Tāpat kā visam labajam (vai arī sliktajam?), arī sēdēšanai skolas solā reiz pienāk beigas. 12.klasē jaunieši biežāk nekā parasti apzinās, ka gribot negribot būs jāpamet ierastās sienas, draugi un citas pazīstamās sejas. Mācību procesam lēnam slīdot pretī eksāmenu laikam, vidusskolēni sāk pakāpeniski gatavoties arī atvadām no savas mācību iestādes. Viens no šādiem svētku pasākumiem ir arī žetonvakars, kas arvien jauniešiem liek novērtēt kopābūšanas sajūtu un atmiņas. Jā, to vidusskolas gados ikvienam ir sakrājies daudz.

Ne tikai vizuāls apliecinājums

Žetonvakars pavisam noteikti nav jauna un moderna tradīcija, kas ieviesta 21.gadsimtā, jo arī liela daļa vidusskolēnu vecāku arvien atceras to kā savu jaunības dienu īpašu svētku brīdi. Šīs dienas nozīme, gadiem ejot, nav mainījusies, un skolēni turpina apliecināt savu piederību mācību iestādei un tās kolektīvam. Piešķirtais žetons, gredzens vai līdzīgas piemiņas zīmes kalpo tikai par ārēju apliecinājumu – īstā un patiesā svētku sajūta visbiežāk izpaužas emocijās un iegūtajās atmiņās turpmākajai dzīvei.

Tā kā žetonvakara norisei nav konkrētu tradīciju, ko ievēro pilnīgi visās skolās, ļoti iespējams, ka tieši iespēja mainīt un pielāgot gan svētku laiku, gan vietu un norisi padara šo dienu gaidītu un īpašu ikvienā kolektīvā.

Daļā izglītības iestāžu žetonvakaru atzīmē kopā ar vecākiem, citur svinībās iesaista tikai skolotājus un divpadsmitos, kā arī vakara vadītājus – vienpadsmitos, kas visbiežāk ir tie, kas palīdz vakaram noritēt bez aizķeršanās. Neiztrūkstoši visur Latvijā ir topošo absolventu rādītie priekšnesumi. Skumjas un nostalģija mijas ar humoru un jautrām izdarībām – tas viss apliecina katras klases piedzīvoto un pārdzīvoto un spēj pat nezinātājam radīt priekšstatu par jauniešu tā brīža vērtībām un saliedētību.

Lai gan vārdkopa žetonvakars ietver sevī vārdu žetons, mūsdienās tie visbiežāk ir pagātnē. Dažādu skolu pārstāvju teiktais rāda, ka tagad visizplatītākā skolas piederības zīme ir gredzens, taču arī tie ne vienmēr ir visiem vienādi. Atšķirības novērojamas gan puišu un meiteņu starpā, gan ar katra skolēna izvēlēto materiālu (zelts, sudrabs). Dažāda izvēle rada dažādu cenu, taču gredzena vidējās izmaksas vairumā skolu svārstās intervālā no 15 līdz 25 latiem.

Virmo nostalģija ar dziļu sirds prieku

Jāņa Čakstes Liepājas 10.vidusskolas skolniece Linda savu žetonvakaru atceras ar vispozitīvākajām emocijām. “Šogad absolventi bija izlēmuši neaicināt uz pasākumu vecākus, jo uzskatīja, ka šis ir tas īpašais vakars, kurā tieši klase – klases kolektīvs – dalās atmiņās par pieredzēto skolā, vakars, kuru var uzskatīt par skolēnu svētkiem. Vecāki būs izlaidumā,” sacīja Linda. “Bijām izvēlējušies zvaigžņu tematiku, lai parādītu, ka katrā no mums jau tagad slēpjas kaut kas mirdzošs un ka esam gatavi arī nākotnē darīt darbus, kas liktu mums visiem iemirdzēties arvien spožāk,” piebilda Linda.

Jauniete apliecināja, ka bijuši arī priekšnesumi. “Veidojām humoristisku, mīļu un ar ironiju bagātinātu video materiālu, nedaudz parodējot paši sevi un mūsu ikdienu vidusskolas gados. Bet otra klase veidoja priekšnesumu kā zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanas laikā – ar hipotēzēm, mērķiem un, protams, nedaudz ironijas, pasmejoties pašiem par sevi,” pastāstīja vidusskolniece.

Līdzīgi žetonvakars norisinājies arī Grobiņas ģimnāzijā. Šīs skolas audzēkne Ilze to nosauca par izdevušos un ļoti jauku. Žetonvakarā esot piedalījušies gan skolotāji, gan vienpadsmitie, gan vecāki. Pēc vakara oficiālās daļas bijusi balle kopā ar vecākiem.

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolā žetonvakars gaidāms tikai 2.aprīlī, taču arī šīs skolas audzēkņi plānošanas procesā iegulda daudz ideju un cer, ka viss izdosies, kā iecerēts. 2008.gada absolvente Anna savu žetonvakaru 5.vidusskolā sauc par izdevušos. Lai gan tagad viņa studē Jelgavā, Liepājā pavadītie skolas gadi nav aizmirsti. “Visjaukākais žetonvakarā ir tas, ka visi ir vienoti un tā ir viena no retajām reizēm, kad vidusskolēni sapulcējas, lai kopā priecātos par kopā pavadīto laiku,” atmiņās dalījās Anna.

Liepājas 1.ģimnāzijas audzēknis Ģirts, tāpat kā visi pārējie, žetonvakaru dēvē par jauku un izdevušos. Viņš piebilst, ka tā ir diena, kad skolēni beidzot var parādīt vecākiem savu skolas laikā uzkrāto gudrību. “Tas nenoliedzami ir arī vakars, kad jaunieši var paši paskatīties uz sevi no malas un saprast to, cik katrs ir bijis spējīgs sasniegt, bet pāri visam, protams, virmo nostalģija ar dziļu sirds prieku,” saka Ģirts.

P.S. Apkopojot divpadsmito stāstījumu, var secināt, ka žetonvakaram tomēr ir zināmas tradīcijas un kopīgas iezīmes. Lai arī cik dažādas būtu skolas un to audzēkņi, prieks par kopā pavadīto laiku ir katram. Svētku brīžos skolēni daudz vairāk novērtē gan savus skolotājus, gan vecākus un klasesbiedrus, jo uz brīdi apstājas ierastā ikdienas steiga un ir iespējams paskatīties pagātnē – gremdēties atmiņās.

Undīne Rubeze,
“Kurzemes Vārds”

Pašlaik visizplatītākā skolas piederības zīme ir gredzens. Un katrai izglītības iestādei tas ir atšķirīgs. Lūk, daži piemēri (no kreisās): Nīcas vidusskola (2001.g.), Druvas vidusskola (2001.g.), Liepājas 1.ģimnāzija (meiteņu, 2009.g.), Aizputes vidusskola (2007.g.), Liepājas 1.ģimnāzija (puišu, 2009.g.), Rīgas Tehniskās Universitātes Liepājas filiāles profesionālā vidusskola (2007.g.), Grobiņas vidusskola (2003.g.).