Sveicināts ziemā, makšķerniek! Pagājušās nedēļas nogales stabilie mīnusi, kas šoreiz spieda saģērbties siltāk ne tikai Latgalē, bet arī mūspusē, droši ļauj teikt, ka ziemas copes sezona ir sākusies pa īstam. Par to liecina arī šā “Brīvbrīža” varoņu veikums. Pirmkārt, Bārtas upē cītīgs vēdzeļnieks sevi Ziemassvētkos palutinājis ar jaunu Latvijas rekordu, bet, otrkārt, vajāšanas māniju sajutuši spurainie asari un salakas.

Visiem acis lielas…

Kā zināms, vēls rudens un arī ziemas sākums makšķernieku plānotājos atzīmēts arī kā vēdzeļu ķeršanas laiks, jo, laikam kļūstot aukstākam, tās gatavojas nārstam un ir itin rijīgas. To ļoti labi zina arī vēdzeļnieks ar stāžu Vilnis Žimants, kurš īsi pirms Ziemassvētkiem bija devies uz kārtējo copi Bārtas upē Otaņķu pusē. Makšķernieks pastāstīja, ka viņam netālu no Sesku ģimenes mājām esot iecienīta vietiņa, kur tad tradicionāli arī tiek ķertas vēdzeles. Todien laika apstākļi varbūt nebija gluži piemēroti šo zivju makšķerēšanai (vēdzeles parasti labāk kožas draņķīgā laikā), taču tā nu sanāca, ka Vilnim šis vakars kļuva vēsturisks. “Vienmēr uz copi braucam ap pusčetriem vakarā un parasti tikai kādu stundu reāli makšķerējam, jo, manuprāt, lielākās iespējas tikt pie loma ir tad, kad sāk krēslot. Kaut arī nebūt nevarētu teikt, ka todien zivis bija ēdelīgas, patiesībā man bija tikai divas copes, trāpījos, šķiet, īstajā vietā īstajā laikā – manu raudiņas un sliekas salikumu iekāroja īsta milzene. Jau sapratu, ka galā ir kaut kas patiešām liels,” teica V.Žimants, piebilstot, ka krastā šo plēsoņu dabūjis ar parasto bambusa kātu un klasisko “Ņevas” spoli. Rezultāts – 5,5 kilogramus smaga un 88 centimetrus gara vēdzele!

Sākumā Vilnis vēl nezināja, ka tā svarā krietni pārsniedz iepriekšējo rekordu (nedaudz virs četriem kilogramiem), taču “IKI” veikalā viss tapa skaidrs – ir jauns Latvijas rekords. “Kad iegāju veikalā un teicu, ka vēlētos nosvērt zivi, pārdevēju attieksme bija negatīva, tomēr beigu beigās ar apsarga palīdzību dabūju zivi uz svariem,” sacīja V.Žimants. Tagad viņš jau ieguvis liecinieku parakstus un gaida rekorda apstiprināšanu. Jāteic, ka šis loms ne tikai nav atstājis vienaldzīgu Latvijas makšķernieku sabiedrību, bet arī radījis satraukumu Krievijā, kur vietējie makšķernieki atzinuši, ka pat viņu plašajos ūdeņos pēdējos gados nav trāpījušies šādi eksemplāri. Šo lomu nu nekādi nenosauksi par iesācēja veiksmi, jo Vilnis vēdzeļu medībās dodas jau daudzus gadus, un pirms pieciem gadiem viņam pat bijis gadījums, ka vienā copes reizē noķertas 28 brangas vēdzeles – toreiz makšķernieks paņēmis līdzi kartupeļu maisu, ar kuru knapi ticis augšā pa kalnu.

Pirmais ledus

Kaut arī vietām ledus kārtiņa vēl ir pavisam niecīga, drosmīgākie un nepacietīgākie makšķernieki jau vairākkārt paguvuši izbaudīt bļitkošanas izpriecas. Viens no tādiem entuziastiem ir Gatis Zvirbulis, kurš pa Vecpils puses ezera ledu staigāja vēl tad, kad tā biezums bija tikai kādi trīs centimetri. “Ja jau gulbji pa ledu staigā, tad arī makšķernieks var. Nu jā, pasākums visai ekstrēms, taču tas pilnībā atmaksājās. Cope uz pirmā ledus bija patiešām iespaidīga, jo noķēru tik daudz asaru (ap deviņiem kilogramiem), ka pēc tam bija jāpadomā, kā tos realizēt,” pastāstīja G.Zvirbulis, kuram no viena āliņģa izdevies izmānīt pat 18 brangas zivis.

Zemledus makšķernieki sākuši rosīties arī uz Liepājas ezera ledus – lielākā daļa cerēja uz salaku jeb stinšu copi pie Atteku salas. Un zinātkārajiem varu teikt, ka šīs pēc gurķiem smaržojošās zivis vēl īsti nav sākušas kosties, tādēļ par salakām pastāstīšu kādā no nākamajiem “Brīvbrīžiem”, jo cope noteikti vēl būs.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Ledus biezums Liepājas ezerā pie Atteku salas ir ap astoņiem centimetriem.

Vilnis Žimants ar savu rekordvēdzeli.