gaiša, bet ūdens – dzidrs un pārredzams. “Dziļums tur ir kādi astoņi metri. Kad ienirām, pārliecinājāmies, ka zivju netrūkst. Man palaimējās nomedīt pāris brekšu, bet draugs bija trāpījis ar harpūnu lielai līdakai astē. Vēlāk  uzzinājām, ka tā sver 14 kilogramu. Kādus piecdesmit metrus zivs viņu bija vilkusi aiz sevis. Taču vislielāko pārsteigumu sagādājām atpūtniekiem, kas sauļojās liedagā,” stāstīja Aleksandrs. Kad gājuši tiem garām, cilvēkiem mutes palikušas vaļā. “Vai tad Baltijas jūrā arī haizivis mājo?” tie brīnījušies, redzēdami, ka Vladimiram pār plecu pārliktās zivs aste kūļājas aiz nesēja pa zemi. 

“Mēs skābekļa balonus neizmantojām. Nirām tikai, ievelkot plaušās gaisu vai elpojot pa caurulīti. Minūti pavadījām zem ūdens, minūti veltījām atelpai. Vissmagāk klājās Usmas ezerā. Lai sasniegtu dibenu, nācās ienirt 14 metru dziļi. Tur devāmies pamedīt zušus, kas mitinās alās. Neraugoties uz lielo dziļumu, dzelmē bija pietiekami gaišs. Visu varēja saskatīt. Esmu medījis arī Zvirgzdu ezerā un Rāznā. Latgalē ir citādākas tradīcijas. Tur zemūdens medības rīko naktī, izmantojot lukturīti,” teica Aleksandrs un piebilda, ka ar milzīgiem lomiem palepoties nevarot. Lielākā akmeņplekste, kas nonākusi viņa somā, svērusi 4,2 kilogramus, līdaka – 7, līnis 3,2, ālants 2,8 kilogramus. Lai gan viņš skaitoties Latvijas Zemūdens medību sporta federācijas biedrs, sacensībās piedalīties neesot gadījies. Aizņemtības dēļ. Sagatavošanās tām prasot ļoti daudz laika, kura viņam allaž pietrūcis.

Dodoties dzelmē, akvalangistam obligāti jāņem līdzi divas lietas – kompass un ass nazis. Pirmais nepieciešams, lai orientētos un sasniegtu krastu, bet otrais – lai nesapītos un nedabūtu galu  maluzvejnieku izliktajos tīklos. Ar daudzačiem sastapties Aleksandram nācies visai bieži. Īpašu sašutumu raisot fakts, ka  nereti tie ūdenī ir pamesti likteņa ziņā un nogulējuši tur ilgu laiku. Tāpēc linums ir saglumējis un zivis, kas tur sapinušās, jau sākušas bojāties. Nelegālos tīklus viņš ūdenī nekad neesot atstājis, bet cēlis ārā, jo darbojies arī kā ārštata zivju inspektors.

Stāstot par saviem zemūdens mednieka piedzīvojumiem, Aleksandrs atcerējās arī uzjautrinošu gadījumu. Lai hidrotērpu būtu vieglāk uzģērbt un noģērbt, pieredzējuši akvalangisti zem tā mēdzot pavilkt sieviešu zeķbikses. Taču laikā, kad viņš kopīgi ar draugu tās sev centušies uzstīvēt kājās, kupli apmeklētā liedaga atpūtnieki viņu virzienā sākuši raidīt visai aizdomīgus skatienus un nomierinājušies tikai pēc tam, kad zemūdens mednieki no somām izvilkuši hidrotērpus un citus ar savu nodarbi saistītus piederumus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Aleksandrs Nazarovs (no labās), daloties savos raibajos zemūdens piedzīvojumos ar kolēģi Aivaru Diķi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz